Pētījumu un publikāciju datubāze

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Augšdaugavas novada ezeriem – Lielais Subates ezers, Mazais Subates ezers, Medumu ezers, Galiņu ezers, Šarlotes ezers, Marinovas ezers

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas Republikas prokuratūru, informētību par prokuratūras funkcijām un saskarsmes pieredzi ar prokuratūru.

Iegūt Latvijas uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī apzināt uzņēmumu eksporta apgrozījuma izmaiņas kopš 2019.gada un pētniecības un attīstības komponentes ieguldījumu apjomu.

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās Latvijas būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2022. gada līdz 2026. gadam

Noskaidrot Konkurences padomes darbības, pieņemto lēmumu vērtējumu, apzināt uzņēmēju, juridisko biroju, pašvaldību un asociāciju informētības līmeni par konkurences politikas un tās īstenošanas jautājumiem

Pētījumu mērķis ir noskaidrot mazākumtautību pārstāvju attieksmi un viedokli par karu Ukrainā, mācībām latviešu valodā, līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās, mediju patēriņu u.c. aktuāliem jautājumiem.

Izvērtējuma mērķis bija pierādījumu gūšana par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte” ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz nodarbinātību un darbaspēka mobilitāti.

Bauskas novada tūrisma attīstības un mārketinga analīzes mērķis ir veikt analīzi par Bauskas novada kā tūrisma galamērķa pozīciju Latvijā. Darba uzdevuma veikšana ir veikta izvērtējot tūrisma un mārketinga attīstību, produktu un pakalpojumu attīstības atbilstību līdzšinējiem tūrisma plānošanas dokumentiem, vienlaikus identificējot turpmākos attīstības virzienus, mērķus un prioritātes laika periodā līdz 2027.gadam.

Pētījuma mērķis ir rakstu krājumā atspoguļot starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē” 2020. gada septembrī Kuldīgā prezentēto pētījumu rezultātus un paustās atziņas. Konference un rakstu krājums ir veidots ar mērķi veicināt Kurzemes un Zemgales hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras izpēti, kā arī atbalstīt Kuldīgas nominācijas virzīšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Apvienot 16 zinātnieku no sešām Eiropas valstīm jaunāko pētījumu rezultātus.  Lai Kuldīgas UNESCO nominācijas dokumentācijai sagatavotu zinātnisko apliecinājumu – Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskās un militārās vēstures aspektam. Kā arī zinātniski apliecinātu hercogistes mantojumu Kurzemē. Apkopot izdevumā senās Kuldīgas pils un pilsētas vēsturi, kā arī hercogistes liecības, kuras joprojām glabā pilsētvide.

Nodrošināt sabiedrisko mediju ombudu un SEPLP ar darba procesam nepieciešamiem datiem par auditorijas uztveri, mediju lietojumu, sabiedrisko mediju vērtējumu

Pētījuma mērķi ir noskaidrot:
1) Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji?
2) Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3) Kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās mediju saturam.

Pētījuma mērķis ir veikt priekšizpēti romu stratēģiskā ietvara īstenošanas monitoringa pilnveidošanai.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret dalību 14. Saeimas vēlēšanās un pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Nacionālās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Valmiera-Rīga”.

Noskaidrot sabiedrisko domu par valsts īpašumu pārvaldību.

Novērtēt Latvijā pastāvošo pieeju kriminālprocesa obligātumam un nepieciešamību grozīt tiesisko regulējumu kriminālprocesu norises efektivizācijas nolūkā

Pētījuma vispārīgie mērķi – veicināt uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, Latvijā nostiprinot agrīnā preventīvā atbalsta un agrīnās intervences (turpmāk arī – “APA”) sistēmu bērnu vispusīgai attīstībai un pašrealizācijai un paaugstinot izpratni politiķu, rīcībpolitikas veidotāju un īstenošanā iesaistīto speciālistu vidū par APA sistēmas tvērumu, risināmo problēmu lokiem un izmantojamiem atbalsta instrumentiem.

Salīdzināt 2004. gadā veiktā pētījuma “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte”, rezultātus ar 2022. gada datiem, kas iegūti, izmantojot tās pašas pētījuma metodes. Pētījuma virsmērķis ir uz empīrisku pētījumu pamata izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus, kas var dot ieguldījumu valsts politikas attīstīšanā par demogrāfijas jautājumiem, īpaši tautas ataudzes vadlīniju veidošanā.

Noskaidrot 6 Latvijas novadu – Augšdaugavas, Ādažu, Bauskas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Madonas – iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem vērtējumu par dažādiem reģionālā sabiedriskā transporta aspektiem – lietošanas biežumu, lietošanas iemeslu un mērķi, kā arī apmierinātību ar saņemto pakalpojumu (tīrība, vadītāja attieksme, braukšanas ātrums, pienākšanas un atiešanas precizitāte, brīvo sēdvietu skaits salonā, autobusu vecums un vizuālais izskats, gaisa temperatūra salonā, attālums starp sēdekļiem, informācijas pasniegšana par gaidāmajām pieturām, iespēja norēķināties ar bankas karti, wi-fi pieejamība un biļešu klāsts)

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Pierādījumu gūšana par ES fondu 2014.- 2020.gada plānošanas perioda DP “Izaugsme un nodarbinātība” ieguldījumu pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs
lietderību, efektivitāti un ietekmi.

Veikt situācijas izpēti par bērniem jauniebraucējiem un reemigrantiem Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs;  veikt salīdzinošo analīzi ar 2014.  gada un 2017.gada situācijas izpētes rezultātiem par jauniebraucēju un reemigrantu bērnu iekļaušanos Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs.