Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķi:
1. Iegūt nacionāli salīdzināmus datus par atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem sievietēm grūtniecības laikā pēcdzemdību periodā esošo sieviešu vidū.
2. Noskaidrot pēcdzemdību periodā esošo sieviešu informētību un zināšanas atkarību izraisošo vielu jautājumos, kā arī attieksmi pret atkarību izraisošo vielu lietošanu: lietošanas riskiem, lietošanas sekām un iespējamiem risinājumiem atkarības vielu izplatības ierobežošanas jomā.
3. Noskaidrot atkarību izraisošo vielu lietošanas turpināšanu grūtniecības laikā pēcdzemdību periodā esošo sieviešu vidū un ietekmējošos faktorus, kā arī šo vielu lietošanas modeļus.
4. Palielināt jauno māmiņu un sabiedrības kopējo informētību par atkarību izraisošo vielu lietošanas ietekmi uz jaundzimušā un mātes veselību.
5. Apkopot pieejamo zinātnisko literatūru par pētījuma tēmu, kā arī apkopot labas prakses piemērus atkarības vielu lietošanas mazināšanai grūtnieču vidū.

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā finansiāli (kāds ir apgādnieka uzkrātais pensijas kapitāls; bijusī darba alga, faktiskais darba stāžs, vecums, dzimums), juridiski (kādi tiesību akti šobrīd tiek piemēroti pensiju aprēķināšanai), un socio-ekonomiski (cik mirušajam ir bērni, kuriem būtu jādala pensijas uzkrājums; kāds ir saņēmēju/ apgādājamo vecums un statuss (mācās/invalīdi) veidojas apgādnieka zaudējuma pensijas. Kāds ir aizgājēju profils (piemēram, miršanas vecums, profesija, nāves iemesls, bērnu skaits, uzrādītie ienākumi, pensiju uzkrājums, dzīves vieta (reģions; pilsēta/lauki)? Kā vairāku gadu griezumā attīstījusies iepriekš uzrādītā apgādnieka zaudējuma pensiju statistiskā struktūra? Kādi faktori to ietekmējuši? Kas ir pamatā piešķirto pensiju apmēra un saņēmēju/apgādājamo skaita kritumam pēdējos gados?
Balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādātas rekomendācijas apgādnieka zaudējuma pensiju politikas uzlabošanai.

Sniegt ekonomikas un darba tirgus politikas veidotājiem redzējumu par Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības alternatīvām un no tā izrietošām prasmju un kompetenču pieprasījuma tendencēm, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības līdzšinējās tendences, globālos procesus un Latvijas salīdzināmās priekšrocības globālajā tirgū.

Veikt bioloģiskās daudzveidības monitoringu valstī atbilstoši Valsts vides monitoringa programmas bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammai. Veikt datu apkopošanu un sagatavot ziņojumus Eiropas Komisijai par Putnu direktīvas 2009/147/EK un Sugu un biotopu direktīvas 92/43/EEK ieviešanu valstī.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju uzticības līmeni finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, zināšanu un uzticēšanās līmeni Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un valsts garantiju sistēmai, kā arī Latvijā strādājošo banku drošuma vērtējumu 2013.gadā.

Iegūt informāciju par četru potenciālo VES izbūves teritoriju nozīmi migrējošajiem un ligzdojošajiem putniem un sikspārņiem. Iegūtā informācija ļaus sniegt korektu un pamatotu viedokli par plānoto VES atbilstību Latvijas dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem. Informēt pašvaldības un valsts iestādes par iegūtajiem datiem un to nozīmi.

Veikt bioloģiskās daudzveidības monitoringu valstī atbilstoši Valsts vides monitoringa programmas bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammai. Veikt datu apkopošanu un sagatavot ziņojumus Eiropas Komisijai par Putnu direktīvas 2009/147/EK un Sugu un biotopu direktīvas 92/43/EEK ieviešanu valstī.

Iegūt Kaņiera ezera ezerdobes profila karti, lai iegūtu ezera morfometriskos lielumus: ezera tilpums, dziļums, seklūdens zona un batigrāfiskā līkne.

Veikt vienīgās Latvijā zināmās Eiropas Padomes Biotopu direktīvas 92/43/EEK II pielikuma augu sugas smalkās najādas Najas tenuissima atradnes kompleksu priekšizpēti potenciālas jaunas īpaši aizsargājamas teritorijas un vienlaikus Natura 2000 teritorijas izveidei vai esošas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un Natura 2000 teritorijas „Dridža ezers” paplašināšanai.

Noteikt vēlamos apsaimniekošanas veidus katrai bioloģiski vērtīgo zālāju grupai, atkarībā no sugu dzīvotnes vai biotopa, kura aizsardzībai konkrētais zālājs izdalīts.

1. Veikt esošās attīstības plānošanas sistēmas darbības efektivitātes novērtējumu un sniegt priekšlikumus attīstības plānošanas sistēmas pamatnostādņu izstrādei nākošajam plānošanas periodam;
2. Aprobēt Latvijas situācijai vispiemērotāko ārvalstīs izmantotu zinātniski pamatotu metodiku attīstības plānošanas dokumentu novērtēšanai jebkurā politikas nozarē, kā arī veikt vienas konkrētas politikas nozares paraugnovērtējumu.
3. Pētījuma mērķu sasniegšanai izvēlētā metodoloģija paredz kombinētu kvantitatīvo un kvalitatīvo socioloģisko pētījumu datu ieguves un apstrādes metožu izmantošanu, papildinot to ar politikas plānošanas un citu normatīvo aktu dokumentu analīzi.

Veikt Latvijas kadastrālās vērtēšanas modeļu izvērtējumu, sniedzot uz nekustamā īpašuma tirgus analīzes rezultātiem balstītus priekšlikumus modeļu, kas realizējami masveida vērtēšanas procesā, pilnveidošanai, lai uzlabotu kadastrālo vērtību atbilstību nekustamā īpašuma tirgus
vērtībām.