Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Izvērtēt ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai.
Finanšu instrumentu ieviešanas ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda sākotnējā (ex-ante) novērtēšana, lai identificētu jomas, kurās pastāv neoptimāli tirgus apstākļi vai tirgus nepilnības finansējuma pieejamības nodrošināšanai
Izvērtēt pastāvošo Latvijas lielo ostu pārvaldības modeli, tā piemērošanas praksi, pieredzi un pārvaldības modeļus ārvalstīs, pastāvošos normatīvos aktus un regulējumu kapitālsabiedrību pārvaldības jomā, sniegt novērtējumu par priekšrocībām un trūkumiem esošā ostu pārvaldības modelī un iespējām ostu pārvaldes pārveidot par kapitālsabiedrībām, kā arī sniegt priekšlikumus rīcībām ostu pārvalžu pārveidošanai par kapitālsabiedrībām.
Nodrošināt labklājības ministres 2019.gada 17.jūnijā izveidotajai darba grupai NPAIS līdzšinējās darbības un efektivizēšanas iespēju izvērtēšanai atbalstu analītiskas un uz pierādījumiem balstītas informācijas veidā.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijā populārākās torrentu vietnes un sagatavot detalizētu auditu par to saturu, lietotājiem, iespējām, kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm.
Noskaidrot Latvijā populārākās torrentu vietnes un sagatavot detalizētu auditu par to saturu, lietotājiem, iespējām, kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm.
Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021. – 2027.gadam ir sagatavots projekta 10.1.3.0/18/TP/005 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” horizontālā principa “Ilgtspējīga attīstība” politikas koordinācija – īstenošanas uzraudzība Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā” ietvaros. Plāns ir sagatavots saskaņā ar Līguma Nr. IL/99/2019 “Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 2021. – 2027. gadam izstrāde” darba uzdevuma prasībām, kas 2019.gada 12.novembrī ir noslēgts starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (Pasūtītājs) un SIA ISMADE (Izpildītājs)
Veikt Baltijas jūras piekrastes apmeklējuma un tā radītās slodzes uz vidi izvērtējumu un piekrastes publiskās infrastruktūras apsekojumu.
Veikt esošās situācijas izvērtējumu Latvijas NPP ieviešanas kontekstā un sagatavot izpildīto priekšnosacījumu, pastāvošo problēmu un potenciālo risku kopsavilkumu.
Veikt narkotisko un psihotropo vielu atlikumu masspektrometrisku identifikāciju izlietotās vienreizējās lietošanas šļircēs, lai iegūtu datus par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas paradumiem Rīgas pilsētā. |
Apkopot Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi Eiropas Tiesu datu bāzes izveidošanā un katras valsts nacionālās tiesu informācijas sistēmas salāgošanā ar Eiropas e-tiesiskuma portālu https://e-justice.europa.eu, lai nodrošinātu drošu datu apmaiņas procesu.
Paplašināt zināšanas un uzlabot prasmes, izveidojot rīkus, kas ļauj izvērtēt urbāno dārzkopību, veselības veicināšanas un ekosistēmu pakalpojumus salīdzinājumā ar citiem publisko telpu izmantošanas veidiem, tādējādi pilnveidojot politiku, kas atbalsta plānus un pasākumus ilgtspējīgai dabas kapitāla izmantošanai.
Analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus
Īstenot neatkarīgu, ārēju pētījumu, lai novērtētu Eiropas Sociālā fonda finansējuma ieguldījumu efektivitāti un lietderību, kā arī ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību un nodarbināto profesionālo pilnveidi mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (valdības rīcības vērtējums, ierobežojumu vērtējums, situācijas izpratne un attieksme).
Izstrādāt nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju raksturojumu un identificēt to mācību vajadzības un efektīvākās sasniegšanas stratēģijas to iesaistei mācībās.
Veikt elektronisku sabiedriskās domas aptauju, apzinot Latvijas Republikas iedzīvotāju vērtējumu un informētību par līdzšinējo Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu (turpmāk – EEZ un NFI) ieguldījumu Latvijā un īstenotajiem projektiem. |
Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (ekspektācijas par Covid-19, sabiedrības noskaņojums, valdības darba novērtējums).
Izvērtēt EPS paplašināšanas iespējas, kā arī tās rezultātā radīto ietekmi, lai nākošajiem saistību periodiem noteiktu potenciāli iekļaujamās nozares un atbildīgo pušu izvēles kritērijus
Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu, t.sk., paraugu aprakstīšanu, sēklu pavairošanu, gēnu bankā glabājamo paraugu atjaunošanu.
Veikt izglītības/ valsts valodas apguves virziena un latviešu valodas attīstības/pētniecības virziena izpēti Uzdevumi: identificēt izglītības/ valsts valodas apguves virziena un latviešu valodas attīstības/pētniecības virziena problemātiku un nākamā plānošanas perioda uzdevumus; izstrādāt priekšlikumus valsts valodas politikas jomas attīstībai šajos virzienos, t.sk. diasporas izglītībā.
Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā. Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.
Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.
Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.
Izvērtēt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu vadībā iesaistīto institūciju īstenoto komunikācijas pasākumu efektivitāti un lietderību ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā un sniegt ieteikumus komunikācijas pilnveidošanai.
Balstoties uz mobilo sakaru datiem, noteikt iedzīvotāju migrācijas plūsmas un veikt teritoriju ekonomiskās aktivitātes salīdzinošo novērtējumu, ko izmantot jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatojuma izstrādei. |