Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma ietvaros tika izanalizēts organisko augšņu ģeogrāfiskais izvietojums poligonu līmenī, izvērtēts, kas tajā tiek ražots un cik lielas ir ražošanā neizmantotās, nekoptās un aizaugušās platības. Teritoriālā griezumā novērtēts, kādas produkcijas ražošanai tiek izmantotas šīs platības un kāda ir šajās augsnēs saražotās produkcijas vērtība. Izanalizēts, cik liels ir to saimniecību skaits, kas saimnieko šajās platībās un kāds ir to lielums.

ĢM augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku novērtēšana Latvijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas mantošanas sistēmu un salīdzināt to ar citu valstu – īpaši Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Šveices – pieredzi, kā arī sagatavot priekšlikumus iekļaušanai tiesiskajā regulējumā, lai uzlabotu un modernizētu Latvijas mantojuma tiesību sistēmu.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz tiesiski iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai, kā arī salīdzināt iegūtos datus ar 2012.gadā veikto aptauju. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Kultūras ministrija izvērtēs vai nepieciešams papildināt vai grozīt Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumu Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4.punktā minēto iekārtu sarakstu.

Izdalīt integrētajai audzēšanai dažādos Latvijas reģionos piemērotas aveņu, zemeņu un krūmogulāju šķirnes un izvērtēt tām piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, kas nodrošinās augstāku stādījumu ražību.

Izzināt stiebrzāļu un tauriņziežu jaunāko šķirņu piemērotību pļavu un ganību zelmeņu veidošanai, lai zinātniski pamatotu to audzēšanu un izmantošanu dažādām dzīvnieku sugām.

Izvērtēt un noteikt ploiditāti 750 (712) ganību airenes kloniem, kuri tika mākslīgi izveidoti Lietuvas Lauksaimniecības un Meža pētījumu centrā (LAMMC) un izstādīt LLU Zemkopības institūta izmēģinājumu laukā

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem, kāpēc piedalījās vai nepiedalījās 2017.gada 3. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem aspektiem. Tāpat pētījums sniedz informāciju par sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju medijpratību, par to secinot no atbildēm uz vairākiem jautājumu lokiem – par iedzīvotāju mediju patēriņu, uzticēšanos mediju sniegtajai informācijai, informācijas izvērtēšanu, izpratni par interneta meklētājprogrammu darbību, viedokli par mediju ietekmi uz sabiedrību u.c. Tas ir pirmais medijpratības pētījums Latvijā.

Noskaidrot Latvijas augstākās izglītības iestāžu (AII) un izglītības iestāžu, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas (PII), piedāvājumu Latvijas diasporas jauniešiem.

Veikt salīdzinošo vērtējumu par valsts pārvaldes profesionālās pilnveides progresu un kapacitāti uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un administratīvā sloga mazināšanas jomā, apzinot komersantu, nevalstisko organizāciju un sabiedrības (iedzīvotāju) viedokli, ar mērķi – noskaidrot nepieciešamās izmaiņas.

Veikt salīdzinošo vērtējumu par valsts pārvaldes profesionālās pilnveides progresu un kapacitāti korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, apzinot komersantu, nevalstisko organizāciju un sabiedrības (iedzīvotāju) viedokli par esošo situāciju un nepieciešamajām izmaiņām.

Pētījuma mērķis ir veikt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) programmas “Eiropa pilsoņiem” (turpmāk – Programma) attīstības izvērtējumu un ietekmi, balstoties uz rezultatīvajiem rādītājiem, statistikas datiem un realizētajiem projektiem.
Pētījuma uzdevumi ir analizēt Programmas līdzšinējo darbību, apkopot secinājumus un sniegt priekšlikumus tās attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.
Darba metodes ietver statistikas datu apkopošanu no Programmas pirmsākumiem, ņemot vērā gan Programmas pieejamību, popularitāti un atbalsta koeficientu. Iepazīšanos ar dažādos gados atbalstītajiem projektu pieteikumiem un balstoties uz šo informāciju konstatēt projektu biežākos tematiskos aspektus un to ietekmi uz Programmas pamatauditoriju. Pētījuma ietvaros arī tiek izpētīta finanšu plūsma un sadalījums uz atbalstītajiem projektiem, lai saskatītu tendences, kādi projekti tiek atbalstīti Programmas ietvaros. Paralēli izpētes darbam un iegūtajai informācijai notiek arī Programmas darbības analīze, izdalot Programmas vājās un stiprās puses.

