Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir apzināt dažādu remigrantu grupu vajadzības, motivāciju un prasības, kā arī sniegt rekomendācijas remigrācijas atbalstam un remigrantu integrācijai.
Ziņojums pievēršas sekojošiem problēmjautājumiem:
• potenciālo remigrantu problēmu identifikācija pēc viņu eventuālās atgriešanās Latvijā;
• jauniešu, kā svarīgākās mērķauditorijas, remigrācija – pieredze, problēmas, to risinājumi;
• senioru (pirmspensijas un pensijas vecuma personas) remigrācija – pieredze, problēmas, to risinājumi.
Apzināti potenciālo remigrantu problēmjautājumi, sniegti ieteikumi komunikācijas uzlabošanai, problēmu risināšanai.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot ārvalstu tūristu patērētājuzvedību Rīgā, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo pētījumu metodi. Pētījums tika īstenots pēc nodibinājuma “Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja” pasūtījuma 2018. gada vasaras tūrisma sezonā.

• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret nodokļu sistēmu un informētību par to.
• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret nodokļu reformu.
• Noskaidrot iedzīvotāju vērtējumu savai informētībai par nodokļu reformu un ar to saistītajām izmaiņām nodokļos.
• Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par nodokļu reformas ietekmi uz sabiedrību kopumā un atsevišķām iedzīvotāju grupām, kā arī dažādiem procesiem (nevienlīdzību, ēnu ekonomiku u.c.).
• Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret jautājumiem, kas saistīti ar valsts budžetu.
• Noskaidrot attieksmi pret ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksāšanu.
• Noskaidrot informētību un attieksmi pret „Simtgades loteriju” un čeku loteriju.

Cēsu novada pašvaldības Apmeklētāju centra lietotāju, to patērēto pakalpojumu un vēlmju izpēte un pašvaldības klientu apkalpošanas, pašvaldības mājaslapas optimizācijas un e-pakalpojumu attīstības priekšlikumu izstrāde.

Vienas pieturas aģentūras princips, kura būtība ir nodrošināt pakalpojumus vienuviet ir veiksmīgi ieviests dažādās valstīs. Latvijā publiskos pakalpojumus klātienē paredzēts nodrošināt izveidojot valsts vienotos klientu apkalpošanas centrus (VPVKAC) novadu, reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centros, nodrošinot izmaksu optimizāciju un uzlabojot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Pētījuma mērķis ir izstrādāt izvērtējumu par valsts pārvaldes institūciju klientu klātienes apkalpošanas struktūru optimizācijas iespējām, ņemot vērā pieejamo VPVKAC tīklu. Pētījuma izstrādē veicamie uzdevumi ietver aktuālo pieeju un līdzšinējo pētījumu apzināšanu, optimizācijas iespēju izvērtēšanu un pasākumu plāna sagatavošanu laika posmam no 2019.-2021. gadam. Pētījuma gaitā tika analizēts valsts pārvaldes institūciju KAC izvietojums un optimizācijas iespējas analizējot to katrā reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centrā, kurā tāds vēl nav izveidots. Analīzē iekļauti dati par klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku skaitu, klientiem paredzēto telpu platību un izmaksām par telpām klientu apkalpošanai. Pētījuma rezultātā katrā no analizētajiem attīstības centriem piedāvātas alternatīvas publisko pakalpojumu nodrošināšanai attiecībā uz pieejamajām telpām un darbiniekiem, kuri varētu tikt iesaistīti klientu apkalpošanā.

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Apzināt esošo situāciju resocializācijas programmu akreditācijas jomā Latvijā un ārvalstīs.
Pētījuma rezultāti tiek izmantoti, lai izveidotu priekšlikumus jaunam Ministru kabineta noteikumu projektam “Resocializācijas programmu akreditācijas un licencēšanas kārtība”.
Pētījuma uzdevumi:
1. Analizēt literatūrā ievākto informāciju par ārvalstu praksi resocializācijas programmu akreditācijas jomā.
2. Apkopot informāciju, kas iegūta no Europris informācijas avota.
3. Apkopot informāciju, kas iegūta no dažādu valstu Ieslodzījuma vietu administrācijām un Probācijas dienestu mājas lapām.
4. Apkopot informāciju, kas iegūta no personīgas komunikācijas ar ārvalstu speciālistiem.
5. Apkopot informāciju par situāciju Latvijā, resocializācijas programmu akreditācijas jomā.
6. Veikt kopsavilkumu par dažādu valstu resocializācijas programmu akreditācijas pieredzi, akreditācijas kritērijiem, akreditācijas komisijas darbības principiem un mērķiem.

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi.

Veikt Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam (Pamatnostādnes) ex-post novērtējumu, lai pilnveidotu ģimenes valsts politikas īstenošanu un ģimenēm sniegto atbalstu, sagatavotu priekšlikumus turpmākai politikas attīstībai, balstoties uz iedzīvotāju/ ģimeņu vērtējumu par atbalsta instrumentiem un būtiskākajiem rīcības virzieniem.
Pamatnostādņu īstenošanas noslēdzošajos gados atbalsts ģimenēm ar bērniem ir būtiski palielinājies – ir vairākkārt pārskatīts un palielināts valsts materiālais atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Līdztekus valsts un pašvaldību sniegtajam atbalstam, ir piesaistīts ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējums, lai veicinātu deinstitucionalizāciju, vardarbības pret bērnu mazināšanu, bērnu līdzdalības veicināšanu, darba un ģimenes dzīves savienošanu, vardarbības mazināšanu. Tomēr joprojām pastāv attīstībai kritiski jautājumi, t.sk. jauno ģimeņu emigrācija uz ārvalstīm, ekonomiskā nestabilitāte un nedrošība, sociālo transfertu atšķirīgā ietekme uz dažādu ienākumu grupu ģimenēm. Ģimenes definīcijas nepieciešamības aktualitāte normatīvajā regulējumā nav izzudusi. Joprojām aktuāla ir horizontālās sadarbības īstenošana starp ministrijām. Esošā rīcībpolitika ir vērtējama kā reaģējoša, nevis proaktīva.

Noskaidrot ĀCM vīrusa iespējamo cirkulācijas dinamiku Latvijā un tās ietekmi uz meža cūku populāciju kopš epizootijas sākuma.

Pētījuma mērķis ir precizēt mājas lapas pārveides darba uzdevumu un noskaidrot pieņēmumus, viedokļus un risināmās problēmas, kā arī to plašāku kontekstu. Sekundārs mērķis ir noskaidrot mājas lapas mērķauditorijas un pieņēmumus attiecībā uz tām, lai pēcāk veiktu to padziļinātu izpēti.
Pētījums tika veikts trīs posmos. Pirmajā posmā tika iepazīts mājas lapas saturs, otrajā posmā tika veiktas intervijas ar iestādes vadību un trešajā posmā tika veikts mājas lapas analītikas pētījums.

Lauksaimniecības noteču monitoringa realizācijas vispārējo nepieciešamību nosaka Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kuras apstiprinātas ar MK 2014. gada 26. marta rīkojumu Nr.130. Vides politikas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam sadaļas 12. “Turpmākās rīcības plānojums” apakšsadaļā 12
Ilggadīgie lauksaimniecības noteču monitoringa dati (1995. – 2018. g.) pierāda, ka lauksaimniecības ietekmētajās teritorijās slāpekļa un fosfora savienojumu izskalošanās ir atkarīga no antropogēnās ietekmes (lauksaimniecības zemju izmantošanas intensitāte) un dabiskajiem faktoriem (meteoroloģiskie un hidroloģiskie apstākļi).

Veikt pētījumu par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi, tā ietvaros izpildot sekojošus uzdevumus:
1. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju atlases kritēriju izstrāde;
2. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju saimnieciskās darbības analīze;
3. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju viedokļu izpēte;
4. Padziļināta izpēte par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi;
5. Pētījuma ziņojuma izstrāde un komunikācija.

Pētījuma mērķis ir analizēt fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas Latvijā problemātiskos aspektus un sniegt priekšlikumus fiziskās personas maksātnespējas procesa pilnveidošanai Latvijā, tai skaitā saistībā ar parādnieka godprātības kritēriju konstatēšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā un atvieglota fiziskās personas maksātnespējas procesa izstrādi.

Mērķis ir izstrādāt, izmantojot dažādu valstu pieejas, BBTM sastāvus ar augstām ekspluatācijas īpašībām un piedāvāt priekšlikumus „Ceļu specifikācijas 2017” (vai citas – aktuālās specifikāciju versijas) papildināšanai ar Latvijas apstākļiem jaunu plānkārtas asfaltbetona tipu, lai nodrošinātu piedāvātā risinājuma lietošanu augstas intensitātes ceļiem. Izstrādāt vadlīnijas šī asfaltbetona tipa projektēšanai, izgatavošanai un kvalitātes novērtējumam.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu, izpildot šādus uzdevumus:
1. Kultūras patēriņa un līdzdalības attīstības tendenču raksturojums:
1.1. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte, balstoties uz reprezentatīviem un statistikas datiem;
1.2. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte: detalizēts raksturojums, balstoties uz reprezentatīviem datiem;
2. Atsevišķu kultūras patēriņa un līdzdalības aspektu padziļināta izpēte:
2.1. Jauniešu kultūras patēriņa iesaistes mehānismi un izaicinājumi;
2.2. Kultūras pakalpojumu reģionālā un sociālā pieejamība;
2.3. Līdzdalības formas un kultūras aktivitāte;
2.4. Digitālais kultūras patēriņš;
3. Pārskata izstrāde un pētījuma komunikācija:
3.1. Analītiska pētījumu rezultāta sagatavošana;
3.2. Infografiku izstrāde un pētījuma elektroniskās pieejamības nodrošināšana.

Iegūt informāciju par budžeta un sociāliem izdevumiem psihoaktīvo vielu pieprasījuma un piedāvājuma kontekstā.

Mūsdienās klienti paši risina pēc būtības vienkāršas problēmas elektroniskajos kanālos. Savukārt, klientu apkalpošanas speciālistiem nākas risināt sarežģītas problēmas – tādas, ar kurām klienti paši nespēj tikt galā. Tādam nolūkam, lai klientam nebūtu jāmeklē palīdzība, sazinoties ar vairākiem palīdzības dienestiem, ir nepieciešams izvērtēt iespēju veidot vienotu publisko pakalpojumu palīdzības dienestu, kur klients vienuviet (telefoniski, e-pastā, sarakstē tiešsaistē) varētu saņemt problēmas risinājumu.
Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteikti pasākumi mērķu sasniegšanai, kuru vidū 7. mērķis ir “celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību”. Ar to tiek saprasta publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un lietderības palielināšana, samazinot publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, nepieciešams izvērtēt vienotā palīdzības dienesta izveides potenciālu. Vienotā publiskā palīdzības dienesta izveides potenciāla izvērtējums ir jāveic arī, pamatojoties uz Ministru kabineta uzdevumu valsts budžeta iestāžu publisko pakalpojumu piegādes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots izvērtēt vienotā publisko pakalpojumu palīdzības dienesta izveides potenciālu.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem, kāpēc piedalījās vai nepiedalījās 2018.gada 6. oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem aspektiem. Tāpat pētījums sniedz informāciju par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.

“Valsts pārvaldes reformu plānā 2020” noteikti pasākumi mērķu sasniegšanai, kuru vidū 7. mērķis ir “celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību”. Ar to tiek saprasta publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un lietderības palielināšana, samazinot publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, ir precīzi jāizvērtē pakalpojumu sniegšanas formāti (vieta, laiks, veids), kā arī biznesa procesu efektivitāte, tai skaitā to transformēšanas iespējas digitālā formā. Lai sasniegtu izvirzīto 7.mērķi, viens no pasākumiem (7.3.) ir izvērtēt publisko pakalpojumu sniegšanas struktūru un klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanas potenciālu uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem – elektronisko (pašapkalpošanās) kanālu vai valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem (turpmāk – VPVKAC). Tāpēc nepieciešams izstrādāt pasākumu plānu klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanai uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem – elektronisko (pašapkalpošanās) vai VPVKAC.

Turpināt attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai un sagatavot ticamas un pamatotas lauksaimniecības sektoru attīstības ilgtermiņa prognozes, kā arī izmantot šo modeli siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumu ietekmes novērtēšanai.

Pētījuma mērķis ir Izveidot ilgtspējīgu Latvijas būvniecības nozares pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēmu. Pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēma izveidos objektīvu kopējo būvniecības nozares procesa un visu apakšprocesu kvalitātes mērījumu sistēmu, lai turpmāk sistemātiski izzinātu nozares dalībnieku viedokļus, apkopotu secinājumus, izstrādātu pamatotus uzlabojumu priekšlikumus un nepārtraukti uzlabotu būvniecības regulējuma un procesu kvalitāti un efektivitāti.