Pētījumu un publikāciju datubāze

1)Augsnes, ūdens un augu produkcijas paraugos esošo augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu noteikšana. 2)Botāniskā sastāva un lauksaimniecībā biežāk lietoto augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu noteikšana ziedputekšņos. 3)Pētījumi izturības noteikšanai pret fungicīdiem.

Pētījums ir par AER elektroenerģijas ražošanas infrastruktūras projektu saules paneļu un vēja turbīnu ieviešanas administratīvo procedūru identificēšanu un norises gaitas aprakstu Latvijā,
Lietuvā un Igaunijā.

Balstoties uz izpētes un salīdzinošajā daļā iegūto informāciju, kā arī ņemot vērā Zaļajā kursā, ES direktīvā 2018/2001
par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un Baltijas valstu NEKP noteiktajos uzdevumos un
sasniedzamajos mērķos, tika izstrādātas rekomendācijas esošo administratīvo procedūru uzlabošanai.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, mentālās veselības vērtējums, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.). Pētījums (telefonintervijas) veikts no 19.10.2021. līdz 07.11.2021., piedalījās 1003 respondenti.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.).

Medus autentiskuma noteikšana, nosakot flavonoīdus, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas u.c.) noteikšana paraugos. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm.

ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes kvalitatīvs novērtējums uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm taksonomijas regulējuma kontekstā (atbilstoši ES regulējuma aktualizācijai līguma darbības laikā).

Iegūt informāciju par deoksinivalenola (turpmāk – DON) izplatību atkarībā no labības veida Latvijā audzētos rudzos, kviešos, miežos, auzās un salīdzināt ar ES plānoto likumdošanas aktu. Svarīgi ir noteikt dažādu faktoru (augsnes sastāva, pesticīdu lietošanas, iepriekšējā lauka izmantošanas veida, kā arī klimata) ietekmi uz DON izplatību labībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta Nr.#X013 “Zaļā transformācija! Rīcībpolitikas rīks reģionālai plānošanai Baltijas jūras reģionā” (turpmāk – projekts GRETA) ietvaros aicina iepazīties ar rīcībpolitikas rekomendācijām viedai specializācijai un zaļajai transformācijai

Izvērtēt, kā tiek sasniegti nacionālie stratēģiskie mērķi augļu un dārzeņu ražošanas sektora ilgtspējīgai attīstībai. Tas ietver izpēti par augļu un dārzeņu ražotāju tirgus varas stiprināšanu kopējā pārtikas piegādes ķēdē, sinerģijas uzlabošanu vērtības ķēdē un ražotāju konkurētspējas celšanu.

Apzināt sociālās palīdzības organizatora darba saturu pašvaldību sociālajos dienestos un darba kvalitatīvai izpildei nepieciešamās kompetences.

Izprast topošo un esošo vecāku vēlmes attiecībā uz nepieciešamo atbalstu bērna audzināšanā un motivāciju jaunu atvašu sagaidīšanā

Šī darba mērķis bija izstrādāt Kalnišku ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Izstrādāt Demenes ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus

Izstrādāt Dārza ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir gājēju un velobraucēju attieksme pret atstarojošu elementu lietošanu un to lietošanas paradumi, kas motivē lietot, un kas demotivē lietot atstarotājus.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanās jomā.

Veikt Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot sabiedrības izpratni par tiesībām attiecībā uz personas datu aizsardzību Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā.

Priekšlikumu izstrāde tiesiskā regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas režīma nodrošināšanu atbilstoši Dzīvotņu direktīvas prasībām.

Vērtēt slaucamo govju barības vielu izmantošanas efektivitāti barībai ar dažādu kopproteīna saturu, noteikt barības sagremojamību un skaidrot amonjaka iznesi ar pienu, urīnu un mēsliem. Pētījumā iegūtie rezultāti ļaus pamatot barības devas izvēli pēc kopproteīna satura tajā, lai nodrošinātu efektīvu tā izmantošanu, nenoslogojot vidi, nezaudējot produktivitāti un optimizējot izmaksās, saistītās ar barības devu un kūtsmēslu apsaimniekošanu.

Izpētīt citu valstu (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Šveices) praksi  attiecībā uz būvspeciālistu iesaisti (tai skaitā pienākumiem, kvalifikāciju, sertifikāciju un atbildību) būvprojekta izstrādes, būvniecības un pārbaudes procesā.

1)veikt aprēķinus un izvērtējumu par klimata mērķu sasniegšanu un prognozēm transporta sektorā, ņemot vērā Transporta attīstības pamatnostādņu 2021. – 2027.gadam (turpmāk – TAP2027) projektā iekļautos pasākumus un tam plānoto pieejamo finansējumu. Veikt novērtējumu – ietekmes novērtējumu uz CO2 emisijām Latvijā transporta sektorā;

2) veikt novērtējumu, cik lielā mērā ar TAP2027 iekļautajiem pasākumiem tiek sasniegts izvirzītais rezultatīvais rādītājs par SEG emisiju samazinājumu 28%, kas salāgots ar NEKP2030 SEG emisiju prognožu ziņojumu, un kā TAP2027 nodrošina NEKP2030 (apstiprināts Ministru kabinetā 2020.gada 4.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.46) iekļauto pasākumu un aprēķināto prognožu trajektorijas izpildīšanu;

3)novērtēt plānoto TAP2027 pasākumu papildinošo devumu gaisa kvalitāti ietekmējošo emisiju samazināšanai.

Noskaidrot ezera ihtiofaunu, zivju krājumu, iespējamo ezera zivsaimniecisko izmantošanu un izmaiņas zivju faunā un zivju krājumā periodā no 2000.gada, kad izstrādāti iepriekšējie zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi.

Nepieciešamās kapacitātes noteikšana jauna tehnikas un remontu bāzes modeļa izveidei, ņemot vērā darbu raksturu, tehnikas un aprīkojuma kategorijas, reģionālās, tehniskās un cilvēkresursu prasības, ietverot  finanšu ieguldījumu  apjoma novērtējumu, kā arī ēku skiču izstrādi.

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu, t.sk., paraugu aprakstīšanu, sēklu pavairošanu, gēnu bankā glabājamo paraugu atjaunošanu.