Skaidrot, kuras no Latvijā audzētajām aitu šķirnēm un to krustojumiem ir piemēroti kvalitatīvu jēru liemeņu un gaļas ieguvei.

Izstrādāt klimata pārmaiņu scenārijus laika posmam līdz 2100. gadam, kas raksturo Nacionālās klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādei būtisko ģeogrāfisko areālu.

Raksturota arī Limbažu pilsētas izveidošanās prolemātika un pilsētas dalība  Hanzas aktivitātēs. Aplūkota saimnieciskā darbība apskatāmajā reģionā, pievēršot uzmanību  tam, kādu produkciju reģions – gan muiža, gan zemnieku sēta – varēja piedāvāt tirgum, kā arī  satiksmes ceļu tīkla un daži citi ar saimniecisko darbību un vidi saistīti jautājumi

Pētījuma mērķis ir izstrādāt valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija” (2014–2020) starpposma ietekmes izvērtējumu par periodu no 2014. līdz 2016. gadam.

Apzināt sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu raksturojumu un mērķa grupas vajadzības un mērķtiecīgāko atbalstu veiksmīgākai integrācijai sabiedrībā, iesaistei sociālajā dzīvē, savu tiesību aizstāvībā, iesaistei izglītības/ kvalifikācijas ieguvē vai nodarbinātībā. Pētījumā kopumā tika veiktas 126 padziļinātās intervijas, no kurām 109 padziļinātās intervijas tika veiktas ar tiešo mērķa grupu pārstāvjiem, bet 17 padziļinātās intervijas un četras fokusa grupu diskusijas tika veiktas arī ar dažādām organizācijām un iestādēm, kas iesaistītas mērķa grupu vajadzību risināšanā un sociālās atstumtības mazināšanā: sociālo dienestu pārstāvjiem, izglītības pārvalžu pārstāvjiem, kultūras namu un bibliotēku vadītājiem, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjiem, skolām un nevalstiskajām organizācijām.

Pētījuma mērķis ir analizēt pašreizējo sabiedrības izpratni un informētību par pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanas jautājumiem un definēt piemērotākās un efektīvākās metodes komunikācijai ar dažādām sabiedrības grupām.

Pētījums veikts, lai sagatavotu analīzi par elektroenerģijas cenas veidojošo mehānismu, veicot matemātisko modelēšanu, kurā ievērota virkne mainīgo faktoru, piemēram: elektroenerģijas cenas konkrētai stundai Nord Pool biržā, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš un tā prognozes, elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījuma un ražošanas nosacījumu atkarība no gaisa temperatūras, Daugavas HES ūdens pieteces izmaiņas un to varbūtiskais raksturs, Daugavas HES rezervuāru ekoloģiskie ierobežojumi, vēja elektrostaciju ietekme, Latvijas augstsprieguma tīkla ierobežojumi un starpvalstu elektropārvades līniju ierobežojumi, termoelektrostaciju elektroenerģijas ģenerācijas atkarība no siltumenerģijas ražošanas apjoma koģenerācijas režīmā. Pētījumā ir izstrādāts tirgus modelis, lai prognozētu elektroenerģijas nākamās dienas tirgus cenu Latvijā līdz 2030. gadam un veikta tirgus cenas modelēšana pie dažādiem nākotnes scenārijiem.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās pasākumus civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā.