Pētījumu un publikāciju datubāze

Pilnveidot monitoringa sistēmu (izstrādāt metodiku) cilvēkkapitāla attīstības politikas efektivitātes un progresa novērtēšanai Latvijā, lai sekmētu ekonomikas transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, atbildot uz situācijas izmaiņām, izaicinājumiem un iespējām starptautiskajos tirgos un nodrošinot eksporta potenciāla kāpināšanu.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanas jomā.

Atvieglot būvniecības administratīvo procesu, novērst administratīvus šķēršļus un veicināt plašāku rūpnieciski ražotu ēku būvniecību.

Aprēķināt izmaksu optimālos līmeņus izvēlētajām references ēkām, salīdzināt rezultātus ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas ir spēkā uz doto brīdi attiecībā uz ēku energoefektivitāti, un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai ēku energoefektivitātes jomā.

Pētījuma mērķis ir apzināt datu ieguves procesa un uzskaites nepilnības Centrālās statistikas pārvaldes datu veidlapā “Pārskats par P&A darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā “2-pētniecība”” (turpmāk – veidlapa), identificējot nepieciešamos uzlabojumus un izvērtējot papildu datu ieguves iespējas, izstrādāt ieteikumus datu ieguves un uzskaites uzlabošanai veidlapā, lai uzlabotu no uzņēmumiem (respondentiem) iegūto datu kvalitāti par P&A un samazinātu respondentu noslodzi veidlapas aizpildīšanā un izmaksas statistikas datu iegūšanā, vienlaicīgi veicinot datu pilnīgāku atspoguļošanu Latvijas statistikā.

Detalizētākā veidā apskatīt zaļo kursu – virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā, iezīmējot stratēģiskos investīciju virzienus eksporta potenciāla attīstībai un apzināt nākotnes tehnoloģijas un investīciju projektus Latvijai, kas stiprinātu visas tautsaimniecības attīstību.

Izvērtēt inflācijas ietekmi uz investīcijām un sagatavot priekšlikumus investīcijām produktivitātes veicināšanā.

Apsteidzošo indikatoru rīka izveide (t. sk. izmantojot alternatīvos datu avotus) attīstības tendenču analīzei un datos balstītu lēmumu pieņemšanai, kā arī priekšlikumu izstrāde sistemātiskas pieejas veidošanai datu analizē publiskajā sektorā.

Sagatavot pētījumu, kurā tiks analizēti Eiropas Savienībā (Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Vācijā, Lietuvā un Igaunijā) un Apvienotajā Karalistē rīkotajos konkursos/izsolēs par tiesībām izmantot laukumu jūrā atkrastes vēja enerģijas iegūšanai noteiktie pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritēriji, lai izvirzītu priekšlikumus par konkursa nolikumā ietveramiem pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritērijiem atkrastes vēja enerģijas iegūšanai Latvijā.

Noskaidrot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus Latvijas teritorijā, kā arī noskaidrot ceļošanas lēmumu pieņemšanas ietekmējošos faktorus.

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās Latvijas būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2022. gada līdz 2026. gadam

Pētījumā apkopoti Latvijas jaunuzņēmumu jomas raksturojošie kvantitatīvie rādītāji un attīstības tendences 2018.- 2021. gadam

Pētījums ir par AER elektroenerģijas ražošanas infrastruktūras projektu saules paneļu un vēja turbīnu ieviešanas administratīvo procedūru identificēšanu un norises gaitas aprakstu Latvijā,
Lietuvā un Igaunijā.

Balstoties uz izpētes un salīdzinošajā daļā iegūto informāciju, kā arī ņemot vērā Zaļajā kursā, ES direktīvā 2018/2001
par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un Baltijas valstu NEKP noteiktajos uzdevumos un
sasniedzamajos mērķos, tika izstrādātas rekomendācijas esošo administratīvo procedūru uzlabošanai.

Izpētīt citu valstu (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Šveices) praksi  attiecībā uz būvspeciālistu iesaisti (tai skaitā pienākumiem, kvalifikāciju, sertifikāciju un atbildību) būvprojekta izstrādes, būvniecības un pārbaudes procesā.

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2021. gada līdz 2025. gadam.

Veikt ēku energoefektivitātes energoauditu ekspertīzi un izstrādāt priekšlikumus politikas rekomendācijām INTERREG
Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros īstenotā projekta “Klimata pārmaiņu pielāgošanās un mazināšanas sinerģijas energoefektivitātes projektos”(turpmāk – CAMS projekts) ietvaros.

Izpētīt apskatāmā laika posmā notikušās gaisa kvalitātes, klimata, dabas resursu lietojuma, ietekmi uz ūdens objektu stāvokli, sociālo faktoru, ekonomisko faktoru rādītāju izmaiņas, izpētes gaitā apkopojot pētījuma rezultātus un secinājumus. Pētījuma rezultāti un secinājumi norādīti zemāk.

Izstrādāt priekšlikumus jaunai ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmai un prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Izstrādāt rekomendācijas inovācijas iepirkuma atbalsta instrumenta izveidei Latvijā un priekšlikumus tiesiskā regulējuma prasību pilnveidošanai inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu iegādei Latvijā.

Sekmēt četrās pilotvalstīs (Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā) tādu uzņēmuma atbalsta modeļa ieviešanu, kas, atbilstot esošām tiesību aktu direktīvām, būtu efektīvākais risinājums finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un iesaistītajām institūcijām / personām.

Izvērtēt EPS paplašināšanas iespējas, kā arī tās rezultātā radīto ietekmi, lai nākošajiem saistību periodiem noteiktu potenciāli iekļaujamās nozares un atbildīgo pušu izvēles kritērijus

Balstoties uz konceptuālo ziņojumu “Par drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei pilnveidošanu” (MK 09.02.2018. rīkojums Nr.49), veikt analīzi, lai tuvākā nākotnē īstenotu atbalstīto ziņojumā piedāvāto 3.variantu.

Izstrādāt rīcības plānu tūrisma piedāvājuma attīstībai Latvijā, kuru Ekonomikas ministrija un citas par tūrismu atbildīgās iestādes varētu izmantot kā pamatu turpmākām aktivitātēm, lai veicinātu uzņēmējdarbības aktivitātes tūrisma produktu attīstībai.

Izveidot ilgtspējīgu Latvijas būvniecības nozares pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēmu.