Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis bija iegūt nacionāli salīdzināmus datus par pacientu apmierinātību ar saņemtajiem pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības, ambulatorajiem, stacionārajiem un terciārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; noskaidrot pacienta vērtējumu par ārstēšanas procesu un rezultātu; palielināt sabiedrības un politikas veidotāju informētību par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes raksturlielumiem; salīdzināt pētījuma rezultātus ar 2018.gadā veiktā pētījuma rezultātiem.

Veikt Latvijā saražoto koksnes produktu (turpmāk — nocirstas koksnes produktu jeb HWP — harvested wood products — atbilstīgi ES regulā Nr. 2028/841 lietotajai terminoloģijai) plūsmas analīzi, sniegt aprēķinos izmantoto metodoloģisko pieeju novērtējumu un salīdzinājumu ar starptautiskā praksē izmantotām metodikām.

Dot ieguldījumu “Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai” piemērošanai Latvijas apstākļiem.

Tiesībsargs uzsāka sistēmas analīzi par cilvēku ar invaliditāti tiesībām lidot kopā ar servisa suni. Sistēmas analīzes ietvaros tiesībsargs ieguva informāciju no valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra”, kas atbild par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu īstenošanu Latvijā, AirBaltic, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Lauksaimniecības datu centra, servisa suņu biedrības “Teodors”. Šajā pētījumā vērtēts arī tas, vai un kā tiek nodrošinātas atbildīgo darbinieku apmācības par personu ar invaliditāti vajadzībām, ceļojot ar gaisa transportu. Pārējās Regulas jomas šajā dokumentā netiek aplūkotas, jo tās netiek skartas promblēmsituāciju kontekstā.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju dominējošos rīcības modeļus, kā arī viedokli par pareizu rīcību, sastopot savvaļā dzīvnieku mazuļus.

Veikt meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu Nacionālā meža monitoringa programmas  ietvaros, iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.

Pētījums turpina ilgtermiņa monitoringu, sekojot, kā nomedīto indivīdu skaits, vecums un dzimums ietekmē lielā plēsēja – pelēkā vilka – populāciju, tās dinamiku un struktūru nākamajos gados pēc atļautā apjoma nomedīšanas. Paraugi populācijas stāvokļa raksturošanai tiek ievākti no vismaz 40% plēsēju ķermeņiem to nomedīšanas secībā. Iegūtā informācija ir izmantojama kā Latvijas vajadzībām, tā starpvalstu līmenī.

Iegūt ikgadējas ziņas par nomedīto putnu sugu, vecumu un dzimumu sastāvu, tai skaitā sējas zoss pasugu attiecību, ligzdojošo medījamo ūdensputnu vietējo populāciju ligzdošanas sekmēm un migrāciju fenoloģiju, kas kalpotu par pamatu ilgtspējīgai, populāciju atražošanas spējas neapdraudošai ūdensputnu medību saimniecībai.

Veikt Latvija saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīzi

Nodrošināt līdzfinansējumu 10% apmērā saņemtajam Eurostat granta finansējumam ES statistikas sistēmu pilnveidošanai – datu kvalitātes uzlabošanai un lauksaimniecības statistikas vākšanas modernizēšanai.

Veikt Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomisko vērtējumu.

Sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas izstrādātiem dokumentu projektiem, kas skar meža nozari un ir sagatavoti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai.

Pētījums analizē meža attīstību vairākās jomās, apvienojot divus skatījumus uz objektu. Pirmajā daļā meža telpiskās struktūras pētītas laika gaitā, otrajā – mežaudžu struktūra un izmaiņas laikā, izmantojot vēsturiskus un aktuālos datus.

Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma Assess4EST īstenošanu Latvijā.

1. Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei.

2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā.

3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai.

Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu 2021.–2030. gada SEG emisiju mazināšanas saistību kontekstā, kā arī pilnveidot metodes SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķiniem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā, virzoties uz augstākā līmeņa aprēķinu metodēm visu oglekļa krātuvju ziņošanai un precīzākai darbību datu raksturošanai.

