Pētījumu un publikāciju datubāze

1) Iezīmēt kultūras un radošo industriju (KRI) nozares mērķus un uzdevumus, kā arī ieskicēt nozares darba tirgus attīstības tendences un prognozes, pārskatot Eiropas Savienības (ES) un Latvijas kultūrpolitikas dokumentus un līdzšinējos pētījumus kultūrizglītības un ar to saistītās darba tirgus jomās.
2) Definēt kultūras nozares un radošo industriju darba tirgu, raksturot šī Latvijas darba tirgus specifiku un attīstību, ņemot vērā kultūras attīstības tendences.

Meža resursu statistiskās inventarizācijas III cikla IV gada parauglaukumu apsekošana dabā, kuri netiek apsekoti citu finanšu instrumentu līgumu ietvaros. Parauglaukumos, kuros uzskaitīti koksnes resursi, plānota to pārmērīšana (visu koku krūšaugstuma caurmēra mērījumi, izlases koku augstumu mērījumi, statiskā atmiruma uzskaite) saskaņā ar Nacionālā meža monitoringa metodiku (tiešsaite: http://www.silava.lv/petijumi/nacionlais-mea-monitorings.aspx). Zemes lietojuma veida novērtēšana parauglaukumos bez koksnes resursiem.
Koku vainagu stāvokļa ikgadējā novērtēšana 115 parauglaukumos saskaņā ar starptautiskās sadarbības programmas par gaisa piesārņojuma ietekmes uz mežiem novērtēšanu un monitoringu (ICP Forests) izstrādāto un aprobēto metodiku (http://icp-forests.net/page/icp-forests-manual).
Sagatavoti aprēķini par III cikla I, II, III un IV gada mērījumu rezultātiem un apsekoto parauglaukumu kopsavilkums sadalījumā pa meža resursu monitoringa plānošanas pamatvienībām, kuras sakrīt ar bijušajiem Latvijas administratīvajiem rajoniem.
Sagatavots 2017. gadā līguma Nr. 200417/S11 ietvaros apsekoto un uzmērīto meža resursu monitoringa parauglaukumu saraksts un līguma ietvaros uzmērīto I līmeņa gaisa piesārņojuma monitoringa parauglaukumu saraksts.

Izstrādāt metodiku degradēto objektu un teritoriju identificēšanai.

Izstrādāt metodisko un analītisko ietvaru, ņemot vērā un analizējot biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas prakses un pieejas, analizējot zinātnisko literatūru, kas kalpo par pamatu gan konkrētām biotopu atjaunošanas aktivitātēm, gan dabas aizsardzības plāna izstrādei.

Veikt pētījumus par aktuāliem Eiropas Savienības politikas jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas interešu pārstāvībai. Ar pētījumu palīdzību koncentrēt izdevumā ekspertīzi par ES un Latvijas attiecībām, kas veicinās lēmumu pieņemšanas kvalitāti, sabiedriskās diskusijas un palielinās informētību par Eiropas Savienībā notiekošo.

Analizēt, kā diasporas pārstāvji meklē un atrod informāciju par darba iespējām Latvijā, kā arī kā nodrošināt Latvijas darba tirgus informāciju diasporā.

Pētījuma mērķis ir izpētīt Latvijā pieejamā frēzētā asfalta īpašības, lai noteiktu potenciālo izmantošanas daudzumu karstā asfalta ražošanā, kā arī izstrādāt priekšlikumus nepieciešamām izmaiņām vai papildināšanai „Ceļu specifikācijas 2015” (vai citai – aktuālajai specifikāciju versijai, turpmāk tekstā – Ceļu specifikācijas), lai veicinātu frēzētā asfalta pielietošanu ražošanā un nodrošinātu šādu maisījumu kvalitāti.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt testēšanas metodes, kas iespējami objektīvi raksturotu šādam aukstajam bituminētajam maisījumam svarīgās funkcionālās īpašības, tā lietojumam asfalta seguma bedrīšu remontam. Pēc iespējas jāparedz izmantot Latvijā jau ceļu būvmateriālu testēšanā lietotas testēšanas metodes. Jāizpēta pieejamā ārvalstu pieredze attiecībā uz kvalitātes kritēriju noteikšanu aukstajiem bituminētajiem maisījumiem.

Izstrādāts plānošanas dokuments, kurā ir iekļauta informācija par tūrisma nozares esošo situāciju Jūrmalas pilsētā, kā arī noteikti stratēģiskie mērķi un rīcības plāns trim gadiem. Plāna mērķis- mūsdienīgas kūrortpilsētas attīstība, pilnveidojot tūrisma veidus ar augstāku pievienoto vērtību.

Izveidot teorētiskā un praktiskā izpētē balstītu detalizētu redzējumu par intīmo partneru vardarbībā iesaistītajām pusēm un potenciālajām sociālas kampaņas mērķgrupām, balstoties uz sociālā dizaina pieeju.

Izpēte ir nepieciešama, lai apzinātu pašreizējo ITS attīstības situāciju Latvijā un sniegtu pamatotas rekomendācijas nacionālas nozīmes ITS pakalpojumu saskaņotai ieviešanai un sasaistei ar citiem transporta veidiem, kā arī identificētu secīgi, kādus projektus ir nepieciešams veikt koordinētai ITS attīstībai Latvijā (izstrādātu ieteicamo nacionālo ietvaru).

Galvenie projekta mērķi bija:
(1) izvērtēt, kādā mērā Latvijā dažādās bērna dzīvei būtiskās jomās tiek nodrošinātas bērnu tiesības uz līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību konvencijas (BTK) 12. panta izpratnē;
(2) atbilstoši situācijas izvērtējumam un identificētajām problēmām, sniegt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu un nepieciešamajām aktivitātēm.
Ļoti nozīmīgs uzdevums bija bērnu līdzdalības piemēru identificēšana, lai veicinātu labās prakses popularizēšanu Latvijā, kā arī vienotas izpratnes veidošanu dažādu nozaru profesionāļu un politikas veidotāju starpā.

Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk tekstā – EEZ) finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas (turpmāk tekstā – programma) „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” novērtējuma mērķis ir izvērtēt EEZ finanšu instrumenta ietekmi uz Latvijas kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un pieejamību, kā arī kultūras dialoga attīstību.

Izpētīt iespējas veicināt Latvijas un diasporas zinātnieku sadarbību un tīklošanos, t.sk. interesi par sadarbību un priekšstatus par efektīvākajām sadarbības formām un veidiem, tostarp kontekstā ar LZA akcentēto uzdevumu, kā paplašināt LV industriālo telpu.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Apsekojuma mērķis bija aprakstīt zivju sugu sastāvu un konkrēti strauta foreļu populāciju Cieceres upes posmā virs Pakuļu ūdenskrātuves. Ihtiofaunas izpēte notika 2017. gada 27. jūlijā.

Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā integrēt dzimuma aspektu valsts un pašvaldību budžeta veidošanas procesos un novērtēt iespējamos ieguvumus.
Pētījumā tiek analizēta viena nacionālā un viena pašvaldību līmeņa budžeta programma – Aizkraukles novada domes budžeta kategorija 08.000 “Atpūta, kultūra, reliģija” un Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotā aktīvā nodarbinātības pasākuma “Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana” ESF projekti “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā – 2” un „Atbalsts bezdarbnieku izglītībai”. Abu programmu izpētes laiks ir 3 secīgi gadi (2014. līdz 2016.gads).

Rīgas iedzīvotāju aptauja, kurā tika noskaidrota iedzīvotāju attieksme un priekšstati par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem.