Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Latvijas augsnes un grunts kvalitātes normatīvu pārskatīšana un aktualizēšana atbilstoši pašreizējai situācijai un citu valstu labākajai praksei; rekomendāciju un kritēriju izstrāde teritoriju kategorizēšanai, atkarībā no pieļaujamās augsnes piesārņojuma pakāpes un iespējamajiem turpmākiem teritoriju/augsnes izmantošanas veidiem.
Projekta ietvaros paredzēts novērtēt slimību izturību graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu, augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.
Skaidrot dažādos veidos izbarotas lopbarības sastāvā esošo barības vielu konversiju dzīvmasas pieauguma ieguvei, to iznesi ar cietajiem kūtsmēsliem un urīnu. Atkārtot 2019. gadā uzsākto pētījumu un analizēt izēdinātās lopbarības (spēkbarība un salmi) daudzumu un ķīmisko sastāvu, kā arī barības apēdamību pie atšķirīgiem spēkbarības izdales variantiem, veikt barības sagremojamības eksperimentu un vērtēt barības līdzekļos esošo vielu sagremojamību.
Nodrošināt lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju un CO2 piesaistes robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) izmantojamību lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā.
Iedzīvotāju aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi un tās maiņu pret vardarbību ģimenē
Dzeltenās rūsas ierosinātāja P. striiformis agresīvo rasu un Latvijā audzēto kviešu šķirņu mijiedarbības izpēte laboratorijas apstākļos; turpināt sagatavot informatīvo materiālu par dzelteno rūsu P. striiformis; informatīva materiāla sagatavošana par Latvijā nozīmīgu graudaugu patogēnu Fusarium spp.; Fusarium spp. sastopamība, sugu identificēšana auzu graudos.
Īstenot neatkarīgu ārējo VPRP izpildes novērtējumu.
Veicināt bioloģiskās saimniekošanas apstākļos kvalitatīvas liellopu un mazo atgremotājdzīvnieku gaļas ražošanu Latvijā, to nobarošanā izmantojot ar pākšaugu piedevu veidotus pašražotās spēkbarības maisījumus. Skaidrot sagatavoto maisījumu izbarošanas efektivitāti, analizējot dzīvnieku nobarošanas rezultātus un iegūtās gaļas kvalitāti.
Izvērtēt, kā tiek sasniegti nacionālie stratēģiskie mērķi augļu un dārzeņu ražošanas sektora ilgtspējīgai attīstībai.
Iegūt un izvērtēt aktuālo informāciju par privāto mežu apsaimniekošanu, un ar to saistītajiem meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesiem valstī.
Veikt meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu Nacionālā meža monitoringa programmas ietvaros, kas tiek īstenots saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.238 “Nacionālā meža monitoringa noteikumi”. Meža bioloģiskās daudzveidības komponente īstenojama atbilstoši metodikai bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai nacionālā meža monitoringa ietvaros.
Projekta mērķis ir pilnveidot un pamatot Latvijas Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu un Meža apsaimniekošanas references līmeni 2021.-2025. gadam
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulā (ES) 2018/841 noteikto procedūru, kā arī ar Eiropas Komisijas un dalībvalstu ekspertu
norādījumiem. Nodrošināt ekspertu līdzdalību Eiropas Komisijas organizētajās klātienes un neklātienes sapulcēs par Meža apsaimniekošanas references līmeņa
apstiprināšanas jautājumiem.
Pētījuma mērķis ir pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO₂ piesaistes uzskaites sistēmu un pilnveidot, kā arī izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķiniem.
Veikt novērtējumu par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (BNA) Latvijā un to pārstrādes rezultātā iegūto materiālu (kompostu), lai noteiktu kategorijas šim materiālam atkarībā no sastāva, piemērojot atkritumu beigu statusu.
Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā
Veikt Pārvaldes centrālā aparāta Resocializācijas daļas, Risku un vajadzību izvērtēšanas daļas, kā arī Latvijas Republikas visu ieslodzījuma vietu Resocializācijas daļu (turpmāk – auditējamās daļas) personāla slodžu (katram auditējamās daļas amatam) auditu atbilstoši veicamajām funkcijām un personāla procesu pilnveidi
Palīdzēt uzņēmumiem, jo īpaši MVU, apzināties esošās iespējas un spēt tās izmantot, noskaidrot uzņēmumu vājās vietas un iemeslus, kādēļ tie neizmanto IKT rīkus.
Izpētīt pieprasījumu, esošo lietojumu, attīstības tendences un perspektīvas pasaulē un Latvijā elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras nodrošināšanas kontekstā un sagatavot informāciju par nozarēm, kuru inovatīvo risinājumu attīstībai ir nepieciešams ātrgaitas internets: viedais transports, viedā veselības aprūpe, digitālā satura pakalpojumi (mediji un izklaide), viedā ražošana un viedā izglītība.
Izstrādāt rekomendācijas inovācijas iepirkuma atbalsta instrumenta izveidei Latvijā un priekšlikumus tiesiskā regulējuma prasību pilnveidošanai inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu iegādei Latvijā.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz tiesiski iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai, kā arī salīdzināt iegūtos datus ar 2017.gadā veikto pētījumu.
Izstrādāt Pārtikas atkritumu mērīšanas rokasgrāmatu, kura ir pielāgota uzņēmumu un mājsaimniecību vajadzībām.
Identificēt rīcības politikas prioritātes nākamajam īstermiņa politikas plānošanas dokumentam Ceļu satiksmes drošības plānam 2021.-2025. gadam (uzstādot mērķa rādītājus laika posmam 2021.- 2030. gads).
| Veikt dažādu sociālekonomisko rādītāju un kultūrvēsturisko faktoru analīzi, izstrādājot pamatojumu jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam un atspoguļojot to sabiedrībai pieejamā un uzskatāmā interaktīvā veidā. |
Veikt kriminālvajāšanas prakses izpēti, salīdzinot Latviju ar vairākām OECD dalībvalstīm (Čehiju, Dāniju, Somiju, Franciju, Itāliju, Īriju, Nīderlandi, Jaunzēlandi, Portugāli un Zviedriju), lai sniegtu ieteikumus Latvijas Republikas Prokuratūras darba pilnveidošanai.
Projekta I kārtā no vairākiem desmitiem dažādu tipu gāzu sensoriem atlasīti 7 metāla oksīdu sensori ar augstāku smaku reģistrācijas potenciālu: TGS2600, TGS2602, TGS2603, TGS2620, MQ-136, WSP2110, MiCS-5524, kā arī fotojonizācijas sensors Baseline-Mocon piD-TECH eVx. Uz to bāzes izveidota sensoru sistēma smaku atpazīšanai V-nose.
