Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izpēti un izvērtējumu, lai analizētu pašreizējo šīs sistēmas darbību, kā arī izstrādāt priekšlikumus sistēmas pilnveidei nākotnē.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām.

Pilnveidot monitoringa sistēmu cilvēkkapitāla attīstības politikas efektivitātes un progresa novērtēšanai Latvijā, lai sekmētu ekonomikas transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, atbildot uz situācijas izmaiņām, izaicinājumiem un iespējām starptautiskajos tirgos un nodrošinot eksporta potenciāla kāpināšanu.

Apzināt patērētāju informētību par savām patērētāju tiesībām un noskaidrot patērētāju pieredzi iegādājoties preces un pakalpojumus.

Pētījuma mērķis  ir izvērtēt nepieciešamību un iespēju veidot valsts drošības rezerves piedevai, ko lieto transportlīdzekļos dīzeļdzinēju izplūdes gāzu neitralizācijai.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanas jomā.

Iegūt Latvijas iedzīvotāju novērtējumu par plānotajiem atkrastes vēja parkiem Latvijas teritorijā, t.sk. ELWIND kā pirmo atkrastes vēja parka kopprojektu.

Pētījuma mērķis ir veikt Pusvadītāju tehnoloģiju un lietojumu jomas esošās situācijas analīzi Baltijas reģionā un izpētīt pusvadītāju nozares globālās tendences.

Atvieglot būvniecības administratīvo procesu, novērst administratīvus šķēršļus un veicināt plašāku rūpnieciski ražotu ēku būvniecību.

Aprēķināt izmaksu optimālos līmeņus izvēlētajām references ēkām, salīdzināt rezultātus ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas ir spēkā uz doto brīdi attiecībā uz ēku energoefektivitāti, un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai ēku energoefektivitātes jomā.

Pētījuma mērķis ir apzināt datu ieguves procesa un uzskaites nepilnības Centrālās statistikas pārvaldes datu veidlapā “Pārskats par P&A darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā “2-pētniecība”” (turpmāk – veidlapa), identificējot nepieciešamos uzlabojumus un izvērtējot papildu datu ieguves iespējas, izstrādāt ieteikumus datu ieguves un uzskaites uzlabošanai veidlapā, lai uzlabotu no uzņēmumiem (respondentiem) iegūto datu kvalitāti par P&A un samazinātu respondentu noslodzi veidlapas aizpildīšanā un izmaksas statistikas datu iegūšanā, vienlaicīgi veicinot datu pilnīgāku atspoguļošanu Latvijas statistikā.

Iegūt iespējami vispusīgus un reprezentatīvus datus par Latvijas atpazīstamības līmeni desmit mērķa valstīs (ASV, Beļģija, Dānija, Dienvidkoreja, Japāna, Lielbritānija, Norvēģija, Somija, Vācija, Zviedrija). Noskaidrot šīs atpazīstamības avotus, zinātāju iespaidus un viedokļus par Latviju.

Izzināt prioritāro valstu (Vācija, Zviedrija, Somija, Lielbritānija, Norvēģija) tūrisma asociācijas par Latviju.

Aplūkotās tēmas : Ar ko ceļotājiem asociējas Latvija, apskatot kultūras, tradīciju, dārdzības, klimata un citus jautājumus. Vai ceļotāji apsver Latviju kā savu tūrisma galamērķi tuvākajā laikā.

Detalizētākā veidā apskatīt zaļo kursu – virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā, iezīmējot stratēģiskos investīciju virzienus eksporta potenciāla attīstībai un apzināt nākotnes tehnoloģijas un investīciju projektus Latvijai, kas stiprinātu visas tautsaimniecības attīstību.

Izvērtēt inflācijas ietekmi uz investīcijām un sagatavot priekšlikumus investīcijām produktivitātes veicināšanā.

Apsteidzošo indikatoru rīka izveide (t. sk. izmantojot alternatīvos datu avotus) attīstības tendenču analīzei un datos balstītu lēmumu pieņemšanai, kā arī priekšlikumu izstrāde sistemātiskas pieejas veidošanai datu analizē publiskajā sektorā.

Sagatavot pētījumu, kurā tiks analizēti Eiropas Savienībā (Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Vācijā, Lietuvā un Igaunijā) un Apvienotajā Karalistē rīkotajos konkursos/izsolēs par tiesībām izmantot laukumu jūrā atkrastes vēja enerģijas iegūšanai noteiktie pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritēriji, lai izvirzītu priekšlikumus par konkursa nolikumā ietveramiem pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritērijiem atkrastes vēja enerģijas iegūšanai Latvijā.

Noskaidrot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus Latvijas teritorijā, kā arī noskaidrot ceļošanas lēmumu pieņemšanas ietekmējošos faktorus.

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās Latvijas būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2022. gada līdz 2026. gadam

Pētījumā apkopoti Latvijas jaunuzņēmumu jomas raksturojošie kvantitatīvie rādītāji un attīstības tendences 2018.- 2021. gadam

Pētījums ir par AER elektroenerģijas ražošanas infrastruktūras projektu saules paneļu un vēja turbīnu ieviešanas administratīvo procedūru identificēšanu un norises gaitas aprakstu Latvijā,
Lietuvā un Igaunijā.

Balstoties uz izpētes un salīdzinošajā daļā iegūto informāciju, kā arī ņemot vērā Zaļajā kursā, ES direktīvā 2018/2001
par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un Baltijas valstu NEKP noteiktajos uzdevumos un
sasniedzamajos mērķos, tika izstrādātas rekomendācijas esošo administratīvo procedūru uzlabošanai.

Izpētīt citu valstu (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Šveices) praksi  attiecībā uz būvspeciālistu iesaisti (tai skaitā pienākumiem, kvalifikāciju, sertifikāciju un atbildību) būvprojekta izstrādes, būvniecības un pārbaudes procesā.

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2021. gada līdz 2025. gadam.