Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu, lai noskaidrotu tajos noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli par Latvijas nākotnes redzējumu.

Noteikt VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” interviju raidījumos pastāvošo jautājumu uzdošanas praksi, noskaidrojot interviju izmantotos jautājumu veidus, to funkcijas un tādējādi žurnālistu komunikācijas modeļus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 48 43. §) “Par priekšlikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 3. punktā doto uzdevumu, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas uzdevumā un noteiktajā termiņā veikt objektīvu un profesionālu Sabiedrības integrācijas fonda funkciju auditu laika periodā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim.

Apzināt un analizēt galvenās problēmas, izaicinājumus un attīstības iespējas psihiatriskās un narkoloģiskās aprūpes jomā Latvijā, lai sagatavotu pamatotus priekšlikumus jaunam valsts līmeņa attīstības plānam. Īpaša uzmanība tika pievērsta pacientu ceļam, pakalpojumu pieejamībai, starpinstitucionālajai sadarbībai un atbalsta nepārtrauktībai.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus enerģētikas jomā.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas Republikas prokuratūru, informētību par prokuratūras funkcijām un saskarsmes pieredzi ar prokuratūru.

Noskaidrot, cik un kādās kredītiestādēs klienti (t.i.patērētāji) uztur savus bankas kontus un kādi ir nozīmīgākie aspekti, kurus klients ņem vērā, apsverot kredītiestādes nomaiņu, kurā uzturēt bankas kontu, tādējādi rodot iespēju tiešā veidā no komercbanku klientiem noskaidrot mobilitāti veicinošos un kavējošos faktorus.

Identificēt un izvērtēt labās prakses piemērus telpu organizēšanā probācijas un citās jomās, kas būtu pielāgojami darba telpu optimizācijas priekšlikumu izstrādei VPD.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus būvniecības jomā.

Pētījuma mērķis ir noteikt probācijas klientu noziedzīgu nodarījumu recidīva rādītājus kopumā un dažādās probācijas funkcijās, novērtēt to atšķirības 2019. – 2021. gada izlasēs.

Veikt visaptverošu sabiedriskā medija VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (līdz 2025. gada 1. janvārim VSIA “Latvijas Televīzija” un VSIA “Latvijas Radio”) sabiedriskā labuma izvērtējumu par 2023.-2025. gadu saskaņā ar SEPLP apstiprināto Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju.

Veikt izvērtējumu par sabiedriskā labuma kategorijām – “Sabiedrība”, “Demokrātija”, “Kultūra”, “Zināšanas”, “Radošums” un caurviju rādītājiem – “Kvalitāte”, “Sasniedzamība”, “Ietekme”, “Ieguldīto līdzekļu atdeve” un izstrādāt ieteikumus sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma pilnveidošanai nākotnē.

Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu dārzaugu šķirņu izveide vidi saudzējošo lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.

Noskaidrot Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā noteikto mērķu sasniegšanu un tā ietekmi uz mērķa grupām, sniedzot padziļinātu analīzi par faktoriem, kas ietekmē Likuma ieviešanu, tai skaitā saistīto tiesību aktu atbilstību, izmantoto rīku un metožu piemērotību, atslēgas personāla sagatavotības atbilstību prasībām, mācību satura atbilstību Likuma mērķiem, materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī izglītības iestāžu un to dibinātāju iesaisti.

Pētījuma mērķis ir novērtēt, vai Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (turpmāk – BPAB) esošajā tiesiskajā un finansiālajā ietvarā likumā noteikto valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu – psihosociālā rehabilitācija paliatīvajā aprūpē esošajiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem – (turpmāk – Pakalpojums) nodrošina visefektīvākajā veidā.

Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas

1. Psihosociālās rehabilitācijas normatīvais ietvars bērnu paliatīvajā aprūpē;
2. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas un organizēšana bērnu paliatīvajā aprūpē;
3. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjoma un pieejamības izvērtējums bērnu paliatīvajā aprūpē;
4. Starpinstitucionālā sadarbība bērnu paliatīvajā aprūpē;
5. Eiropas Savienības valstu piemēru bērnu paliatīvajā aprūpē izpēte.

Uzsākt diskusijas ar sabiedrību un ekspertiem par Latvijas nākotni, apzinot sabiedrības vērtības un ņemot vērā gaidas, sniegt tēmas diskusiju saturam un arī indikatīvajam LV2050 saturam, tai skaitā identificēt “neērtos/ sāpīgos” jautājumus (ilgstpējīgai attīstībai svarīgākos jautājumus, kuros sabiedrības domas dalās), dažādu pušu ilgtermiņa ieceres, kā arī sniegt ieteikumus LV2050 izstrādes gaitā īstenojamām darbībām laika periodā no 2024. līdz 2026.gadam.

Šajā aptaujā iegūtie dati tiks salīdzināti ar 2017. un 2022. gadā iegūtajiem datiem, tā radot iespēju novērtēt darba devēju zināšanu līmeni par dažādības vadību, tiem nepieciešamo palīdzību, lai attīstītu dažādības vadības politikas viņu pārstāvētajās organizācijās u.tml. No datiem Fonds varēs arī plānot savu turpmāko darbu, izvēloties turpmākos saturiskos fokusa punktus, domājot par Latvijas darba devēju atbalstīšanu, veicot iekļaujošas darba vides veidošanu.

Saņemt sabiedrības vērtējumu par Latvijas Sabiedriskā medija sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tiks izmantots, lai nodrošinātu SEPLP funkciju izpildi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, kā arī sabiedrības informēšanai par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu.

Veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.

Identificēt vakcināciju kavējošus iemeslus, iegūstot kvalitatīvus datus par bērnu vecāku, pieaugušo iedzīvotāju un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanām un attieksmi pret vakcināciju, kā arī par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību veselības aprūpes iestādēs.

Noteikt C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) un C hepatīta vīrusa (HCV-RNS) izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā (t.i., vecumā no 18 gadiem), jo īpaši riska grupām: intravenozo narkotiku lietotājiem (t.sk. pagātnē); vīriešiem, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīrieti; cilvēkiem ar biežu seksuālo partneru maiņu (vairāk kā 2 reizes gadā); cilvēkiem ieslodzījuma vietās; migrantiem), izmantojot attiecīgas paraugu ņemšanas stratēģijas.

Noskaidrot ar veselības aprūpi saistītu infekciju prevalenci un antimikrobiālo līdzekļu lietošanu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs Latvijā.

Noskaidrot cietušo personu apmierinātību ar pastāvošo atbalsta sistēmu un tās pieejamību, lai iegūtu ieskatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem un attīstības virzieniem.

Izstrādāt Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022. – 2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas starpposma novērtējumu.