Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Projekta mērķis ir pilnveidot un pamatot Latvijas Nacionālo mežsaimniecības uzskaites plānu un Meža apsaimniekošanas references līmeni 2021.-2025. gadam
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulā (ES) 2018/841 noteikto procedūru, kā arī ar Eiropas Komisijas un dalībvalstu ekspertu
norādījumiem. Nodrošināt ekspertu līdzdalību Eiropas Komisijas organizētajās klātienes un neklātienes sapulcēs par Meža apsaimniekošanas references līmeņa
apstiprināšanas jautājumiem.
Pētījuma mērķis ir pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO₂ piesaistes uzskaites sistēmu un pilnveidot, kā arī izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķiniem.
Veikt novērtējumu par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (BNA) Latvijā un to pārstrādes rezultātā iegūto materiālu (kompostu), lai noteiktu kategorijas šim materiālam atkarībā no sastāva, piemērojot atkritumu beigu statusu.
Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā
Veikt Pārvaldes centrālā aparāta Resocializācijas daļas, Risku un vajadzību izvērtēšanas daļas, kā arī Latvijas Republikas visu ieslodzījuma vietu Resocializācijas daļu (turpmāk – auditējamās daļas) personāla slodžu (katram auditējamās daļas amatam) auditu atbilstoši veicamajām funkcijām un personāla procesu pilnveidi
Palīdzēt uzņēmumiem, jo īpaši MVU, apzināties esošās iespējas un spēt tās izmantot, noskaidrot uzņēmumu vājās vietas un iemeslus, kādēļ tie neizmanto IKT rīkus.
Izpētīt pieprasījumu, esošo lietojumu, attīstības tendences un perspektīvas pasaulē un Latvijā elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras nodrošināšanas kontekstā un sagatavot informāciju par nozarēm, kuru inovatīvo risinājumu attīstībai ir nepieciešams ātrgaitas internets: viedais transports, viedā veselības aprūpe, digitālā satura pakalpojumi (mediji un izklaide), viedā ražošana un viedā izglītība.
Izstrādāt rekomendācijas inovācijas iepirkuma atbalsta instrumenta izveidei Latvijā un priekšlikumus tiesiskā regulējuma prasību pilnveidošanai inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu iegādei Latvijā.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz tiesiski iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai, kā arī salīdzināt iegūtos datus ar 2017.gadā veikto pētījumu.
Izstrādāt Pārtikas atkritumu mērīšanas rokasgrāmatu, kura ir pielāgota uzņēmumu un mājsaimniecību vajadzībām.
Identificēt rīcības politikas prioritātes nākamajam īstermiņa politikas plānošanas dokumentam Ceļu satiksmes drošības plānam 2021.-2025. gadam (uzstādot mērķa rādītājus laika posmam 2021.- 2030. gads).
| Veikt dažādu sociālekonomisko rādītāju un kultūrvēsturisko faktoru analīzi, izstrādājot pamatojumu jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam un atspoguļojot to sabiedrībai pieejamā un uzskatāmā interaktīvā veidā. |
Veikt kriminālvajāšanas prakses izpēti, salīdzinot Latviju ar vairākām OECD dalībvalstīm (Čehiju, Dāniju, Somiju, Franciju, Itāliju, Īriju, Nīderlandi, Jaunzēlandi, Portugāli un Zviedriju), lai sniegtu ieteikumus Latvijas Republikas Prokuratūras darba pilnveidošanai.
Projekta I kārtā no vairākiem desmitiem dažādu tipu gāzu sensoriem atlasīti 7 metāla oksīdu sensori ar augstāku smaku reģistrācijas potenciālu: TGS2600, TGS2602, TGS2603, TGS2620, MQ-136, WSP2110, MiCS-5524, kā arī fotojonizācijas sensors Baseline-Mocon piD-TECH eVx. Uz to bāzes izveidota sensoru sistēma smaku atpazīšanai V-nose.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un vajadzības pēc valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem kopumā un ar pakalpojumu pieteikšanas veidiem (t.i., elektroniski, klātienē, telefoniski, pasts).
Noteikt efektīvās populācijas lielumu un prognozēt iekšaudzēšanas (inbrīdinga) pieaugumu dažādu sugu vietējām apdraudētajām šķirnēm Latvijā.
Noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts Zemes dienesta (VZD), Lauku atbalsta dienesta (LAD), Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), ALTUM darbinieku vajadzības un apmierinātību.
Noskaidrot Mycoplasma bovis izplatību Latvijā piena lopkopības sektorā dažādos Latvijas reģionos. Veikt Mycoplasma bovis genotipisko un antigēno īpašību noteikšanu un, pamatojoties uz iegūto datu analīzi, meklēt iespējamos risinājumus mikoplazmozes ierobežošanai, klīnisko pazīmju un inficēšanas risku mazināšanai piena lopkopības sektorā Latvijā.
Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās
Noteikt vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu un ērču sugu sastopamību Latvijā kā potenciālo vektoru cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamiem patogēniem.
Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kā RPP ir klājies iepriekšējā gadā un ko plāno darīt nākamajā pārskata periodā, lai attīstītu savu darbību un uzlabotu rādītājus.
Izpēte par pirolizidīna alkaloīdu izplatību pārtikas produktos, izvēloties pētījumam savienojumus un produktu veidus ar vislielāko šo savienojumu izplatības risku. Tiks izstrādāta un validēta hromatogrāfijas-masspektrometrijas metode. Veikta paraugu analīze augu tējām, augu uzlējumiem, medum, uztura bagātinātājiem, pienam. Veikts riska novērtējums, ņemot vērā konstatēto pirolizidīna alkaloīdu izplatību un sagatavotas rekomendācijas par pirolizidīna alkaloīdu kontroles pasākumiem pārtikai.
1. Latvijas iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumus;
2. Kāds saturs Latvijas iedzīvotājiem interesē un ir vajadzīgs? Kāda ir Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar elektronisko mediju (sabiedrisko un komerciālo) saturu un uzticēšanās tam?
3. Iemesli, kādēļ lieto vai nelieto sabiedrisko mediju saturu.
Izstrādāt metodes un pielietot, lai apzinātu un raksturotu cinka oksīda un silīcija dioksīda nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un izplatītās pārtikas iepakojuma sastāvā, novērtēt ķīmisko formu, sastāva un daļiņu izmērus, potenciālo apdraudējumu, izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus pārtikas drošības veicināšanai patērētājiem.
Uzlabot produktivitāti, bioloģisko daudzveidību un augsnes auglību, samazinot neorganisko mēslošanas līdzekļu un biopesticīdu lietošanu, un mazināt slodzi uz vidi un klimata izmaiņām intensīvā bioloģiskā dārzeņu audzēšanā.