Pētījumu un publikāciju datubāze

Precizēt Rīgas aglomerācijas robežas, izmantojot jaunākos pieejamos datus.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot 9 – 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā un saņemt pētnieku ieteikumus turpmākajai rīcībai bērnu un pusaudžu medijpratības veicināšanai.

Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot datorizēto atbalsta sistēmu

Projekta ietvaros paredzēts novērtēt slimību izturību graudaugu un rapšu šķirnēm, kurām tiek veikta augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.

Projekta ietvaros ir veikta vēsturisko datu analīze, aprakstītas Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības (standarti) dažādiem transporta līdzekļiem (klasēm), sagatavoti un analizēti dažādi modeļscenāriji, lai izvērtētu dažādu transporta plūsmu plānošanas un restrukturizācijas ietekmi uz gaisa kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot cieto daļiņu PM10 un slāpekļa oksīdu NOx piesārņojumam.
Transporta struktūras analīzes rezultātā iegūts, ka 96-98% no plūsmas sastāda vieglie transporta līdzekļi.
Vecuma struktūras analīzes rezultātā iegūts, ka vieglo un smago transporta līdzekļu grupā dominē vismaz 11 gadus veci transporta līdzekļi, kas atbilst EURO3 klasei.
PM10 un NOx koncentrāciju mainības analīze parādīja, ka novērojamas būtiskas atšķirības nedēļas griezumā.

Apzināt Latvijā līdz šim izstrādāto (meža) bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu un metodiku saturu attiecībā uz to mērķiem un uzdevumiem, parauglaukumu dizainu, iegūstamo datu saturu, parauglaukumu reprezentācijas pakāpi, iegūstamo datu apstrādes iespējām un ierobežojumiem;
Meža bioloģiskās daudzveidības (BD) nacionālā meža monitoringa metodikas koncepcijas izstrāde:
Aprobēt koncepcijas ietvaros sagatavotos priekšlikumus MRM laukumu paraugkopā un testa teritorijās.
Sagatavot meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu un metodiku, nosakot mērķus, parauglaukumu dizainu, iegūstamo datu saturu, parauglaukumu reprezentācijas pakāpi, uzskaites periodiskumu, iegūstamo datu apstrādes metodes un ierobežojumus.
Sagatavot BD monitoringa izmaksu aprēķinu.
Sagatavota metodika ģenētiskā līmeņa indikatoru, veģetācijas stāvokļa un izmaiņu novērtējumam kā arī ainavas līmeņa indikatoru novērtējumam un uz MRM datiem balstītu kompozīcijas un struktūras indikatoru novērtējumam.

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.

Veikt analīzi un izstrādāt rekomendācijas par Rīgas pilsētas pašvaldībai optimālajiem lietusūdens pārvaldības procesiem.
Uzdevumi – veikt esošās situācijas lietusūdens pārvaldības jomā izvērtējumu un izstrādāt priekšlikumus integrētas lietusūdens pārvaldības ieviešanai Rīgas pilsētas pašvaldībā.
Rezultāts – veikta analīze un izstrādāti priekšlikumi integrētas lietusūdens pārvaldības ieviešanai Rīgas pilsētas pašvaldībā.

Izstrādāt priekšlikumus efektīviem amonjaka emisiju ierobežojošiem samazināšanas pasākumiem, ievērojot augu prasības pēc barības vielām un to saturu augsnē. Saskaņot viedokļus starp nozares ekspertiem un lauksaimniecības un vides politikas veidotājiem.

Izveidot Latvijai atbilstošu pieeju Komisijas 2015.gada 6.oktobra Direktīvā (ES) Nr.2015/1787 “ ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti” Riska novērtēšanas veikšanai, riska novērtēšanas moduļa (veidņa) izstrādei, rādītāju vispārīgu aprakstu un vadlīnijas Ūdens drošuma plānu izstrādei un ieviešanai praksē.

