Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt salīdzinošo vērtējumu par valsts pārvaldes profesionālās pilnveides progresu un kapacitāti korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā, apzinot komersantu, nevalstisko organizāciju un sabiedrības (iedzīvotāju) viedokli par esošo situāciju un nepieciešamajām izmaiņām.

Apzināt sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu raksturojumu un mērķa grupas vajadzības un mērķtiecīgāko atbalstu veiksmīgākai integrācijai sabiedrībā, iesaistei sociālajā dzīvē, savu tiesību aizstāvībā, iesaistei izglītības/ kvalifikācijas ieguvē vai nodarbinātībā. Pētījumā kopumā tika veiktas 126 padziļinātās intervijas, no kurām 109 padziļinātās intervijas tika veiktas ar tiešo mērķa grupu pārstāvjiem, bet 17 padziļinātās intervijas un četras fokusa grupu diskusijas tika veiktas arī ar dažādām organizācijām un iestādēm, kas iesaistītas mērķa grupu vajadzību risināšanā un sociālās atstumtības mazināšanā: sociālo dienestu pārstāvjiem, izglītības pārvalžu pārstāvjiem, kultūras namu un bibliotēku vadītājiem, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjiem, skolām un nevalstiskajām organizācijām.

Pētījums veikts, lai sagatavotu analīzi par elektroenerģijas cenas veidojošo mehānismu, veicot matemātisko modelēšanu, kurā ievērota virkne mainīgo faktoru, piemēram: elektroenerģijas cenas konkrētai stundai Nord Pool biržā, elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš un tā prognozes, elektroenerģijas un siltumenerģijas pieprasījuma un ražošanas nosacījumu atkarība no gaisa temperatūras, Daugavas HES ūdens pieteces izmaiņas un to varbūtiskais raksturs, Daugavas HES rezervuāru ekoloģiskie ierobežojumi, vēja elektrostaciju ietekme, Latvijas augstsprieguma tīkla ierobežojumi un starpvalstu elektropārvades līniju ierobežojumi, termoelektrostaciju elektroenerģijas ģenerācijas atkarība no siltumenerģijas ražošanas apjoma koģenerācijas režīmā. Pētījumā ir izstrādāts tirgus modelis, lai prognozētu elektroenerģijas nākamās dienas tirgus cenu Latvijā līdz 2030. gadam un veikta tirgus cenas modelēšana pie dažādiem nākotnes scenārijiem.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās pasākumus civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās pasākumus būvniecības un infrastruktūras jomā Latvijā.

Veikt starpdisciplināru pētījumu, kura rezultātā tiks izstrādāts informatīvs materiāls un iegūtas jaunas zināšanas, parādot sabiedrības informētību par Sosnovska latvāņa Heracleum sosnowksyi apkarošanu un kaitīgumu Rēzeknes novadā.

Pirmkārt, izvērtēt Latvijā pieejamo administratīvo un apsekojumu datu invaliditātes jomā atbilstību, pietiekamību un kvalitāti politikas pārraudzības un monitoringa procesa nodrošināšanai atbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (Konvencija) noteiktajām jomām. Otrkārt, pētījums vērtē Eiropas Savienības dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, īstenoto atbalstu iekļaujošas izglītības un nodarbinātības veicināšanā. Treškārt, balstoties dalībvalstu pieredzes izvērtējumā, pētījums sniedz esošajā politiskajā, institucionālajā, finansiālajā un tiesiskajā ietvarā balstītas rekomendācijas par nepieciešamajiem nacionālās rīcībpolitikas uzlabojumiem starpnozaru atbalsta sistēmas uzlabošanā personām ar invaliditāti iekļaujošas izglītības un darba tirgus jomās, ņemot piedāvātā risinājuma iespējamo ietekmi uz personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti.

Izstrādāt starptautiskā praksē un akadēmiskā vidē teorētiski pamatotu bērniem ar speciālām vajadzībām (turpmāk BSV) sniedzamo atbalsta pakalpojumu modeli, kur pētījumā iekļauti BSV neatkarīgi no izglītības iestādes, kurā BSV iegūst izglītību, sniedzamie izglītības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes pakalpojumi, to nodrošināšanai nepieciešamais personāls un aprīkojums, un izmaksas, kā arī definē to pakalpojumu sniedzējas institūcijas un to kompetences.

Pētījuma galvenais mērķis bija noskaidrot Latvijas mikro un mazo uzņēmumu amatpersonu attieksmi pret vairākiem iespējamiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Pētījuma gaitā tika noskaidrots, kurus režīmus kopumā vairāk atbalsta uzņēmumi, kas šobrīd maksā mikrouzņēmuma nodokli, un uzņēmumi, kas nodokļus maksā vispārējā režīmā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Mērķis ir novērtēt iepriekšējos gados uzbūvētās ar cementu saistītās ceļa segas pamata nesošās kārtas, to tehnisko stāvokli, nestspējas īpašības, kā arī atjaunoto vai uzbūvēto ceļa segu vispārējo kalpotspēju, lai identificētu veiksmīgākos risinājumus un apzinātu iespējamās problēmas vai nepieciešamos uzlabojumus.
Otrs pētījuma mērķis ir reālā būvobjektā veikt praktisku detālu aprobāciju realizētā pētījuma ″Segas pamatu pastiprināšana ar hidrauliskajām saistvielām, izmantojot pārstrādātus materiālus″ ietvaros gūtajām atziņām un izstrādātajiem ar cementu saistītu ceļa segas pamata kārtu lietošanas nosacījumiem, kvalitātes kritērijiem un prasībām.

Pētījuma mērķis ir iegūt atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatības statistiskos rādītājus, kā arī objektīvu informāciju efektīvākai līdzšinējās politikas novērtēšanai un īstenošanai, nepieciešamo izplatības ierobežošanas un ļaunuma mazināšanas pasākumu veikšanai Latvijā.

Sniegt pārskatu par valdes locekļu atalgojumu dažādās nozarēs Baltijas valstīs. Pētījuma mērķis ir gūt priekšstatu par privāto kapitālsabiedrību valdes locekļu bruto mēneša atlīdzības (ar atalgojuma mainīgo daļu un bez tās) apmēriem Baltijas valstu kapitālsabiedrībās, kas sagrupētas pa kapitālsabiedrību pamatdarbības nozarēm un pēc to lieluma.

Projekta mērķis ir izstrādāt plānkārtas asfaltbetona sastāvus ar augstām ekspluatācijas īpašībām, lietojot Latvijas apstākļiem tradicionālus minerālmateriālus, kā arī ceļa segas projektā iekļaujot zem plānkārtas asfaltbetona kārtas konstruktīvās HMAC saistes kārtu un seguma apakškārtu, lai nodrošinātu piedāvāta risinājuma lietošanu augstas intensitātes ceļiem un piedāvāt priekšlikumus „Ceļu specifikācijas ” papildināšanai ar Latvijas apstākļiem jaunu plānkārtas asfaltbetona tipu.

Novērtēt Zaļā purva atjaunošanas iespējamās ietekmes uz apkārtnes hidroloģisko režīmu, tajā skaitā uz fizisko personu īpašumā esošo zemju apsaimniekošanu un uz sērūdeņu veidošanās procesiem.

Analizēt sabiedrības attieksmi par valsts pārvaldes darbu kopumā un iedzīvotāju saskarsmi ar valsts pārvaldi (saziņas būtību, veidus, vērtējumu).