Pētījumu un publikāciju datubāze

Identificēt Multidimensionālās ģimenes terapijas programmas ieviešanas sistēmiskos atbalsta risinājumus Latvijā.

Noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā.

Veicot Baltijas valstu piena produktu tirgus izpēti un tirdzniecības plauktu auditu, tai skaitā, mazumtirgotāju līdzdalības analīzi, veicināt piena produktu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas attīstību.

Izstrādāt metodiku tirgus krīžu ietekmes operatīvam novērtējumam par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas izmaksu un ieņēmumu izmaiņām, īpaši ņemot vērā veikto
Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā radītās ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanu Latvijā novērtējumu.

Veicot ilgtspējīgu pārtikas ražošanas sistēmu un to radīto iespēju apzināšanu un analīzi veicināt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas pārtikas ražošanu Latvijas uzņēmumos.

Analizēt notikušās pārmaiņas Taksonomijas regulējumā, ieskaitot tiesību aktu un tehniskās pārbaudes kritēriju projektos.

Nacionālās aptaujas rezultātu nodrošināšana Pasaules veselības organizācijas  (PVO)  Ziņojumam par vispārējo stāvokli noslīkšanas risku mazināšanas jomā. Dati ir starptautiski salīdzināmi, jo atbilst PVO metodikai.

Socioloģiskās aptaujas veikšanas mērķis ir izzināt sabiedrības un uzņēmēju viedokli ar korupciju saistītos jautājumos, vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija ir visvairāk izplatīta.

Izvērtēt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6. prioritārā virziena “Ilgtspējīga transporta sistēma” ieguldījumu lietderību, efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju.

Pētījuma mērķis ir sniegt rekomendācijas un novērtējumu, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām, samazinātu privātā autotransporta izmantošanu Rīgas metropoles areālā (turpmāk – RMA), piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem.

Pētījuma mērķis bija iegūt nacionāli salīdzināmus datus par pacientu apmierinātību ar saņemtajiem pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības, ambulatorajiem, stacionārajiem un terciārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem; noskaidrot pacienta vērtējumu par ārstēšanas procesu un rezultātu; palielināt sabiedrības un politikas veidotāju informētību par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes raksturlielumiem; salīdzināt pētījuma rezultātus ar 2018.gadā veiktā pētījuma rezultātiem.

Veikt Latvijā saražoto koksnes produktu (turpmāk — nocirstas koksnes produktu jeb HWP — harvested wood products — atbilstīgi ES regulā Nr. 2028/841 lietotajai terminoloģijai) plūsmas analīzi, sniegt aprēķinos izmantoto metodoloģisko pieeju novērtējumu un salīdzinājumu ar starptautiskā praksē izmantotām metodikām.

Dot ieguldījumu “Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai” piemērošanai Latvijas apstākļiem.

Tiesībsargs uzsāka sistēmas analīzi par cilvēku ar invaliditāti tiesībām lidot kopā ar servisa suni. Sistēmas analīzes ietvaros tiesībsargs ieguva informāciju no valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra”, kas atbild par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu īstenošanu Latvijā, AirBaltic, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Lauksaimniecības datu centra, servisa suņu biedrības “Teodors”. Šajā pētījumā vērtēts arī tas, vai un kā tiek nodrošinātas atbildīgo darbinieku apmācības par personu ar invaliditāti vajadzībām, ceļojot ar gaisa transportu. Pārējās Regulas jomas šajā dokumentā netiek aplūkotas, jo tās netiek skartas promblēmsituāciju kontekstā.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju dominējošos rīcības modeļus, kā arī viedokli par pareizu rīcību, sastopot savvaļā dzīvnieku mazuļus.

Veikt meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu Nacionālā meža monitoringa programmas  ietvaros, iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.

Pētījums turpina ilgtermiņa monitoringu, sekojot, kā nomedīto indivīdu skaits, vecums un dzimums ietekmē lielā plēsēja – pelēkā vilka – populāciju, tās dinamiku un struktūru nākamajos gados pēc atļautā apjoma nomedīšanas. Paraugi populācijas stāvokļa raksturošanai tiek ievākti no vismaz 40% plēsēju ķermeņiem to nomedīšanas secībā. Iegūtā informācija ir izmantojama kā Latvijas vajadzībām, tā starpvalstu līmenī.

Iegūt ikgadējas ziņas par nomedīto putnu sugu, vecumu un dzimumu sastāvu, tai skaitā sējas zoss pasugu attiecību, ligzdojošo medījamo ūdensputnu vietējo populāciju ligzdošanas sekmēm un migrāciju fenoloģiju, kas kalpotu par pamatu ilgtspējīgai, populāciju atražošanas spējas neapdraudošai ūdensputnu medību saimniecībai.

Veikt Latvija saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīzi

Nodrošināt līdzfinansējumu 10% apmērā saņemtajam Eurostat granta finansējumam ES statistikas sistēmu pilnveidošanai – datu kvalitātes uzlabošanai un lauksaimniecības statistikas vākšanas modernizēšanai.

Veikt Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomisko vērtējumu.

Sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas izstrādātiem dokumentu projektiem, kas skar meža nozari un ir sagatavoti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai.

Pētījums analizē meža attīstību vairākās jomās, apvienojot divus skatījumus uz objektu. Pirmajā daļā meža telpiskās struktūras pētītas laika gaitā, otrajā – mežaudžu struktūra un izmaiņas laikā, izmantojot vēsturiskus un aktuālos datus.

Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma Assess4EST īstenošanu Latvijā.