Pētījumu un publikāciju datubāze

Sabiedrības viedokļa izzināšana par ar drošību saistītajiem jautājumiem, kas ir uz sabiedrību vērsta policijas darba pamats un veids, kā noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret policiju, to drošības sajūtu, sabiedrības viedokli par nepieciešamajām izmaiņām policijas darbā, kas savukārt palīdz uzlabot darba organizāciju, t.sk. sadarbību ar sabiedrību.

Veikt ĀCM izplatības epidemioloģisko rādītāju temporālo un telpisko analīzi un sniegt priekšlikumus slimības izplatības ierobežošanai un apkarošanai Latvijā.

Nodrošināt tehnisko palīdzību Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu ieviešanā.

Izstrādāt Pakuļu ūdenskrātuves zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Izpētīt Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai (turpmāk – Koledža)  nepieciešamos izglītības procesus, resursus un pieejamo infrastruktūru, lai panāktu kvalitatīvāku turpmāku amatpersonu profesionālo kompetenču attīstības sekmēšanu un izstrādāt Koledžas apmācību kompleksa skices un projektēšanas uzdevumu kompleksa izveidei Krustpils ielā 10, Rīgā un Jāņuvārtu ielā 20, Rīgā.

Pētījuma mērķi ir noskaidrot:
1. Kādus medijus un kādā veidā ikdienā patērē Latvijas iedzīvotāji?
2. Kāda ir Latvijas iedzīvotāju medijpratība?
3. Kādi ir Latvijas informatīvās telpas drošības izaicinājumi?

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā, kas būtu salīdzināmi ar 2007., 2011., un 2015. gada pētījuma datiem.

Pētījuma mērķis ir noteikt iestāžu darbinieku iesaistīšanās un izdegšanas līmeni, identificēt faktorus ar lielāko ietekmi uz darbinieku iesaistīšanos, izdegšanu, lojalitāti, un iestādes dinamiskumu (angļu val. – agility) un darbinieku labbūtību, u. c.  Noteikt iestāžu mācīšanās kultūras līmeni valsts pārvaldē un to saistību ar citiem faktoriem.

Veikt mērījumus un datu apkopojumu noteiktos pārtikas atkritumu rašanās ķēdes posmos – primārā ražošana; pārstrāde un ražošana; pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana; restorāni un ēdināšanas pakalpojumi; mājsaimniecības par 2019.gadu un 2020.gadu

Aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem tika veikta Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu (Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam) uzraudzības sistēmas īstenošanas ietvaros

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2021. gada līdz 2025. gadam.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (ierobežojumu, mentālās veselības vērtējums, situācijas izpratne un attieksme pret vakcinēšanos).

Noskaidrot, kā visefektīvāk izveidot stacionārās un pārvietojamās praktisko apmācību telpas – Drošības klases, lai izglītotu sabiedrību par pareizu rīcību ārkārtas gadījumos, tādējādi veicinot izpratnes paaugstināšanos ar ugunsdrošību un civilo aizsardzību saistītos jautājumos. Projekta ietvaros bija jāizpēta, kādas mācību metodes vislabāk izmantot, ar kādiem paņēmieniem vislabāk uzrunāt mūsdienu sabiedrību, kā labāk piesaistīt dažādu vecuma grupu mērķauditorijas. Izpētīt, kur tās labāk būtu izmantojamas – VUGD struktūrvienībās, izglītības iestādēs vai publiskos pasākumos.

Izpētīt jaunizveidotā Mārupes novada demogrāfiskās tendences, izvērtēt apdzīvojuma struktūru un sagatavot ieteikumus potenciālā administratīvā centra izveidei jaunizveidotajā novadā pēc Mārupes un Babītes novadu apvienošanas, kā arī sagatavot vadlīnijas apdzīvojuma struktūras attīstībai Rīgas metropoles attīstības kontekstā.

Veikt izpēti par iespējām integrēt videi draudzīgu un energoefektīvu transportlīdzekļu (turpmāk – TL) izmantošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) darbībā. Pētījuma veicēja uzdevums ir noskaidrot, kādas ir iespējas nodrošināt nepieciešamo tehnisko kapacitāti, lai saglabātu VUGD sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, pielāgojot videi draudzīgus transportlīdzekļus atbilstoši VUGD specifikai.

Sniegt ieguvumu izvērtējumu publisko iepirkumu centralizācijai, analizējot Latvijas un ārvalstu pieredzi, izvērtējot efektīvāko institucionālo risinājumu, piemērojamās nozares un nepieciešamos resursus.

Noskaidrot sabiedrības vērtības, kam ir izšķiroša nozīme valdības plānotās politikas veiksmīgai izveidei un rezultātu sasniegšanai.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.  Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekšējo gadu rezultātiem, kas ļauj iegūt detalizētu reultātu apkopojumu un analīzi. Apkopotie rezultāti un datu analīze par veikto aptauju iedzīvotājiem pieejama iestādes mājaslapā www.ta.gov.lv.

Novērtēt Paksītes upes izmaiņas pēc bebru populācijas regulēšanas uzsākšanas. Pētījuma uzdevumi ir novērtēt pašreizējos upes raksturlielumus, tās piemērotību taimiņam / strauta forelei, izpētīt zivju faunu, kā arī salīdzināt iegūtos rezultātus ar 2019. gada pētījuma rezultātiem.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (valdības rīcības, ierobežojumu, mentālās veselības vērtējums, situācijas izpratne un attieksme pret vakcinēšanos).

Veikt pētījumu un uz tā pamata radīt vadlīnijas, kas tehniski un ekonomiski pamatotu dažādu risinājumu izvēli segumu atjaunošanai ielu un autoceļu tīklā.

Pētījums pieejams tikai SM. Iespējas un kontaktus par pētījuma pieejamību skatīt pievienotajā anotācijā.

Mērķis:
1) izvērtēt iespēju noslēgt jaunu valsts tiešā piešķīruma pasūtījuma līgumu ar Pasažieru vilcienu no piemērojamo tiesību aktu viedokļa, kā arī juridiskos, operacionālos un finanšu riskus saistībā ar valsts tiešā piešķīruma pagarināšanu, cita starpā kontekstā ar Škoda līgumu un ar to saistīto finansējumu;
2) sagatavot prakses piemēru apkopojumu par Somijas, Vācijas un Austrijas īstenoto pārvaldības modeli, kā arī veikt šo valstu realizēto pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas procesu analīzi un apkopojumu attiecībā uz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanu;
3) identificēt iespējamos rīcības scenārijus pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanai.