Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par negodprātības līmeni Latvijā.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju pieredzi ar negodīgu rīcību.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret ziņošanu par negodīgu rīcību.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot procesu atkarību (azartspēļu atkarība, sociālo mediju atkarība, datorspēļu atkarība) un asociētās uzvedības izplatību un to
ietekmējošos faktorus Latvijas iedzīvotāju vidū. Pētījuma gaitā, analizējot starptautisko pētījumu
pieredzi, procesu atkarība tika sadalīta trīs kategorijās: (1) azartspēles un loterijas, kuras raksturo spēlēšana par naudu; (2) interneta pārmērīga lietošana; (3) videospēļu spēlēšana.

Izstrādāt Daugavas posma zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Šī pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par narkotiku lietošanas izplatību, lietošanas modeļiem un paradumiem, kā arī infekciju slimību izplatību problemātisko narkotiku lietotāju vidū.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību par e-adresi, eID karti (personu apliecinošs dokuments), elektroniskiem risinājumiem dokumentu parakstīšanai, to izmantošanu.

Pētījuma mērķis un uzdevums – Koriģēt ICP. CS un programmatūru ņemot vērā “Ceļu specifikāciju 2019” aktuālo redakciju un šajā pētījumā veikto analīzi parceļu būvētāju iesniegtajiem priekšlikumiem ICP. CS korekcijām. Koriģēt programmatūru, ņemot vērā par to saņemtos priekšlikumus un komentārus, kā arī ceļu projektēšanas uzņēmumu priekšlikumus un komentārus. Izpētīt programmatūras lietošanas gaitā novērotas dažādas citas nepilnības un novērst tās. Papildināt programmatūru ar iespēju rēķināt segu konstrukciju izmaksas balstoties uz VAS “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu būvniecības darba veidu vienības izcenojumiem 2018.gada būvdarbiem.
Papildināt ICP. CS un programmatūru ar tipveida segu konstrukciju katalogu, pirms tam pētījumā veicot segu modelēšanu pie dažādām ceļa segas kategorijām.

Izvērtēt puķu spriganes sastopamības biežumu meža ainavā, ierīkojot 85 parauglaukumus Latvijas teritorijā. Noskaidrot potenciāli iespējamus invāzijas avotus, auga izplatīšanās koridorus un vektorus. Fiksēt augu koncentrācijas vietas mežos un izvērtēt dabisko meža biotopu apdraudējumu, izplatoties invazīvajam augam. Iegūt sākotnējos puķu spriganes sastopamības datus, sugas atradņu stāvokļa izvērtēšanai un invāzijas intensitātes izvērtēšanai nākotnē.

Veikt vidusposma izvērtējumu, novērtējot motivācijas programmas un atbalsta pasākumu ietekmi uz sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto mērķa grupas personu situācijas izmaiņām, kā arī sniegt izvērtējumu par motivācijas programmas un atbalsta pasākumu īstenošanu un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai

Pētījuma mērķis ir izvērtēt projekta ”Uzņēmējdarbības vides attīstība Saldus pilsētas ziemeļu daļā, pārbūvējot publisko infrastruktūru” realizācijas lietderību pēc ekonomiskās analīzes galvenajiem rādītājiem.

Pētījumā novērtēts taimiņa/strauta foreles dabiskās atražošanās potenciāls Paksītes upē, šī potenciāla izmantošana, kā arī iespējas tā palielināšanai.

Analizēt Krimināllikuma 206. pantu, lai sekmētu veiksmīgāku lietu ierosināšanu saistībā ar šo pantu un veicinātu noziedzīgā nodarījuma sastāva skaidrību, kā arī normatīvā regulējuma uzlabošanu, jo šobrīd nav skaidrs, vai lietu var ierosināt un izmeklēt tikai saistībā ar identiskām preču zīmēm vai arī par sajaucami līdzīgām preču zīmēm – un šādā gadījumā, kurš noteiks, vai attiecīgās preču zīmes ir sajaucami līdzīgas. Rodas neskaidrības, aprēķinot kaitējumu, proti, vai skaitot pēc ekvivalento oriģinālu preču vērtības (bet var gadīties, ka ekvivalentas preces nemaz neeksistē) vai pēc kontrafakto preču vērtības (jo šādas preces vienmēr tiek pārdotas lētāk par oriģinālajām precēm), kā arī nav skaidrs, vai ir jāņem vērā pašizmaksas vai pārdošanas vērtība.

Pētījuma mērķis bija veikt izpēti par Igaunijas un Lietuvas valsts muzeju tiesisko regulējumu un pārvaldības pieredzi; sagatavot priekšlikumus Latvijas valsts dibināto muzeju darbību stimulējošam juridiskajam statusam, balstoties pārējo Baltijas valstu pieredzē.

Pētījuma mērķis bija analizēt un definēt kultūras un radošo industriju jēdziena lietojuma nozīmi ES, nacionālajā un Liepājas pilsētas attīstības plānošanas kontekstā; izstrādāt Liepājas pilsētas kultūras un radošo industriju sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšanas metodoloģiju.

Sagatavot izvērtējumu par Iecavas novada apvienošanas iespējām ar kaimiņu pašvaldībām, sagatavot kopsavilkumu par optimālo modeli Iecavas novadam administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Izpētīt un veikt padziļinātu juridisku ekspertīzi par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām Latvijā un sniegt atzinumu ar priekšlikumiem par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām, ņemot vērā pieaugošo ārvalstu digitālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū.

Pētījuma ietvaros apzināti potenciālie smaku piesārņojuma avoti Saldus pašvaldībā. Robežu ielas rajonā izvietota ar specifiskiem sensoriem aprīkota iekārta
smaku piesārņojuma mērījumu veikšanai, iegūtie rezultāti izvērtēti dažādos ekspozīcijas laikos (vidējie rādītāji, diennakts un stundas mērījumi).

Sagatavot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietekmes izvērtējumu, izvērtējot mērķu un rezultātu sasniegšanu, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, iesaistītās puses, resursu izlietojumu un noskaidrojot Latvijas valstspiederīgo vērtējumu un viedokli par sabiedrības integrācijas procesiem.

Pilsētās, it īpaši globālajā telpā integrētajās metropolēs, neizbēgami saduras dažādas intereses. Tas padara metropoļu pārvaldību komplicētu, bet tai pašā laikā dod elastību, kas vēsturiski bieži ļāvusi pilsētām – pretstatā daudziem karaļnamiem, valsts pārvaldes sistēmām un lieliem uzņēmumiem – mainīties un neizzust. Socioloģe Saskija Sasena uzskata, ka pilsētas ir sarežģītas sistēmas, un tām raksturīgas arī dažādas sistēmiskas nepilnības, proti, pilsētu resursus un varu līdz šim ir bijis grūti un ilgtermiņā neiespējami centralizēt. Līdz ar to pilsētu konkurētspēju lielā mērā nosaka spēja salāgot dažādās intereses un ātri reaģēt uz ārēji diktēto apstākļu izmaiņām. Šīs atziņas ir nozīmīgas arī Rīgas metropoles areāla (RMA) kontekstā, kur iedzīvotāju, uzņēmumu, investoru, Rīgas un Pierīgas pašvaldību, valsts un citu ieinteresēto pušu vēlmes un vajadzības ne vienmēr sakrīt, bet kur visi iesaistītie kopumā varētu būt ieguvēji, attīstot šobrīd nepilnīgi izmantoto RMA potenciālu.

Analizēt letālos nelaimes gadījumus darba vietā

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu viedtālruņos.