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu Uzdevumi: 1. Vērtēt un aprakstīt pēc deskriptoriem zālaugu paraugus; 2. Atjaunot LVMI “Silava” gēnu bankā glabāšanā nodoto zālaugu, rapšu, griķu sēklu paraugus. 2017.gada pavasarī vērtēšanai un pavairošanai iesēti/ iestādīti pavisam 35 paraugi, t.sk.: 1 sarkanā āboliņa; 1 baltā āboliņa; 1 lucernas un 33 stiebrzāļu paraugi. 2017.gada augustā iesēts viens rapša paraugs Brassica napus Nr.k-4235, kurš saņemts no LVMI Silava Gēnu bankas atjaunošanai.
Visu daudzgadīgo stiebrzāļu ģenētiskais materiāls lauku apstākļos vērtēts otro gadu. Kamolzālei otrajā izmantošanas gadā vairāk uzmanība vērsta uz ataugšanu pavasarī un pēc nopļaušanas, kā arī slimību izturība rudenī. Vērtējot ballēs pēc deskriptoriem ir paraugi, kas uzrāda labākus rezultātus par 1 līdz 1,5 ballēm salīdzinot ar kamolzāles standartšķirni Priekuļu 30. Pļavas lapsastei uzmanība tiek vērsta uz slimību izturību rudenī un savvaļas populācijās ir atrasti paraugi ar izteikti labāku slimību izturību. 2017.gadā turpināti vērtējumi un paraugu aprakstīšana 2015.gadā iesētajiem diviem miežabrāļiem, sešām pļavas auzenēm, divām sarkanajām auzenēm, sešām dažādām stiebrzālēm

Starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu zālaugu selekcionāru publiski-privātā sadarbības projekta “PPP for Pre-breeding in Perennial Ryegrass (Lolium perenne L.)” ietvaros kopīgiem spēkiem pilnveidot, izvērtēt un atlasīt ganību airenes populācijas – ģenētisko materiālu ar īpašām adaptācijas spējām nākotnes klimatiskajos apstākļos jaunu šķirņu veidošanai Ziemeļu un Baltijas reģionā.

Ar dažādiem risinājumiem sekmēt CO2 patēriņa piesaisti, samazināt augsnes noplicināšanu, energoresursu patēriņu augsnes apstrādei, patogēno organismu izplatību un minerālmēslu lietojuma samazinājumu (samazinot SEG emisiju slāpekļa izmantošanā augkopībā), veicināt bioloģisko daudzveidību un ilgtspējību.
Specifiskais mērķis – izvērtēt sedzējaugu ietekmi uz dārzeņu kvalitāti un ražu Latvijas klimatiskajos apstākļos, nodrošinot ilglaicīgu augsnes segumu ar sedzējaugiem un līdz ar to sekmējot CO2 patēriņa piesaisti, samazinot augsnes noplicināšanu, energoresursu patēriņu augsnes apstrādei, patogēno organismu izplatību un minerālmēslu lietojuma samazinājumu.

Noteikt lauksaimniecības nozares un ar to saistīto piesārņojuma avotu radītās augu barības noplūdes un novērtēt lauksaimniecības nozares ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, nodalot lauksaimniecības izraisīto piesārņojumu no cita veida ūdeņu antropogēnā piesārņojuma.

Noteikt un analizēt SEG gāzu emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Balstoties uz vairākgadīgiem lauka izmēģinājumu rezultātiem atšķirīgos agrotehniskos un augmaiņas variantos pie dažādām slāpekļa mēslojuma normām noteikt ziemas kviešiem un ziemas rapsim minerālmēslojuma izmantošanas rādītājus, iespējamā vides piesārņojuma kontroles nolūkos slāpekļa dinamiku augsnē dažādos slāpekļa mēslojuma variantos, kā arī maksimāli pieļaujamās un ekonomiski pamatotas slāpekļa normas pa gadiem mainīgos meteoroloģiskos apstākļos

Paplašināt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļi (LASAM modelis). Aktualizēt AG-MEMOD modeļa datus sadaļā par Latviju. Analizēt un sniegt ekspertīzi par Eiropas Komisijas izstrādātājiem Latvijas lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības prognozēm.

Pētījuma mērķis bija iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturotu šī brīža sociālo dienestu darbību, aptverot visas sociālā darba procesā iesaistītās puses, t.sk. sociālo dienestu klientus un citus pašvaldību iedzīvotājus, sociālo dienestu vadītājus un sociālā darba speciālistus, pašvaldību domju un administrāciju vadītājus, kā arī sociālo dienestu sadarbības partnerus. Pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta priekšstatiem par sociālā dienesta darba mērķiem un uzdevumiem, sociālo dienestu darba organizācijai, darbinieku slodzes, kompetenču un tālākizglītības vajadzību noteikšanai, kā arī līdzšinējām sociālā darba rezultātu novērtējuma pieejām un starpinstitucionālajai sadarbībai.

Izstrādāt, balstoties uz projektēto PMB sastāvu īpašībām, vadlīnijas bitumena modifikācijas tehnoloģijām, kā arī veikt PMB adhēzijas un novecošanas īpašību izpēti, lai palielinātu asfaltbetona ilgmūžību un sniegtu rekomendācijas „Ceļu specifikācijas 2015” pilnveidošanai.