Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir veikt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, t.sk. personām ar multipliem traucējumiem un personām vecumā virs 55 gadiem, satura, sniegšanas veida, pieejamības un ietekmes uz dzīves kvalitāti izvērtējumu.

2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (turpmāk – Direktīva) 110. pants nosaka, ka “Līdz 2022. gada 21. jūnijam Dalībvalstis nodrošina, lai tad, kad ir ieviestas sistēmas sabiedrības brīdināšanai par tiešām vai draudošām ārkārtas situācijām un katastrofām, numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji attiecīgajiem galalietotājiem nosūtītu brīdinājumus sabiedrībai”

Katastrofu radīto postījumu un zaudējumu datu bāzes izveidošana un attiecīgas informācijas uzkrāšana ir būtiska riska novērtēšanas procesā, lai samazinātu nenoteiktības faktoru, kas attiecas uz apdraudējuma atgadīšanās biežumu (varbūtību) un apdraudējuma iespējamām sekām.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 un pret vakcinēšanos (valdības rīcības, ierobežojumu vērtējums, situācijas izpratne un attieksme). Pētījums veikts no 19.02.2021. līdz 23.02.2021. interneta vidē.

Ar mērķi nodrošināt socioloģisko pētījumu aptaujas veikšanu Jelgavas novada un Ozolnieku novada iedzīvotāju vidū  saistībā ar pašvaldības darbu, tā novērtējumu un pašu iedzīvotāju viedokli gan par attīstību pagastos, gan, viņuprāt, primāri risināmajiem jautājumiem līdz ar novadu apvienošanu aptauja veikta telefoninterviju veidā, uzdodot jautājumus un izvēlei atbilžu variantus.

Noskaidrot, kādi faktori ietekmē inovācijas, lai veidotu kopīgu izpratni par vidi, kas ir pamatā turpmākai lēmumu pieņemšanai un piedāvātu pasākumus inovāciju veicināšanai publiskajā sektorā visā Latvijas valsts dienestā.

Pētījuma mērķis bija nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par izglītības kvalitāti sociālā darba jomas  (sociālo aprūpētāju, sociālo rehabilitētāju, sociālās palīdzības organizatoru, sociālo darbinieku, karitatīvo sociālo darbinieku studijas) studiju programmās un no tās izrietošus priekšlikumus sociālā darba jomas  studiju programmu satura pilnveidei

Izzināt uzņēmēju un sabiedrības viedokli ar korupciju saistītos jautājumos. Vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija ir visvairāk izplatīta.

Pētījuma mērķis ir stiprināt uzraudzību un kontroli uz ES ārējās robežas attiecībā uz importētām bīstamām ķīmisko vielām, bīstamiem maisījumiem un izstrādājumiem, kas satur noteiktas īpaši bīstamas vielas, kā arī veicināt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām un sagatavot vadlīnijas nepieciešamajām darbībām.

1)apzināt esošo situāciju valsts pārvaldes iestādēs saistībā ar pakalpojumu pārvaldību;

2)izveidot pakalpojumu pārvaldības pilnveides rekomendācijas.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (situācijas izpratne, attieksme pret vakcinēšanos, informācijas avoti).

Noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības rezultātus no 2016. gada līdz 2020. gadam un to ieguldījumu programmas virsmērķa  – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā – sasniegšanā.

Pētījuma mērķis ir demonstrēt siltā asfalta pielietošanas metodes, priekšrocības un trūkumus (īpaši lietošanai nelabvēlīgos laikapstākļos), jāpārbauda šādu maisījumu īpašības, jāpiedāvā metodes siltā asfalta projektēšanai un kvalitātes kontrolei.

Pilsētvides attīstību raksturojošo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības novērtēšanas metodikā Rīgas apkaimju līmenī (metodika) ir aprakstīta 25 indikatoru pieejamības un kvalitātes novērtēšana. Katram indikatoram ir aprakstīta metodika novērtējuma veikšanai, nepieciešamie dati un ballu tabula/s.

1)esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējumu (turpmāk – kartējums);

2)vienotas transporta investīciju novērtēšanas metodikas izstrāde

Novērojumu pētījuma laikā reģistrētas stacionārās aktivitātes, mobilitātes aktivitātes kā arī citas aktivitātes, piemēram, laikapstākļu novērojumi, velosipēdu novietņu skaits un to aizpildījums u.c.

Pētījuma mērķis – novērtēt mistrojuma veidus un optimāla mistrojuma ierīkošanas un apsaimniekošanas metodes kā vienu no variantiem audžu stabilitātes un noturības paaugstināšanai, mazinot (ar dabisko traucējumu režīma izmaiņām saistīto) klimata izmaiņu ilgtermiņa ietekmi. Pārskata perioda ietvaros nodrošināta dalība projekta rezultātu apstrādē un iepriekš uzsākot pētījumu noslēguma fāzes izpilde.

Investīciju nepieciešamības novērtējuma sagatavošana atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmākajai attīstībai Latvijā, identificējot prioritāros pasākumus, kas nepieciešami atkritumu apsaimniekošanas sektorā noteikto mērķu sasniegšanai.
Pētījuma dati izmantoti Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam izstrādē.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot fizisko aktivitāti ierobežojošos un veicinošos faktorus izglītības iestādēs.

Izpētīt apskatāmā laika posmā notikušās gaisa kvalitātes, klimata, dabas resursu lietojuma, ietekmi uz ūdens objektu stāvokli, sociālo faktoru, ekonomisko faktoru rādītāju izmaiņas, izpētes gaitā apkopojot pētījuma rezultātus un secinājumus. Pētījuma rezultāti un secinājumi norādīti zemāk.

Noskaidrot Valsts vides dienesta (VVD) pakalpojuma vērtību klientam – sniegtā pakalpojuma atbilstību klienta vajadzībām, klienta apmierinātību ar sniegto pakalpojumu inspekcijas jomā.