Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis bija piemērot emisiju faktorus no atkritumu un notekūdeņu dūņu kompostēšanas un izstrādāt kompostēto atkritumu daudzumu prognozi Latvijas mājsaimniecībās. Lai precizētu metāna emisiju aprēķinus, tika apkopota informācija par 420 izgāztuvēm Latvijā, no kuram 298 ir apklātas un rekultivētas. Tika pārrēķināts vēsturiskais noglabāto atkritumu daudzums un precizēts metāna korekcijas faktors dažādiem izgāztuvju veidiem. Secināts, ka Latvija 1990.–2014. gada radās vidēji par 19% mazāks metāna emisiju apjoms, nekā iepriekš domāts.

Skatīt pētījumā.

Izstrādāt metodiku/as par vienotās likmes (flat – rate) noteikšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, standarta likmes vienības izmaksu (standard scales of unit costs) metodiku, vienreizējo maksājumu (lump sum) metodiku/as.
Kā galvenie uzdevumi tika izvirzīti: izvērtēt 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredzi vienkāršoto izmaksu ieviešanā, veikt SVID analīzi un sniegt priekšlikumus identificēto trūkumu novēršanai un sistēmas pilnveidošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā, piedāvāt ES fondu jomas (piemēram, izglītība, pētniecība utt.), kurās būtu lietderīgi un efektīvi piemērot vienkāršotās izmaksas, izvērtēt un norādīt specifiskos atbalsta mērķus, kuros varētu piemērot kādu no vienkāršoto izmaksu veidiem u.c.

Apzināt iespējas paplašināt materiālu atkārtotu izmantošanu ceļa segu būvniecībā, ko potenciāli varētu nodrošināt, pastiprinot atgūtos materiālus ar saistvielām. Balstoties uz šajā pētniecības darbā, kā arī iepriekš iegūtajām atziņām, jāizstrādā rokasgrāmata. Rokasgrāmatas mērķis ir veicināt segas pamatu pastiprināšanu ar hidrauliskajām saistvielām, izmantojot pārstrādātus materiālus, īpaši vietējos būvmateriālus – kaļķi un cementu, kā arī, akcentējot atgūto būvmateriālu, atkārtotas izmantošanas iespējas.

Noskaidrot cik jaunas rūpnīcas pēc Otrā pasaules kara Latvijā tika uzceltas un kādas vecās rūpnīcas atjaunotas vai pārveidotas. Apzināt rūpnīcas un  ražotnes kurās izgatavoja  militāro  vai divējādas nozīmes  produkciju. Uz arhīvos u.c. pētīto dokumentu pamata iegūt informāciju par PSRS MRK  pasūtījumiem ne tikai lielākajās rūpnīcās, bet arī to atsevišķos institūtos un  ārpus Rīgas  izvietotajos  cehos un ražotnēs.

Šī pētījuma mērķis ir a) iegūt reprezentatīvus un starptautiski salīdzināmus datus pēc ESPAD projekta ietvaros izstrādātas metodoloģijas par alkohola, tabakas, narkotiku lietošanas izplatību un procesu atkarību 1999.gadā dzimušo vispārizglītojošo skolēnu vidū; b) noskaidrot skolēnu atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanas motivāciju un ietekmējošos faktorus, kā arī alkohola un narkotiku lietošanas modeļus; c) noskaidrot skolēnu informētību un zināšanas atkarību izraisošo vielu jautājumos, kā arī attieksmi pret atkarību izraisošo vielu lietošanu; lietošanas riskiem un lietošanas sekām.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot oglekļa uzkrājumu augsnē aramzemēs un ilggadīgajos zālājos. Ņemot vērā platību, tika noskaidrots, ka vislielākais oglekļa uzkrājums ir meža zemēs un aramzemēs. Teritoriāli, savukārt, salīdzinoši lielākais oglekļa uzkrājums Latvijā ir Zemgales un Vidzemes reģionos, bet vismazākais – Latgalē. Dati par oglekļa uzkrājumu ir būtiski zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības emisiju un CO2 piesaistes aprēķināšanai.

Iegūt datus un informāciju un veikt to analīzi, izstrādātmetodikas, lai novērtētu antropogēnās slodzes (punktveida un izkliedētā piesārņojuma, upju un ezeru hidroloģisko un morfoloģisko pārveidojumu) ietekmi uz ūdeņiem Latvijā, kā arī sagatavot šo slodžu novērtējumu, tādējādi kvalitatīvi uzlabojot tās upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu sadaļas, kuras Eiropas Komisijas 2012.gadā atzinumā par laika posmam no 2010. līdz 2015.gadam izstrādātajiem apsaimniekošanas plāniem norādīja kā nepilnīgas.

Veikt darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” un tās papildinājuma pasākumu 1.5.1. „Labāka regulējuma politika” un 1.5.2. „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana” apakšaktivitāšu ieviešanas izvērtējumu, vērtējot sākotnēji izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanas pakāpi, to ietekmi un efektivitāti uz atbalstāmajām jomām, mērķa sasniegšanā ieguldīto līdzekļu pamatotību un lietderību, kā arī ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, publisko pārvaldi un sabiedrības līdzdalības veicināšanu dažādu politiku īstenošanā, sagatavojot secinājumus un sniedzot priekšlikumus atbilstoši izvērtējumā dotajiem darba uzdevumiem.

Pētījuma mērķis ir iegūt datus par jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem dzīves kvalitāti, līdzdalību dažādās aktivitātēs, sociālā kapitāla līmeni, informācijas ieguves kanāliem u.c., lai vērtētu jaunatnes politikas īstenošanas efektivitāti. Pētījuma dati liecina, ka kopumā jaunieši Latvijā ir apmierināti ar savu dzīvi. Tai pašā laikā kā jauniešiem aktuālas problēmas visbiežāk tiek nosauktas – brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkums, alkohola lietošana, bezdarbs un grūtības atrast darbu, arī smēķēšana un jauniešu pasivitāte, intereses un motivācijas trūkums. Tāpat jaunieši kā būtisku risināmu jautājumu norāda izglītības kvalitāti. Kopumā visi šie identificētie problēmjautājumi ļauj apgalvot, ka jauniešu vidū aktuālākās tēmas ir – veselīgs dzīvesveids, izglītības kvalitāte, nodarbinātība, kā arī jauniešu motivācija aktivitātēm un līdzdalībai. Vērtējot izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, novērojams, ka pieaugusi jauniešu līdzdalība sabiedriskās un sociālās aktivitātēs, skolas un interešu aktivitātēs, bet samazinājusies – politiskās aktivitātēs. Par savām iespējām ietekmēt lēmumus, ko pieņem pašvaldība vai Latvijas valdība, jaunieši ir izteikti skeptiski – to īpatsvars, kuri uzskata, ka nav nekādu iespēju, ir attiecīgi 35% un 61%. Kopumā novērojams, ka jaunieši pauž izteiktu uzticēšanos Latvijas armijai, policijai, Valsts prezidentam un valsts iestādēm. Tai pat laikā izteikti zemi ir uzticēšanās rādītāji politiskajām partijām, Saeimai, Ministru Prezidentei un nevalstiskajām organizācijām.