Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījums par Izglītības un zinātnes ministrijas mērķauditoriju motivējošiem un barjerfaktoriem informācijas uztverē.
Pētījuma mērķis ir apkopot jau pieejamo un iegūt papildu nepieciešamo informāciju par jauniešu izvēlēm tālākās izglītības pēc vispārējās pamata izglītības iegūšanā, analizējot jauniešiem pieejamo informāciju, jauniešu vidū pastāvošos priekšstatus, būtiskākos lēmumu pieņemšanas ietekmētājus u.c. saistītus aspektus kontekstā ar ES fondu veiktajām investīcijām izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijā un mācību satura attīstībā atbilstoši šodienas darba tirgus prasībām. Pētījuma ietvaros sniegta analīze par lēmumu pieņemšanas procesu un tā ietekmējošajiem faktoriem.

Iegūt risinājumus drošai un ērtai piekļuvei īpašumiem abpus autoceļam A1, saglabājot A1 pamatfunkciju TEN-T pamattīkla koridorā. Iegūt risinājumus uzlabojumiem uz A1 un A1 ceļu mezglos. Iegūt risinājumus gājēju/velo plūsmas attīstībai.

Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Izpētīt un pilnveidot esošo darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu (DTAPS), lai nodrošinātu savlaicīgāku un saskaņotāku valsts institūciju un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā, t.sk., paplašinātu vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu izmantošanu rīcībpolitikas veidošanā.

Nodrošināt vienotas ceļu investīciju projektu izmaksu un ieguvumu vērtības, kā arī datu vākšanas, prognozēšanas un plānoto ieguldījumu novērtēšanas metodiku. Metodika un vienotās izmaksu un ieguvumu vērtības ļauj līdzīgi sagatavot izmaksu – ieguvumu analīzi dažādiem projektiem, nodrošinot aprēķinu pārredzamību, un sniedz iespēju objektīvi novērtēt un salīdzināt dažādus plānotos investīciju projektus.

Izvērtējuma mērķis ir novērtēt Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) 8.3.3. specifiskā atbalsta mērķa un ESF īpašā piešķīruma Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (turpmāk – JNI) 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķu (turpmāk – atbalsta pasākumi) ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz jauniešu nodarbinātības un bezdarba situācijas uzlabošanos un jauniešu līdzdalību darba tirgū un izglītībā laika periodā no 2014. gada līdz 2018. gada beigām, ņemot vērā nepieciešamos un pieejamos datus uz Izvērtējuma veikšanas brīdi.

Novērtēt 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas perioda ES fondu ieguldījumu ietekmi uz HP VI mērķu sasniegšanu. Novērtējumā ietvertais periods ir no 2014. līdz 2018. gada pirmajam pusgadam. Pētījuma secinājumi ir balstīti uz ES fondu projektu analīzes rezultātiem, kvantitatīvajiem datiem par ESF projektu dalībnieku profilu un kvalitatīvajiem datiem par HP VI īstenošanu praksē dažādās jomās un darbībās.

Rīcības plāns izstrādāts pamatojoties uz to, ka Latvija kopš 2011.gada piedalās Atvērtās pārvaldības partnerībā (OGP), starptautiskā iniciatīvā, kuras dalībvalstis ik divus gadus izstrādā nacionālos rīcības plānus un par tiem gatavo vidusposma un gala novērtējumus. Rīcības plāns tika apstiprināts Ministru kabinetā 2017. gada 7. novembrī. Tas aptver divus gadus – no 2017. gada 2. līdz 2019. gada 1. pusgadam.
Šis ziņojums – rīcības plāna vidusposma izvērtējums – sniedz informāciju par paveikto laika posmā no 2017. gada novembra līdz 2018. gada jūnijam. Izvērtējumā vienkopus apkopota informācija par paveikto Latvijā, veicinot atvērtāku pārvaldību dažādās jomās un nozarēs. Izvērtējums balstīts informācijā, kura par rīcības plāna izpildi sniegušas iesaistītās valsts pārvaldes iestādes (iesaistītās ministrijas un to padotības iestādes, KNAB, VK, VAS), kā arī plāna sadarbības partneri – nevalstiskās organizācijas, akadēmiskās un biznesa vides pārstāvji. Izvērtējums sniedz priekšstatu par to, kādas ir galvenās iniciatīvas, kas šobrīd tiek īstenotas Latvijā, lai veicinātu atvērtāku pārvaldību – atbildīgu, atvērtu un sabiedrībai pieejamu valsti, kas izmanto modernas tehnoloģijas un inovāciju.

─ Pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, netieši veicinot arī visas sabiedrības un
tautsaimniecības ieguvumu no labākas valsts uzņēmumu pārvaldības.
─ Stiprināt koordinācijas institūcijas (Pārresoru koordinācijas centra) un citu iesaistīto dalībnieku tostarp kapitāldaļu turētāju, valsts kapitālsabiedrību un nozaru politikas veidotāju kapacitāti.

Pētījuma mērķis ir novērtēt Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) darbu reālos darba apstākļos, identificējot darbinieku stiprās un vājās puses, kā arī viņu rīcības atbilstību iestādes klientu apkalpošanas standartiem.

