Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir izvērtēt pirmspensijas vecuma iedzīvotāju ekonomisko potenciālu, lai aplēstu viņu iespējamo ieguldījumu darba tirgū pensionēšanās vecuma paaugstināšanas kontekstā, kā arī izstrādātu un izvērtētu politikas alternatīvas.

Pētījuma mērķi:
1. Iegūt nacionāli salīdzināmus datus par atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem sievietēm grūtniecības laikā pēcdzemdību periodā esošo sieviešu vidū.
2. Noskaidrot pēcdzemdību periodā esošo sieviešu informētību un zināšanas atkarību izraisošo vielu jautājumos, kā arī attieksmi pret atkarību izraisošo vielu lietošanu: lietošanas riskiem, lietošanas sekām un iespējamiem risinājumiem atkarības vielu izplatības ierobežošanas jomā.
3. Noskaidrot atkarību izraisošo vielu lietošanas turpināšanu grūtniecības laikā pēcdzemdību periodā esošo sieviešu vidū un ietekmējošos faktorus, kā arī šo vielu lietošanas modeļus.
4. Palielināt jauno māmiņu un sabiedrības kopējo informētību par atkarību izraisošo vielu lietošanas ietekmi uz jaundzimušā un mātes veselību.
5. Apkopot pieejamo zinātnisko literatūru par pētījuma tēmu, kā arī apkopot labas prakses piemērus atkarības vielu lietošanas mazināšanai grūtnieču vidū.

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā finansiāli (kāds ir apgādnieka uzkrātais pensijas kapitāls; bijusī darba alga, faktiskais darba stāžs, vecums, dzimums), juridiski (kādi tiesību akti šobrīd tiek piemēroti pensiju aprēķināšanai), un socio-ekonomiski (cik mirušajam ir bērni, kuriem būtu jādala pensijas uzkrājums; kāds ir saņēmēju/ apgādājamo vecums un statuss (mācās/invalīdi) veidojas apgādnieka zaudējuma pensijas. Kāds ir aizgājēju profils (piemēram, miršanas vecums, profesija, nāves iemesls, bērnu skaits, uzrādītie ienākumi, pensiju uzkrājums, dzīves vieta (reģions; pilsēta/lauki)? Kā vairāku gadu griezumā attīstījusies iepriekš uzrādītā apgādnieka zaudējuma pensiju statistiskā struktūra? Kādi faktori to ietekmējuši? Kas ir pamatā piešķirto pensiju apmēra un saņēmēju/apgādājamo skaita kritumam pēdējos gados?
Balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādātas rekomendācijas apgādnieka zaudējuma pensiju politikas uzlabošanai.

Sniegt ekonomikas un darba tirgus politikas veidotājiem redzējumu par Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības alternatīvām un no tā izrietošām prasmju un kompetenču pieprasījuma tendencēm, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības līdzšinējās tendences, globālos procesus un Latvijas salīdzināmās priekšrocības globālajā tirgū.

Veikt bioloģiskās daudzveidības monitoringu valstī atbilstoši Valsts vides monitoringa programmas bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšprogrammai. Veikt datu apkopošanu un sagatavot ziņojumus Eiropas Komisijai par Putnu direktīvas 2009/147/EK un Sugu un biotopu direktīvas 92/43/EEK ieviešanu valstī.