Pētījumu un publikāciju datubāze

Novērtēt Latvijas lauksaimniecības biomasas ilgtspēju ES atjaunojamās enerģijas Direktīvas 2018/2001 kontekstā.

Veicināt lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares un projektu sadarbību, lai izstrādātu jaunus produktus – bioloģiskas izcelsmes augu piena (kaņepes un sojas pupiņas) saldējumu un dzērienus ar dažādām Latvijā audzētu ogu, augļu un dārzeņu piedevām un nodotu projekta ietvaros gūtās zināšanas dažādām mērķauditorijām Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) tīklā un citos komunikācijas kanālos.

Iepazīties ar dārzaugu ģenētisko resursu saglabāšanu, audzēšanu, pavairošanu un izpēti, pielietojot mūsdienīgās tehnoloģijas un klimata kontroli.

Pētījumā “Priekšnosacījumi azartspēļu un izložu organizēšanas vietu noteikšanai Līvānu novadā” ir analizētas pašvaldības tiesības noteikt regulējumu azartspēļu jomā Līvānu novadā, ievērojot un sabalansējot komersantu tiesības sniegt komercpakalpojumus, indivīda cilvēktiesības brīvi rīkoties ar saviem resursiem un sabiedrības intereses mazināt sociālos un veselības riskus un novērst indivīdu iespējamo atkarību rašanos no azartspēlēm.
Pētījuma ietvaros ir analizēts azartspēļu zāļu un sabiedrisku objektu izvietojums un cilvēku plūsma Līvānu pilsētā, apzinātas iedzīvotāju riska grupas un problemātiskie spēlētāji, azartspēļu jomas pakalpojumu ietekme uz pašvaldības budžetu (ieņēmumi, sociālā budžeta izdevumi atkarību novēršanai un risku profilaksei) un ietekme uz sabiedrības veselību, drošību, uzņēmējdarbības nozarēm (tūrismu), nodarbinātību un Līvānu novada ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Pētījumā apskatīta citu Latvijas pašvaldību pieredze atļauju izsniegšanā azartspēļu zāļu atvēršanai savā administratīvajā teritorijā, tiesu nolēmumi, ar azartspēļu problemātiku saistītie pētījumi un publikācijas, Līvānu novada saistošie noteikumi, kā arī valsts politika un valsts normatīvais regulējums.
Balstoties uz pētījuma secinājumiem, ir izstrādāti priekšlikumi turpmākajai Līvānu novada domes rīcībai azartspēļu jomas regulēšanā Līvānu novadā.

Izvērtēt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda 3.2.2.3.aktivitātes (turpmāk – Projekts) ieguldījumu, kas saistīts ar nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras (atvilces maršrutēšanas tīkla jeb “vidējās jūdzes” (turpmāk “vidējā jūdze”)) izbūvi, lietderību, efektivitāti un ietekmi, lai konstatētu, kā izbūvētā infrastruktūra veicina elektronisko sakaru komersantu interesi iesaistīties veidot abonentlīniju (turpmāk – “pēdējā jūdze”) pieslēgumus interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem un nepieciešamo rīcību, lai palielinātu elektronisko sakaru komersantu interesi veidot “pēdējās jūdzes” pieslēgumus tajās teritorijās, kur tas nav pietiekami nodrošināts.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma mērķis ir novērtēt Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) darbu reālos darba apstākļos, identificējot darbinieku stiprās un vājās puses, kā arī viņu rīcības atbilstību iestādes klientu apkalpošanas standartiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iestāžu darbinieku, kuri strādā ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pieņemtajiem iesniegumiem, vajadzības un apmierinātību.

Šis ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, kura laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, kā arī tiek mērīta iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.

Iegūtie rezultāti palīdz izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, vai iedzīvotāji pamana un novērtē iepriekš veiktos, nesenākos jauninājumus valsts pārvaldē.

Pētījuma mērķi ir sekmēt mūsdienu tehnoloģiju visaptverošu un atbilstošu pielietošanu valsts iestāžu un pašvaldību darbā un publisko pakalpojumu nodrošināšanā, atbilstoši labas pārvaldības principiem, tajā skaitā:
– Digitālās pārvaldes politikas rezultātu mērīšana un datos balstītu lēmumu pieņemšana politikas veidošanā;
– Vienkārši uztveramā formā pieejami digitālās pārvaldes un pakalpojumu politikas mērķi un pasākumi;
– Uzskatāmi pārskatāms organizāciju un valsts digitālā brieduma līmenis un rekomendācijas izaugsmei;
– Labas prakses piemēru identificēšana, zināšanu un pieredzes apmaiņa.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Valsts Darba Inspekcijas (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieku vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un vajadzības pēc valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem kopumā un ar pakalpojumu pieteikšanas veidiem (t.i., elektroniski, klātienē, telefoniski, pasts).

