Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot Latvijā populārākās nelegālās straumēšanas vietnes.

Izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetu, kā arī noteikt vidējo pašvaldībām nepieciešamo ikgadējo investīciju apjomu un administratīvo izmaksu pozīcijas.

Izpētīt Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk RIS3) mērķu sasniegšanai nepieciešamo pētniecības, inovāciju, uzņēmējdarbības, digitālo, globālo, kā arī pilsonisko kompetenču attīstības dinamiku un to ietekmējošos faktorus, lai izvērtētu Latvijas augstskolu izglītības nodrošinājuma kvalitāti.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju  ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Pētījuma mērķi ir (i) noskaidrot autortiesību un blakustiesību aizsargāta digitālā satura lietošanas apjomu un paradumus Latvijā, izmantojot viedtālruni, datoru un TV ekrānu, (ii) aprēķināt televīzijas un digitālā satura nelegālā apjoma patēriņu Latvijā un tā radītos zaudējumus valsts ekonomikai, un (iii) analizēt nelegālā satura, izmantojot viedtālruni, datoru un TV ekrānu Latvijā, lietošanas galvenos ietekmējošo faktorus.

Izstrādāt un novērtēt iespējamos Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijus un to īstenošanas sociālekonomisko ietekmi atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātiem priekšlikumiem par nacionālo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķu 2030.gadam kāpināšanu un ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) tvēruma paplašināšanu.

1) Izmērīt mediju satura piekļuves pakalpojumu tirgus lielumu Latvijā;
2) Izprast šo pakalpojumu lietotāju un potenciālo lietotāju vajadzības
un vēlmes, tostarp iedzīvotāju ar iedzimtiem dzirdes un redzes
traucējumiem kopienās.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.).

55% respondentu atbalsta vakcinēšanos pret COVID-19, bet 23% to neatbalsta

Iegūt reprezentatīvu, uz pierādījumiem balstītu informāciju par liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatības rādītājiem pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī par bērnu fizisko aktivitāti un uztura paradumiem Latvijā.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbības un tā publiskā tēla novērtējums dažādās mērķauditorijās.

Noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Izstrādāt metodiku un izvērtēt Latvijas reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centru tīkla (9+21) atbilstību un tā potenciālu (centru skaitu, izvietojumu) nākotnē, ņemot vērā reģionālās attīstības tendences un administratīvi teritoriālās reformas rezultātus.

Izpētīt senioru vakcinēšanās pret Covid-19 ietekmējošos aspektus un attieksmes pret pandēmijas situācijas jautājumiem.

Veikt pētījumu, kura rezultātā tiek noteikta efektīvākā pieeja (modelis) nolietotu riepu apsaimniekošanai Latvijā un sagatavoti priekšlikumi  nepieciešamajiem  grozījumiem normatīvajos aktos šāda modeļa ieviešanai praksē

Pētījuma mērķis ir noskaidrot aktuālo situāciju attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem, kuros predikatīvie noziedzīgie nodarījumi ir noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā. Pētījums vērsts predikatīvā noziedzīgā nodarījuma nodokļu jomā un no tā izrietošās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas robežšķirtnes izzināšanu.

Izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas īstermiņa ieguvumus vietējā, reģionālā, nacionālā līmenī pašvaldību kapacitātei un pakalpojumu nodrošinājumam – salīdzinošā analīze situācijai pirms un pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Pētījuma izstrāde tika veikta projekta “Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)” ietvaros, kur personu apvienība “SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un SIA “SKDS”” izstrādāja mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta kopējo metodoloģiju, nosakot izdevumu apjomu katrai no vajadzību kategorijām. Savukārt, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” atsevišķa pētījuma ietvaros izstrādāja un aprobēja pārtikas groza saturu un uztura plānus. Tādēļ ar pārtikas groza un uztura plānu izstrādes detalizētu metodoloģiju un iegūto rezultātu aprobāciju var iepazīties atsevišķa nodevuma ietvaros.

Pētījums īstenots: 2019.-2021.

Augu aizsardzības līdzekļu vērtējums Latvijā laika posmā no 2011. līdz 2020.gadam. Analizēt augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas apjomus, LIZ sējumu platības, aramzemes dinamiku. Noteikt augu aizsardzības līdzekļu slodzes aprēķina galvenos rādītājus un apakšrādītājus.

Ar jaunām ģenētisko modifikāciju metodēm iegūtu pārtikas produktu, dzīvnieku barības un to piedevu diagnostisko metožu un iespējamo risku novērtēšana Latvijā.

Veikt priekšizpēti un izveidot mitrāju pārvaldības sistēmu, lai uzlabotu pilsētvides mitrāju ekosistēmas pakalpojumus, atjaunotu pilsētvides mitrāju bioloģisko daudzveidību, samazinot pilsētu mitrāju vides riskus.

Izzināt pašvaldības iedzīvotāju viedokli par pašvaldības un pašvaldības amatpersonu darbu. Būtiski ir arī noskaidrot sabiedrības viedokli par dažādiem jautājumiem, kas palīdzētu uzzināt iedzīvotājiem aktuālas lietas un definētu iespējamās prioritātes pašvaldības darbā.

Veikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādes normatīvā regulējuma juridisko analīzi un sniegt priekšlikumus regulējuma pilnveidošanai, lai uzlabotu un vienkāršotu plānošanas procesu, vienlaikus nodrošinātu no Dzīvotņu direktīvas izrietošo juridisko pienākumu izpildi attiecībā uz ES nozīmes aizsargājamām teritorijām Natura 2000.

Lai mazinātu saimniecisko un antropogēno ietekmi uz Teiču dabas rezervātā ekosistēmām, ap rezervātu ir paredzēta aizsargjosla. Lai no jauna noteiktu aizsargjoslas platumu, šī pētījuma ietvaros tika izveidots hidroģeoloģiskais modelis. Tā tapšanā izmantoti dažādi pieejamie kartogrāfiskie dati, no zinātniskās literatūras iegūtās zināšanas, Latvijas reģionālā hidroģeoloģiskā modeļa dati un Rīgas Tehniskās universitātes Vides Modelēšanas Centrā veikto pētījumu izstrādātās metodikas. Pamatojoties uz traseru eksperimentiem tika sastādīta jaunā Teiču DR aizsargjosla.