Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu, izpildot šādus uzdevumus:
1. Kultūras patēriņa un līdzdalības attīstības tendenču raksturojums:
1.1. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte, balstoties uz reprezentatīviem un statistikas datiem;
1.2. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte: detalizēts raksturojums, balstoties uz reprezentatīviem datiem;
2. Atsevišķu kultūras patēriņa un līdzdalības aspektu padziļināta izpēte:
2.1. Jauniešu kultūras patēriņa iesaistes mehānismi un izaicinājumi;
2.2. Kultūras pakalpojumu reģionālā un sociālā pieejamība;
2.3. Līdzdalības formas un kultūras aktivitāte;
2.4. Digitālais kultūras patēriņš;
3. Pārskata izstrāde un pētījuma komunikācija:
3.1. Analītiska pētījumu rezultāta sagatavošana;
3.2. Infografiku izstrāde un pētījuma elektroniskās pieejamības nodrošināšana.

Iegūt informāciju par budžeta un sociāliem izdevumiem psihoaktīvo vielu pieprasījuma un piedāvājuma kontekstā.

Mūsdienās klienti paši risina pēc būtības vienkāršas problēmas elektroniskajos kanālos. Savukārt, klientu apkalpošanas speciālistiem nākas risināt sarežģītas problēmas – tādas, ar kurām klienti paši nespēj tikt galā. Tādam nolūkam, lai klientam nebūtu jāmeklē palīdzība, sazinoties ar vairākiem palīdzības dienestiem, ir nepieciešams izvērtēt iespēju veidot vienotu publisko pakalpojumu palīdzības dienestu, kur klients vienuviet (telefoniski, e-pastā, sarakstē tiešsaistē) varētu saņemt problēmas risinājumu.
Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteikti pasākumi mērķu sasniegšanai, kuru vidū 7. mērķis ir “celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību”. Ar to tiek saprasta publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un lietderības palielināšana, samazinot publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, nepieciešams izvērtēt vienotā palīdzības dienesta izveides potenciālu. Vienotā publiskā palīdzības dienesta izveides potenciāla izvērtējums ir jāveic arī, pamatojoties uz Ministru kabineta uzdevumu valsts budžeta iestāžu publisko pakalpojumu piegādes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots izvērtēt vienotā publisko pakalpojumu palīdzības dienesta izveides potenciālu.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem, kāpēc piedalījās vai nepiedalījās 2018.gada 6. oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem aspektiem. Tāpat pētījums sniedz informāciju par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.

“Valsts pārvaldes reformu plānā 2020” noteikti pasākumi mērķu sasniegšanai, kuru vidū 7. mērķis ir “celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību”. Ar to tiek saprasta publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un lietderības palielināšana, samazinot publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, ir precīzi jāizvērtē pakalpojumu sniegšanas formāti (vieta, laiks, veids), kā arī biznesa procesu efektivitāte, tai skaitā to transformēšanas iespējas digitālā formā. Lai sasniegtu izvirzīto 7.mērķi, viens no pasākumiem (7.3.) ir izvērtēt publisko pakalpojumu sniegšanas struktūru un klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanas potenciālu uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem – elektronisko (pašapkalpošanās) kanālu vai valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem (turpmāk – VPVKAC). Tāpēc nepieciešams izstrādāt pasākumu plānu klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanai uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem – elektronisko (pašapkalpošanās) vai VPVKAC.

Turpināt attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai un sagatavot ticamas un pamatotas lauksaimniecības sektoru attīstības ilgtermiņa prognozes, kā arī izmantot šo modeli siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumu ietekmes novērtēšanai.

Pētījuma mērķis ir Izveidot ilgtspējīgu Latvijas būvniecības nozares pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēmu. Pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēma izveidos objektīvu kopējo būvniecības nozares procesa un visu apakšprocesu kvalitātes mērījumu sistēmu, lai turpmāk sistemātiski izzinātu nozares dalībnieku viedokļus, apkopotu secinājumus, izstrādātu pamatotus uzlabojumu priekšlikumus un nepārtraukti uzlabotu būvniecības regulējuma un procesu kvalitāti un efektivitāti.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Novērtējuma mērķis ir izstrādāt metodiku ieguvumu salīdzināšanai starp biotopu atjaunošanas un ūdenssaimniecības investīcijām, analizēt potenciālos
investīciju ieguldījumu ieguvumus un zaudējumus, kā arī šo investīciju ietekmi uz tautsaimniecību, ietverotattiecīgu savstarpējo salīdzinājumu starp Darbībasprogrammā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumuīstenošanu un ūdenssaimniecības papildu pasākumu īstenošanu.

Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai bezmaiņas un dažādas augu rotācijas sējumos skaidrotu bezapvēršanas augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju.

Pētījuma (sabiedriskās domas aptaujas) par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem mērķis ir noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, tika izstrādāta komunikācijas stratēģija un pasākumu plāns efektīvu informatīvo pasākumu organizēšanai, lai mainītu sabiedrības stereotipus par bijušajiem notiesātajiem.

Aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem tika veikta Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam) uzraudzības sistēmas īstenošanas ietvaros.
Anketā iekļauti jautājumi atbilstoši 33 rīcības virzieniem ilgtermiņu mērķu sasniegšanai (kopā 38 rādītāji, bet 5 no šiem rādītājiem atkārtojas divos dažādos rīcības virzienos, līdz ar to unikālo rādītāju kopskaits ir 33). Aptaujā ietvertie rādītāji aptver tos Stratēģijas īstenošanas rādītājus (SUS), kuri iegūstami regulārās iedzīvotāju aptaujās un atspoguļo iedzīvotāju sniegtos vērtējumus.
No 38 rādītājiem 8 ir sasnieguši vai pārsnieguši 2030./2020.gadā plānotās vērtības, bet 30 vēl nav sasnieguši šīs vērtības.

Izvērtēt oglekļa piesaistes un uzkrāšanas iespējas Latvijā un integrēt tās Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju robežsamazinājuma

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot un analizēt visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā, it īpaši attiecībā uz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Sagatavot informāciju par privātajiem (iespēju robežās šādā sadalījumā – privātie kopā, privātas juridiskas, privātas fiziskas personas) meža īpašumiem un to apsaimniekošanu.

Stāvparka attīstības priekšlikumi, kas izstrādāti atbilstoši Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un noteiktajām prasībām teritorijas izmantošanā un apbūvē.
Piedāvātie Stāvparka scenāriju attīstības risinājumi, kas saistīti ar dažādiem kvalitātes kritērijiem, to priekšrocībām, trūkumiem un finansiālajiem apsvērumiem, paredz, ka izvēlētajai Stāvparka pilotteritorijai optimālākā apbūves tipoloģija ir veidojama kā viena līmeņa būve (1.scenārijs), jo tā nodrošina dažāda veida teritorijas ietekmējošo faktoru atbilstību. Viena līmeņa būves galvenās priekšrocības ir paaugstināta vides kvalitāte, kas ietver ilgtspējīgu lietus ūdens apsaimniekošanu, estētiskos un funkcionālos risinājumus, kā arī saimnieciski un ekonomiski izdevīgāku izbūvi. Viens no apbūves galvenajiem trūkumiem ir nepietiekošs autonovietņu skaits, bet salīdzinājumā ar 2. un 3. scenāriju, 195 autonovietnes nevar atsvērt 5 reizes un 8 reizes lielo sadārdzinājumu attiecībā pret 1.scenāriju

Izvērtēt un sniegt rekomendācijas par mediju atbalsta programmu ietekmi uz mediju vides daudzveidību un kvalitāti (Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam īstenošanas plāna 1.1.3., 1.4.1, 1.4.2., 1.5.1. pasākumi).

Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmu un pilnveidot, kā arī izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķiniem.

Viens no sasniedzamajiem mērķiem, izmantojot ZIPI instrumentu (Zaļās infrastruktūras plānošanas un pārvaldības instruments), ir kvalitatīvas zaļās infrastruktūras paredzēšana jau plānošanas procesā. Izmantojot instrumentu teritoriju attīstības plānošanas procesā, iespējams kontrolēt apbūves un brīvo zaļo teritoriju plānoto attiecību. Instruments ļauj noteikt, vai pie plānotās apbūves intensitātes, plānotās zaļās infrastruktūras daudzums ir pietiekošs, lai kompensētu radīto apbūvi, ņemot vērā teritorijas zemes lietojumu, esošo kanalizācijas sistēmu, teritorijas apkārt esošās zaļās teritorijas, gruntsūdens līmeni un augsni.
iWater projekta priekšizpētē veiktā analīze ļauj secināt, ka Latvijas un Somijas esošā situācija ir savstarpēji salīdzināma, jo klimatu pārmaiņu rezultātā pieaug gan kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums, gan arī ekstremālu lietusgāžu varbūtība.
Tāpat arī lietusūdens noteci ierobežojošie hidroloģiskie apstākļi Rīgas pilsētai un Helsinkiem ir salīdzināmi. Rīgā augsnes lietusūdens uzņemšanas spēju mazina augsts gruntsūdens līmenis, Helsinkiem – klinšainas gruntis. Ņemot to visu vērā, Helsinku pilsētai attīstītais lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instruments “The City of Helsinki Green Factor Method” var tikt izmantots par pamatu Rīgas pilsētas specifikai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrādē.

Balstoties uz dizaina domāšanas principiem, veikt lietotāju (klasteru dalībnieku un sadarbības partneru) vajadzību/problēmu analīzi un izstrādāt priekšlikumus jaunu pakalpojumu ieviešanai klasteru organizācijās ar CLUSTER3 projekta īstenošanā iesaistītām pusēm Interreg Europe programmas projekta Cluster3 ietvaros.

Realizēt piecu epidemioloģisko indikatoru ieviešanu datu apkopošanai, analīzei un izplatīšanai, saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (ENNUC) prasībām.

Iegūt informāciju par psihoaktīvo vielu lietošanas izplatību notiesāto vidū, kā arī lietojamo narkotisko, psihotropo, toksisko vielu veidiem. Veikt izpēti par notiesāto narkotisko, psihotropo vielu pārdozēšanas pieredzi un saslimstību ar infekcijas slimībām, kuras var iegūt, lietojot narkotiskas, psihotropas vielas injekciju veidā. Noskaidrot notiesāto viedokli par pasākumiem, ko var realizēt, lai ierobežotu narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanas izplatību ieslodzījuma vietās.