Jaunatnes politikas īstenošanas plāna vidusposma izvērtējuma mērķis bija izstrādāt starpposma ietekmes izvērtējumu par laika periodu no 2016. līdz 2018. gadam saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā doto darba uzdevumu. Pakalpojuma ietvaros tika apkopoti dati un informācija par Jaunatnes politikas īstenošanas plāna ietvaros īstenotajiem pasākumiem un to sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Papildus tika sagatavots esošās situācijas darbā ar jaunatni raksturojums, kas ļauj plānošanas dokumenta izpildi vērtēt plašākā aktualitāšu kontekstā un definēt būtiskākos izaicinājumus nākamajam plānošanas periodam

attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, integrējot to ar siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju prognozēšanas dinamisko modeli, un sagatavot ticamas un pamatotas lauksaimniecības sektoru attīstības ilgtermiņa prognozes

Pārbaudīt dažādu insekticīdu un smidzināšanas režīmu efektivitāti smiltsērkšķi stādījumos smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai.

Vērtēt slaucamo govju barības vielu izmantošanas efektivitāti barībai ar dažādu kopproteīna saturu, noteikt barības sagremojamību un skaidrot amonjaka iznesi ar pienu, urīnu un mēsliem. Pētījumā iegūtie rezultāti ļaus pamatot barības devas izvēli pēc kopproteīna satura tajā, lai nodrošinātu efektīvu tā izmantošanu, nenoslogojot vidi, nezaudējot produktivitāti un optimizējot izmaksās, saistītās ar barības devu un kūtsmēslu apsaimniekošanu.

1) Latvijas iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumus;
2) Kā Latvijas sabiedriskie mediji pilda sabiedriskā pasūtījuma uzdevumus;
3) Latvijas sabiedrisko mediju darbības novērtējumu atbilstoši to darbības pamatprincipiem un vērtībām.

Noteikt efektīvās populācijas lielumu un prognozēt iekšaudzēšanas (inbrīdinga) pieaugumu dažādu sugu vietējām apdraudētajām šķirnēm Latvijā.

Skaidrot bezapvēršanas augsnes apstrādi, salīdzinājumā ar tradicionālo (aršanu) augsnes apstrādi, bezmaiņas un dažādas augmaiņas sējumos ietekmi uz augsnes izmantošanas ilgtspējību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu: ražas lielumu un kvalitāti, augsnes fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību.

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes rādītāju (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem, novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.

Centrālās Statistikas pārvaldes sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veikts zinātņu doktoru izlases veida apsekojums, dati apkopoti par situāciju 2018. gadā. Šāds izlases veida apsekojums veikts arī 2007., 2010. un 2016. gadā. Iegūtie dati ir starptautiski salīdzināmi, jo apsekojumā ir izmantota vienota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) metodoloģija. Apsekojuma mērķis: iegūt kvalitatīvus, starptautiski salīdzināmus statistikas datus par zinātņu doktoru kompetences jomām, nodarbinātību un karjeras attīstību, zināšanu, prasmju un uzvedības pašvērtējumu kvalifikācijas iegūšanas laikā un vajadzīgo kompetenču nozīmīguma novērtējumu savā pamatdarba vietā, ar akadēmisko karjeru saistīto zinātnisko darbību un mobilitāti. No Latvijas zinātņu doktoru kopuma (4085 vecumā līdz 69 gadiem) aptaujai tika izveidota izlase ar 1500 personām, no kuriem 1007 jeb 67,1% respondents sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, SCDH, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

Pētījuma mērķis ir rekomendāciju izstrādāšana un apaļo kokmateriālu pievešanas ietekmes uz vidi mazināšanai un izmaksu samazināšanai galvenās cirtes cirsmās uz gruntīm ar mazu nestspēju, izvēloties darba apstākļiem un plānotajam pievedamo kokmateriālu apjomam atbilstošu tehniku. Pētījuma mērķi sasniedz, iegūstot empīriskus datus par risu veidošanos, atkarībā no pievesto kravu skaita un kravu lieluma, kā arī grunts nestspējas parametriem. Vienlaicīgi ar risu veidošanos pievešanās laikā raksturo izmaiņas pievedējtraktora degvielas patēriņā, atkarībā no pievešanas apstākļiem (brauciens pa zaru ceļu vai bez tā un pa dažāda dziļuma risēm), kā arī augsnes sablīvējumu, izmantojot ģeoradaru un penetrologeru. Turpmākajos gados 2019. gadā ierīkotajos izmēģinājumu objektos seko augsnes sablīvējuma izmaiņām, kā arī novērtē risu formas un dziļuma izmaiņas.

Iegūt risinājumus drošai un ērtai piekļuvei īpašumiem autoceļa P1 tiešā tuvumā