Pētījumu un publikāciju datubāze

Darbā veikta Gubiščes ezera hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā izpēte. Veikta ezera sateces baseina apsekošana. Plašs lauka darbu komplekss ietver urbumu ierīkošanu, ezera ūdenslīmeņu un gruntsūdeņu līmeņu novērojumus no 2016.gada decembra līdz 2017.gada aprīlim. Izveidots un kalibrēts Gubiščes ezera sateces baseina hidroloģiskais modelis. Ar hidroloģisko modeli veikts ezera ūdenslīmeņa ilgtermiņa aprēķins (2006-2017.g.), nosakot tā svārstību raksturu dažādos gados. Izveidots trīsdimensionāls plašākas, ezeru ietekmējošas, teritorijas hidroģeoloģiskais modelis, kas kalibrēts uz novēroto ezera ūdenslīmeni. Ar hidroģeoloģisko modeli veikts vairāku stacionāru scenāriju aprēķins.

Pētījuma izstrādes mērķis ir veikt esošo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (turpmāk – SB pakalpojumi) sniegšanas un finansēšanas sistēmas analīzi, izvērtējot valsts un pašvaldību pienākumus sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī valsts un pašvaldību budžeta struktūras atbilstību normatīvajiem aktiem sociālo pakalpojumu jomā, sagatavot izvērtējuma ziņojumu un ieteikumus SB pakalpojumu organizēšanai, attīstībai un finansēšanai.
Pētījuma gaitā tika veikta kvalitatīva un kvantitatīva aktuālās situācijas izpēte, analizējot šobrīd pieejamo SB pakalpojumu dažādām mērķa grupām, t.sk., pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, sniegšanas un finansēšanas sistēmu, kā arī, sniegti priekšlikumi SB pakalpojumu organizēšanai un attīstībai, to finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un jauno SB pakalpojumu finansēšanas mehānisma izstrādei.

Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt visaptverošu sabiedriskās domas izpēti sabiedriskās drošības jomā, sniedzot atbalstu revīzijas grupas locekļiem.
Pakalpojuma uzdevums ir izlases veidā veikt sabiedriskās domas izpēti vismaz septiņās Latvijas Republikas pašvaldībās, nodrošinot reprezentatīvu izlasi rezultātu analīzei un interpretācijai.

Pētījuma ietvaros tika izanalizēts organisko augšņu ģeogrāfiskais izvietojums poligonu līmenī, izvērtēts, kas tajā tiek ražots un cik lielas ir ražošanā neizmantotās, nekoptās un aizaugušās platības. Teritoriālā griezumā novērtēts, kādas produkcijas ražošanai tiek izmantotas šīs platības un kāda ir šajās augsnēs saražotās produkcijas vērtība. Izanalizēts, cik liels ir to saimniecību skaits, kas saimnieko šajās platībās un kāds ir to lielums.

ĢM augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku novērtēšana Latvijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas mantošanas sistēmu un salīdzināt to ar citu valstu – īpaši Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Šveices – pieredzi, kā arī sagatavot priekšlikumus iekļaušanai tiesiskajā regulējumā, lai uzlabotu un modernizētu Latvijas mantojuma tiesību sistēmu.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz tiesiski iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai, kā arī salīdzināt iegūtos datus ar 2012.gadā veikto aptauju. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Kultūras ministrija izvērtēs vai nepieciešams papildināt vai grozīt Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumu Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4.punktā minēto iekārtu sarakstu.

Izdalīt integrētajai audzēšanai dažādos Latvijas reģionos piemērotas aveņu, zemeņu un krūmogulāju šķirnes un izvērtēt tām piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, kas nodrošinās augstāku stādījumu ražību.

Izzināt stiebrzāļu un tauriņziežu jaunāko šķirņu piemērotību pļavu un ganību zelmeņu veidošanai, lai zinātniski pamatotu to audzēšanu un izmantošanu dažādām dzīvnieku sugām.

Izvērtēt un noteikt ploiditāti 750 (712) ganību airenes kloniem, kuri tika mākslīgi izveidoti Lietuvas Lauksaimniecības un Meža pētījumu centrā (LAMMC) un izstādīt LLU Zemkopības institūta izmēģinājumu laukā

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem, kāpēc piedalījās vai nepiedalījās 2017.gada 3. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem aspektiem. Tāpat pētījums sniedz informāciju par sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju medijpratību, par to secinot no atbildēm uz vairākiem jautājumu lokiem – par iedzīvotāju mediju patēriņu, uzticēšanos mediju sniegtajai informācijai, informācijas izvērtēšanu, izpratni par interneta meklētājprogrammu darbību, viedokli par mediju ietekmi uz sabiedrību u.c. Tas ir pirmais medijpratības pētījums Latvijā.

Noskaidrot Latvijas augstākās izglītības iestāžu (AII) un izglītības iestāžu, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas (PII), piedāvājumu Latvijas diasporas jauniešiem.

Veikt salīdzinošo vērtējumu par valsts pārvaldes profesionālās pilnveides progresu un kapacitāti uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un administratīvā sloga mazināšanas jomā, apzinot komersantu, nevalstisko organizāciju un sabiedrības (iedzīvotāju) viedokli, ar mērķi – noskaidrot nepieciešamās izmaiņas.

Veikt salīdzinošo vērtējumu par valsts pārvaldes profesionālās pilnveides progresu un kapacitāti korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, apzinot komersantu, nevalstisko organizāciju un sabiedrības (iedzīvotāju) viedokli par esošo situāciju un nepieciešamajām izmaiņām.

Pētījuma mērķis ir veikt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) programmas “Eiropa pilsoņiem” (turpmāk – Programma) attīstības izvērtējumu un ietekmi, balstoties uz rezultatīvajiem rādītājiem, statistikas datiem un realizētajiem projektiem.
Pētījuma uzdevumi ir analizēt Programmas līdzšinējo darbību, apkopot secinājumus un sniegt priekšlikumus tās attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.
Darba metodes ietver statistikas datu apkopošanu no Programmas pirmsākumiem, ņemot vērā gan Programmas pieejamību, popularitāti un atbalsta koeficientu. Iepazīšanos ar dažādos gados atbalstītajiem projektu pieteikumiem un balstoties uz šo informāciju konstatēt projektu biežākos tematiskos aspektus un to ietekmi uz Programmas pamatauditoriju. Pētījuma ietvaros arī tiek izpētīta finanšu plūsma un sadalījums uz atbalstītajiem projektiem, lai saskatītu tendences, kādi projekti tiek atbalstīti Programmas ietvaros. Paralēli izpētes darbam un iegūtajai informācijai notiek arī Programmas darbības analīze, izdalot Programmas vājās un stiprās puses.

Skaidrot, kuras no Latvijā audzētajām aitu šķirnēm un to krustojumiem ir piemēroti kvalitatīvu jēru liemeņu un gaļas ieguvei.

Izstrādāt klimata pārmaiņu scenārijus laika posmam līdz 2100. gadam, kas raksturo Nacionālās klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādei būtisko ģeogrāfisko areālu.

Raksturota arī Limbažu pilsētas izveidošanās prolemātika un pilsētas dalība  Hanzas aktivitātēs. Aplūkota saimnieciskā darbība apskatāmajā reģionā, pievēršot uzmanību  tam, kādu produkciju reģions – gan muiža, gan zemnieku sēta – varēja piedāvāt tirgum, kā arī  satiksmes ceļu tīkla un daži citi ar saimniecisko darbību un vidi saistīti jautājumi