Veikt meža ieguldījuma novērtējumu Latvijas nacionālā kopprodukta aprēķinā 2022. gadam, ņemot vērā Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros izstrādāto metodiku, aprēķinu modeļa izstrāde un tā nodošana, kā arī nepieciešamo pielāgojumu identificēšana metodikā, un 2021. gada vērtību korekcija.

Sabiedriskās domas pētījums tiks veikts, lai spētu izstrādāt mērķētas aktivitātes sabiedrības izpratnes uzlabošanai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, to saistību ar konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, šādu nodarījumu sekām tautsaimniecībai.

Lai noskaidrotu sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, izglītotu iedzīvotājus par Finanšu izlūkošanas darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanu un apkarošanu, noskaidrotu sabiedrības uzticēšanās līmeni Finanšu izlūkošanas dienestam un citām iesaistītajām institūcijām NILL novēršanā, izzinātu iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, vērstu sabiedrības uzmanību uz finanšu noziegumu problemātikas aktualitāti, kā arī lai plānotu iedzīvotāju izglītošanas kampaņas, nepieciešams īstenot iepirkumu cenu aptaujas veidā, iegādājoties sabiedriskās domas aptaujas / pētījuma pakalpojumu.

Noskaidrot kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji, kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots, kādas tehnoloģiskās platformas un rīkus Latvijas iedzīvotāji izmanto, lietojot medijus un informācijas/satura resursus, par kādiem Latvijas un starptautiskajiem mediju pakalpojumiem iedzīvotāji maksā vai būtu gatavi maksāt, kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās Latvijas mediju saturam un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Seksuālās un reproduktīvās veselības stāvokļa izmaiņu un to ietekmējošo faktoru tendences 15–64 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju vidū.

Noteikt iedzīvotāju attieksmi un vērtējumu jauna koncepta āra trenažieru iekārtām, apzināt to nepieciešamību un pieprasījumu izvietošanaiValmieras valstspilsētā kā paliekošu sporta infrastruktūras daļu.

Izvērtēt privāto vispārējās izglītības iestāžu (pamata un vidējās) kā izglītības sistēmas daļas ieguldījumu izglītības attīstības mērķu sasniegšanā un vispārējās izglītības nodrošināšanā.

Pētījuma mērķis ir sagatavot praktiskus priekšlikumus Ministru kabineta informatīvā ziņojuma projektam par civilās aizsardzības operacionālā vadības centra un Vienotā loģistikas centra funkcijām, uzdevumiem, tiesībām un tā darbības nodrošināšanu.

Attiecībā uz civilās aizsardzības operacionālā vadības centra uzdevumiem mērķis tika precizēts projekta īstenošanas laikā un tā galvenais fokuss bija koordinācijas pasākumu īstenošana katastrofu, katastrofu draudu vai citu ārkārtējo situāciju laikā, kā arī darbības, kas nepieciešamas, lai atbalstītu koordinācijas pasākumu īstenošanu krīžu situācijās. Pētījuma objekts ir operacionāla līmeņa koordinēšanas pasākumi, kas neatrodas tiešā saistībā ar krīžu pārvaldību. Pētījumā izskatīta tikai netieša saistība ar stratēģiskā līmeņa krīzes pārvaldību, kur koordinēšanas pasākumi atbalsta krīzes pārvaldību, ievērojot deleģētos uzdevumus. Pētījuma objekts neaptver visus civilās aizsardzības uzdevumus, ko dažādas iestādes ikdienā veic, ievērojot savas pamatfunkcijas. Tā vietā pētījums koncentrēts uz konkrētiem koordinācijas pasākumiem, kas tiek veikti katastrofu, to draudu vai citu ārkārtēju situāciju laikā.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt izglītības kvalitātes vadības sistēmas komponenšu (izglītības iestādes pašvērtēšana, izglītības iestādes akreditācija un izglītības kvalitātes monitorings) matemātisko modeli un tā prototipu “Izglītības kvalitātes risku identificēšanas sistēma” izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā izglītībā (izņemot pirmsskolas) un profesionālajā izglītībā (profesionālajā pamatizglītībā, arodizglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā, profesionālajā tālākizglītībā, profesionālajā pilnveidē (izņemot augstskolas un koledžas), profesionālajā ievirzē).