Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma  mērķiem, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli, izstrādāt datos balstītu pamatojumu platjoslas valsts atbalsta politikas plānošanai.

Izpētīt Latvijas iedzīvotāju medijpratību ar socioloģiskas kvantitatīvas aptaujas palīdzību, kas nodrošina reprezentatīvu izlasi visā Latvijas teritorijā, aptverot iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

i) iegūt Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam (turpmāk – Latvijas – Lietuvas Programma) analīzi sociālās uzņēmējdarbības veicināšanas kontekstā, ii) iegūt sociālās uzņēmējdarbības nozares pašreizējās situācijas aprakstu Latvijas – Lietuvas pProgrammas teritorijā (Latvijā: Kurzemes, Zemgales un Latgales reģioni; Lietuvā: Klaipēdas, Telšu, Šauļu, Paņevežas, Utenas un Kauņas apriņķi), iii) apzināt sociālās uzņēmējdarbības labās prakses piemērus, apzināt pastāvošās problēmas un šķēršļus un to iespējamos risinājumus sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā,  iv) ņemot vērā Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021. – 2027. gadam izstrādei izvēlētos politikas mērķus, specifiskos mērķus un indikatīvās atbalstāmās darbības, izvērtēt iespējas un izstrādāt priekšlikumus Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021. – 2027. gadam dokumentācijas papildināšanai ar aktivitātēm, kas vērstas uz sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai.

Veikt grunšu sala pacēluma un sasaluma dziļuma novērojumu staciju tehnisko risinājumu izstrādi. Pārbaudīt dažādu mērierīču darbību ekspluatācijas apstākļos un veikt to iegūto mērījumu rezultātu precizitātes izvērtējumu

Izvērtējuma sfērā iekļautas dažādas izglītības iestādes, tai skaitā izglītības iestādes, kur kultūrizglītības jautājumi ir tikai viena no apmācību jomām.

Sagatavot prakses apkopojumu par Eiropas Savienības dalībvalstu mehānismiem komercmediju atbalstam, ko izmantot mediju politikas veidošanai.

Pētījuma mērķis ir gūt ieskatu par Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu un bažām, kā arī informāciju par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret valdības stratēģiju un ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai.

Projekta mērķis ir sagatavot zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus un veikt daļēju ezeru ekoloģisko izpēti diviem Daugavpils novada ezeriem, kuros zvejas tiesības pieder valstij – Demenes pagasta Kumbuļu ezeram (agrāk – Līdumnieku pagasta teritorija) un Dubnas pagasta Vīragnas ezeram.

Projekta mērķis ir izstrādāt grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības funkciju centralizācijas iespēju analīzi un priekšlikumus rīcības plāna izstrādei, kā rezultātā tiktu panākta atbalsta
pakalpojumu augstāka kvalitāte un efektivitāte. Nākotnē standartizētu procesu izstrāde un īstenošana ļaus tos arī automatizēt, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot gudrus un rentablus ieguldījumus valsts
pārvaldes informācijas sistēmās.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam projektā (turpmāk – Pamatnostādņu projekts) noteikto politikas rezultatīvo rādītāju novērtējums un Pamatnostādņu projekta un tam pakārtoto rīcības plānu 2021.-2023. gadam un 2024.-2027. gadam rezultatīvo rādītāju monitoringa izstrāde turpmākajiem septiņiem gadiem.

Pētījuma mērķis ir pārskata par adopciju, esošās ārvalsts adopcijas kārtības nosacījumu izvērtēšana atbilstoši bērna interesēm.

Mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju īpatsvaru, kas ziņotu par atsevišķu valsts iestāžu darbinieku pretlikumīgu rīcību, un uzskatiem par policistu tiesībām pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.

Noteikt Latvijas augstākās izglītības iestāžu esošo digitalizācijas līmeni (pārvaldības un studiju procesos) un definēt ar augstākās izglītības digitalizāciju un tās monitoringu saistītos kritērijus;

Šis ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, ko pirmoreiz īstenoja 2015. gadā. Šī pētījuma laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, attieksmi pret klientiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Novērtēt valsts autoceļu infrastruktūras investīciju projektu ietekmi uz Latvijas ekonomiku pēdējā gadā. Lai izceltu ietekmes dažādos aspektus, remonta un būvniecības projektu rezultāti jāanalizē laika griezumā, izdalot trīs laika posmus.

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi, pašvaldības komunikāciju Covid-19 pandēmijas laikā, iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi pilsētā u.c.

Apzināt esošo situāciju resocializācijas programmu licencēšanas/akreditācijas jomā Latvijā.

1 ) Izvērtēt, no vienas puses, komersantu tiesību ievērošanu sniegt komercpakalpojumus, un no otras puses, indivīda cilvēktiesību ievērošanu rīkoties ar saviem resursiem un sabiedrības intereses mazināt sociālos un veselības riskus, novēršot indivīdu iespējamo atkarību rašanos no azartspēlēm un izlozēm Kuldīgas novadā;

2) Izstrādāt priekšlikumus spēļu zāles un derību pieņemšanas vietu normatīvajam regulējumam Kuldīgas novadā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (valdības rīcības vērtējums, ierobežojumu vērtējums, situācijas izpratne un attieksme).

Turpināt pupu sēklgrauža bioloģijas un ekoloģijas, kā arī augu aizsardzības paņēmienu pētījumus.

Pētīt medusbites saimju dzīvotspēju ietekmējošos faktorus un izstrādāt metodiku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radītā riska novērtēšanai medusbites saimēm Latvijā.

Pētīt Latvijas agrocenozēs sastopamo bišu faunu un sugu daudzveidību.

Izstrādāt Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas un monitoringa rīku aprakstu, lai izveidotu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu izglītības kvalitātes attīstībai, kas balstās uz statistiskās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošu rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas un licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu un analīzi, ievērojot vidējā termiņā un ilgtermiņā sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus.

Pētījums sagatavots kā daļa no projekta “Latvijas invaliditātes noteikšanas sistēmas izvērtējums un pilnveidošana”, kuru Pasaules Banka īstenoja ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (REFORM ĢD) finansējumu un līdzdalību.

Projekta mērķis – uzlabot invaliditātes noteikšanas sistēmu, sniedzot Latvijas Republikas Labklājības ministrijai tehnisko atbalstu un ieteikumus šādos aspektos: (i) standartizētas personu funkcionēšanas spēju novērtējuma sistēmas izveide; (ii) izmēģinājuma projekta izstrāde, īstenošana un novērtēšana, lai izvērtētu iespējas iekļaut standartizētu funkcionēšanas spēju novērtējumu invaliditātes noteikšanas metodikā; un (iii) pasākumi, kas stiprina saikni starp invaliditātes noteikšanu un darba tirgus politiku, lai panāktu personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū.

Pētījums sniedz ieteikumus par to, kā pilnveidot personas funkcionēšanas novērtējumu (t.i. novērtējumu par invaliditātes radītajām sekām) un nodrošināt tā atbilstību bio-psiho-sociālajai jeb interaktīvajai invaliditātes izpratnei, kas izmantota Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (PVO SFK). Šī pieeja ir arī atspoguļota Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

Noteikt dažādu gaismas objektu, kas atrodas pie ceļiem, maksimālos apgaismojuma parametru raksturlielumus (spilgtuma vai citus), pie kuriem satiksmes dalībnieki var droši pārvietoties pa ceļiem, izstrādāt vadlīnijas šo parametru mērīšanai un izstrādāt priekšlikumus, ko iestrādāt normatīvajos noteikumos.

Sabiedrības viedokļa izzināšana par ar drošību saistītajiem jautājumiem, kas  ir uz sabiedrību vērsta policijas darba pamats un veids, kā noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret policiju, to drošības sajūtu, sabiedrības viedokli par nepieciešamajām izmaiņām policijas darbā, kas savukārt palīdz uzlabot darba organizāciju, t.sk. sadarbību ar sabiedrību.