Pētījumā “Visaptverošs pētījums par ceļu satiksmes drošību ietekmējošiem riska faktoriem Rīgas reģionā” VAS “Latvijas Valsts ceļi” eksperts ir veicis par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, nodrošinot, ka tiek noteikta ceļa infrastruktūras ietekme uz ceļu satiksmes negadījuma sekām un iemesliem, un to klasifikācija. Savukārt Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperti ir veikuši par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, identificējot un aprakstot ceļu satiksmes negadījumu iemeslus un tos klasificējot, tāpat ir sagatavoti secinājumi un priekšlikumi, lai novērstu šādus ceļu satiksmes negadījumus. Pētījumā iesaistītie VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” eksperti ir veikuši par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, nosakot vides faktoru ietekmi uz ceļu satiksmes negadījumu iemesliem, kā arī ir sagatavojuši priekšlikumus ceļu satiksmes organizācijas uzlabošanai ceļu satiksmes negadījuma vietā. Satiksmes ministrijas eksperts ir nodrošinājis pētījuma izpētes procesā iegūtās informācijas apstrādi un tās iekļaušanu Pētījumā.

Pētījuma galvenais mērķis bija, izmantojot dažādus informācijas avotus, apkopot un sagatavot vēsturiskos datus un aktuālo informāciju par dzeņveidīgo putnu sugu novērojumiem un to atradnēm par laika periodu no 2000. līdz 2017. gadam dabas datu pārvaldības sistēmai (DDPS) “Ozols”.

Pētījuma mērķis ir apsekot noteiktas Spilvainā ancīša Agrimonia pilosa Ledeb. atradnes, lai konstatētu to stāvokli un izvērtētu populācijas lielumu, kas nepieciešams sugas aizsardzības pasākumu izvērtēšanai un apsaimniekošanas jautājumu risināšanai.

Valsts iestāžu novērtējuma un e-indeksa struktūru veido 5 galvenās tēmas, kuras atspoguļo objektīvus un salīdzināmus kritērijus, lai novērtētu e-pārvaldes principu ieviešanu valsts iestāžu darbā. 5 tēmas ir:
– Saziņa ar sabiedrību un līdzdalība
– Klientu apkalpošana un atbalsts
– Atvērto datu pieejamība
– Pakalpojumu nodrošināšana
– Iestādes iekšējie procesi un starpiestāžu sadarbība

Izvērtēt uz rezultātiem balstītu agrovides pasākumu ieviešanas iespējamību Latvijā, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu pieeju, paredzot pamata un brīvprātīgās agrovides prakses, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, augsnes un ūdens kvalitātes uzlabošanos, pielāgošanos klimata pārmaiņām vai to mazināšanu, kā arī citus ieguvumus sabiedrībai

Pētījuma mērķis identificēt problēmjautājumus TAP tiesiskajā regulējumā un tā piemērošanas praksē un sagatavot pamatotus priekšlikums, kas ļautu novērst konstatētās problēmas, un veicinātu TAP piemērošanu.

Pētījuma mērķis ir noteikt projekta “Saldus pilsētas centra iekšējam apvedceļam pieguļošās teritorijas revitalizācija” finanšu atdeves rādītājus un pārliecināties par tā finanšu ilgtspēju.

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi. Rezultātā izstrādāta Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības programmas izstrāde, kas ietver rekomendācijas īstenojamiem tehniskajiem, finanšu un organizatoriskajiem risinājumiem.

Pētījuma galvenais mērķis ir Meža silpureņu Pulsatilla patens (L.) Mill. atradņu Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Ogres Zilie kalni” ietekmējošo faktoru vērtējums un apsaimniekošana.

Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas zinātnieku diasporas sadarbību, lai labāk izprastu Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku sadarbības tīklus, sadarbības formas un produktīvas sadarbības priekšnoteikumus, kā arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku gaidas saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk tekstā ‒ ministrijas) un zinātnieku veidoto komunikāciju ar Latvijas zinātnieku diasporu. Pētījuma uzdevums ir arī izstrādāt ieteikumus sadarbības veicināšanai starp Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem diasporā un zinātniekiem Latvijā. Pētījuma mērķis izriet no ministrijas uzstādījuma radīt iespējas Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām mērķtiecīgi sadarboties ar Latvijas zinātnieku diasporu kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai.

Pētījuma mērķis bija apzināt un detalizēti analizēt akreditēto muzeju (valsts, pašvaldību, autonomo, privāto) līdzšinējo praksi sabiedrības dažādu mērķgrupu piesaistīšanā un līdzdalībā, vērtējot muzeju auditorijas izmaiņas pēdējo 10 (desmit) gadu laika periodā, definējot būtiskākos izaicinājumus muzeju auditorijas attīstībā vidējā un ilgtermiņā, kā arī izstrādāt rekomendācijas (metodiku) muzeju darba kvalitātes un muzeju nozares ilgtermiņa sabiedriskās ietekmes analīzei. Papildus būtiska kontekstuāla tēma izpētei bija muzeju lomas sabiedrībā (sociālās, ekonomiskās, u.c.).