Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma galvenais mērķis bija, izmantojot dažādus informācijas avotus, apkopot un sagatavot vēsturiskos datus un aktuālo informāciju par dzeņveidīgo putnu sugu novērojumiem un to atradnēm par laika periodu no 2000. līdz 2017. gadam dabas datu pārvaldības sistēmai (DDPS) “Ozols”.

Pētījuma mērķis ir apsekot noteiktas Spilvainā ancīša Agrimonia pilosa Ledeb. atradnes, lai konstatētu to stāvokli un izvērtētu populācijas lielumu, kas nepieciešams sugas aizsardzības pasākumu izvērtēšanai un apsaimniekošanas jautājumu risināšanai.

Šis sabiedriskās domas pētījums ir ikgadējs pētījums, ko veic, lai iegūtu objektīvu informāciju par iedzīvotāju apmierinātību ar valsts pārvaldes iestāžu darbu. Pētījumā padziļināti analizē dažādus valsts iestāžu sniegtos pakalpojumus un sabiedrības attieksmi par valsts pārvaldes darbu kopumā. Šīs pētījums ir turpinājums 2015., 2016. un 2017. gadā veiktajiem valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījumiem. Pētījums ir sasaistīts ar iedzīvotāju vērtējumu par klientu apkalpošanu valsts pārvaldē, tādējādi ļaujot savstarpēji salīdzināt izmaiņas, kā klienti vērtē valsts pārvaldes pakalpojumus un servisa kvalitāti. Tāpat pētījums ļauj novērtēt gan valsts pārvaldes efektivitāti pakalpojumu sniegšanā, gan klientu apkalpošanā, kā arī ļauj atklāt būtiskākos trūkumus pakalpojumu saņemšanā un e-pakalpojumu izmantošanas ierobežojumus. Izvērtējot pētījuma gaitā gūtos secinājumus, ir iespējams izstrādāt konkrētus priekšlikumus valsts pārvaldes klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai.

Valsts iestāžu novērtējuma un e-indeksa struktūru veido 5 galvenās tēmas, kuras atspoguļo objektīvus un salīdzināmus kritērijus, lai novērtētu e-pārvaldes principu ieviešanu valsts iestāžu darbā. 5 tēmas ir:
– Saziņa ar sabiedrību un līdzdalība
– Klientu apkalpošana un atbalsts
– Atvērto datu pieejamība
– Pakalpojumu nodrošināšana
– Iestādes iekšējie procesi un starpiestāžu sadarbība

Pētījuma mērķis ir veikt izmaksu un ieguvumu analīzi projekta “Uzņēmējdarbības vides attīstība Saldus pilsētas dienvidu daļā, pārbūvējot publisko infrastruktūru” (turpmāk – projekts), kura uzdevums ir palielināt privāto investīciju apjomu Saldus novadā, veicot ieguldījumus komercdarbības attīstībai nepieciešamajā ielu un ceļu infrastruktūrā, īstenošanai.

Izvērtēt uz rezultātiem balstītu agrovides pasākumu ieviešanas iespējamību Latvijā, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu pieeju, paredzot pamata un brīvprātīgās agrovides prakses, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, augsnes un ūdens kvalitātes uzlabošanos, pielāgošanos klimata pārmaiņām vai to mazināšanu, kā arī citus ieguvumus sabiedrībai

Pētījuma mērķis identificēt problēmjautājumus TAP tiesiskajā regulējumā un tā piemērošanas praksē un sagatavot pamatotus priekšlikums, kas ļautu novērst konstatētās problēmas, un veicinātu TAP piemērošanu.

Pētījuma mērķis ir noteikt projekta “Saldus pilsētas centra iekšējam apvedceļam pieguļošās teritorijas revitalizācija” finanšu atdeves rādītājus un pārliecināties par tā finanšu ilgtspēju.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Valsts Darba Inspekcijas (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieku vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma galvenie uzdevumi ir sagatavot informāciju par gaisa piesārņotājiem Saldus pilsētā un tai pieguļošajā teritorijā. Izstrādāt pilsētvides kvalitātes uzlabošanas priekšlikumus un ieteikumus rīcības plāna izstrādei. Izdalīt ekoloģiskā “stresa” rajonus Saldus pilsētā un tai pieguļošajā teritorijā (augsta piesārņojuma zona).

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi. Rezultātā izstrādāta Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības programmas izstrāde, kas ietver rekomendācijas īstenojamiem tehniskajiem, finanšu un organizatoriskajiem risinājumiem.

Esošā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma vardarbībā cietušām pilngadīgām personām analīze no klientu (vardarbībā cietušo personu) perspektīvas, izvērtējot tā pilnveides nepieciešamību un iespējas, un atbilstoši tam, klientu vajadzībās balstītu tālākas pakalpojuma dizaina attīstības optimālā scenārija izstrāde, ņemot vērā dzimuma perspektīvu.

Omnibusa aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret nevalstisko organizāciju sektoru.

Pētījuma galvenais mērķis ir Meža silpureņu Pulsatilla patens (L.) Mill. atradņu Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Ogres Zilie kalni” ietekmējošo faktoru vērtējums un apsaimniekošana.

Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas zinātnieku diasporas sadarbību, lai labāk izprastu Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku sadarbības tīklus, sadarbības formas un produktīvas sadarbības priekšnoteikumus, kā arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku gaidas saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk tekstā ‒ ministrijas) un zinātnieku veidoto komunikāciju ar Latvijas zinātnieku diasporu. Pētījuma uzdevums ir arī izstrādāt ieteikumus sadarbības veicināšanai starp Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem diasporā un zinātniekiem Latvijā. Pētījuma mērķis izriet no ministrijas uzstādījuma radīt iespējas Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām mērķtiecīgi sadarboties ar Latvijas zinātnieku diasporu kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai.

Novērtēt Latvijas valsts simtgades programmas “Latvijas skolas soma” sagatavošanas un ieviešanas procesa posmu kopš 2018. gada sākuma un ieviešanu 2018./2019. mācību gada pirmajā semestrī.
Pētījumā novērtēta programmas “Latvijas skolas soma” saturiskās un praktiskās īstenošanas atbilstība koncepcijai, finansējuma apguves plānošanas un īstenošanas gaita, norišu piedāvājuma pieejamība un komunikāciju ar skolēnu un vecāku mērķauditorijām. Pētījuma rezultāti izmantoti izstrādājot programmu regulējošos normatīvos aktus, vadlīnijas programmas ieviešanai, atskaišu formas un komunikācijas kanālus un materiālus.

Iegūt ieskatu un palielināt izpratni par pusaudžu veselības paradumiem, veselību un dzīvesveidu to sociālajā kontekstā. Ne tikai pētīt, bet arī monitorēt skolas vecuma bērnu veselību un veselības paradumus.

Pētījuma mērķis bija apzināt un detalizēti analizēt akreditēto muzeju (valsts, pašvaldību, autonomo, privāto) līdzšinējo praksi sabiedrības dažādu mērķgrupu piesaistīšanā un līdzdalībā, vērtējot muzeju auditorijas izmaiņas pēdējo 10 (desmit) gadu laika periodā, definējot būtiskākos izaicinājumus muzeju auditorijas attīstībā vidējā un ilgtermiņā, kā arī izstrādāt rekomendācijas (metodiku) muzeju darba kvalitātes un muzeju nozares ilgtermiņa sabiedriskās ietekmes analīzei. Papildus būtiska kontekstuāla tēma izpētei bija muzeju lomas sabiedrībā (sociālās, ekonomiskās, u.c.).

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un vajadzības pēc valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem kopumā un ar pakalpojumu pieteikšanas veidiem (t.i., elektroniski, klātienē, telefoniski, pasts).

Pētījums ir daļa no starptautiska salīdzinoša longitudināla pētījuma, kurš programmā “Paaudzes un dzimte” (angļu val. – Generation& Gender Programme) kopš 2004. gada tiek īstenots vairāk nekā 20 pasaules valstīs, veicot 18-79 gadus vecu iedzīvotāju apsekojumu. Pētījuma mērķis ir sekot līdzi izmaiņām ģimenes institūtā, vērtējot, kā to ietekmē cilvēku vērtībuzskati, politikā notiekošais un ekonomikas attīstība. Tam ir būtiska nozīme, veicot fundamentālas izvēles visos cilvēka dzīves posmos: laulības un bērna kopšana, nodarbinātības un aprūpes pienākumu apvienošana, aiziešana pensijā, mājokļa izvēle un vecumdienas. Tas, kā cilvēki tiek galā ar šīm pamata izvēlēm, savukārt ietekmē viņu personīgo labklājību, kā arī sabiedrības, kurā viņi dzīvo, pielāgošanās spēju un konkurētspēju.

Latvija pirmo reizi šajā salīdzinošajā pētījumā iesaistījās 2017. gadā, adaptējot izstrādāto metodoloģiju un veicot 2283 iedzīvotāju aptauju. Balstoties uz Latvijas pirmā posma datiem, sagatavots atsevišķs nacionāls analītisks ziņojums “Latvijas Ģimenes paaudzēs”, kurā analizēta partnerattiecību un laulību tematika, reproduktīvā uzvedība un uzskati, starppaaudžu attiecības ģimenēs Latvijā, dzimumu lomas un pienākumi dažāda tipa mājsaimniecībās, kā arī ģimenes un darba dzīves savienošanas izplatītākie modeļi. Veiktais pētījums ir vērtīgs papildu datu avots turpmākai demogrāfijas politikas izstrādei valstī.

Pētījuma mērķis bija padziļināti analizēt kultūrizglītības katra līmeņa (profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības) esošo situāciju, attīstības tendences un būtiskākos izaicinājumus, lai nodrošinātu strukturētu kultūrizglītības sistēmas raksturojumu un daudzpusīgu situācijas analīzi kultūrpolitikas plānotāju un īstenotāju vajadzībām.

Pētījuma mērķis ir sagatavot priekšlikumus tehnisko palīglīdzekļu (TPL) nodrošināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, pamatojoties uz atvērtā tirgus, vienlīdzības un klientu brīvās izvēles principiem.

Realizēt piecu epidemioloģisko indikatoru ieviešanu datu apkopošanai, analīzei un izplatīšanai, saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (turpmāk – ENNUC) prasībām.