Pētījumu un publikāciju datubāze

Mūsdienās klienti paši risina pēc būtības vienkāršas problēmas elektroniskajos kanālos. Savukārt, klientu apkalpošanas speciālistiem nākas risināt sarežģītas problēmas – tādas, ar kurām klienti paši nespēj tikt galā. Tādam nolūkam, lai klientam nebūtu jāmeklē palīdzība, sazinoties ar vairākiem palīdzības dienestiem, ir nepieciešams izvērtēt iespēju veidot vienotu publisko pakalpojumu palīdzības dienestu, kur klients vienuviet (telefoniski, e-pastā, sarakstē tiešsaistē) varētu saņemt problēmas risinājumu.
Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteikti pasākumi mērķu sasniegšanai, kuru vidū 7. mērķis ir “celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību”. Ar to tiek saprasta publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un lietderības palielināšana, samazinot publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, nepieciešams izvērtēt vienotā palīdzības dienesta izveides potenciālu. Vienotā publiskā palīdzības dienesta izveides potenciāla izvērtējums ir jāveic arī, pamatojoties uz Ministru kabineta uzdevumu valsts budžeta iestāžu publisko pakalpojumu piegādes un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots izvērtēt vienotā publisko pakalpojumu palīdzības dienesta izveides potenciālu.

“Valsts pārvaldes reformu plānā 2020” noteikti pasākumi mērķu sasniegšanai, kuru vidū 7. mērķis ir “celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību”. Ar to tiek saprasta publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitātes un lietderības palielināšana, samazinot publiskās pārvaldes izmaksas un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem un komersantiem pieejamos publiskos pakalpojumus un pilnveidotu to kvalitāti, ir precīzi jāizvērtē pakalpojumu sniegšanas formāti (vieta, laiks, veids), kā arī biznesa procesu efektivitāte, tai skaitā to transformēšanas iespējas digitālā formā. Lai sasniegtu izvirzīto 7.mērķi, viens no pasākumiem (7.3.) ir izvērtēt publisko pakalpojumu sniegšanas struktūru un klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanas potenciālu uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem – elektronisko (pašapkalpošanās) kanālu vai valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem (turpmāk – VPVKAC). Tāpēc nepieciešams izstrādāt pasākumu plānu klientu apkalpošanas plūsmas novirzīšanai uz izmaksu ziņā efektīviem kanāliem – elektronisko (pašapkalpošanās) vai VPVKAC.

Pētījuma mērķis ir Izveidot ilgtspējīgu Latvijas būvniecības nozares pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēmu. Pakalpojumu kvalitātes monitoringa sistēma izveidos objektīvu kopējo būvniecības nozares procesa un visu apakšprocesu kvalitātes mērījumu sistēmu, lai turpmāk sistemātiski izzinātu nozares dalībnieku viedokļus, apkopotu secinājumus, izstrādātu pamatotus uzlabojumu priekšlikumus un nepārtraukti uzlabotu būvniecības regulējuma un procesu kvalitāti un efektivitāti.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Novērtējuma mērķis ir izstrādāt metodiku ieguvumu salīdzināšanai starp biotopu atjaunošanas un ūdenssaimniecības investīcijām, analizēt potenciālos
investīciju ieguldījumu ieguvumus un zaudējumus, kā arī šo investīciju ietekmi uz tautsaimniecību, ietverotattiecīgu savstarpējo salīdzinājumu starp Darbībasprogrammā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumuīstenošanu un ūdenssaimniecības papildu pasākumu īstenošanu.

Pētījuma (sabiedriskās domas aptaujas) par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem mērķis ir noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, tika izstrādāta komunikācijas stratēģija un pasākumu plāns efektīvu informatīvo pasākumu organizēšanai, lai mainītu sabiedrības stereotipus par bijušajiem notiesātajiem.

Izvērtēt oglekļa piesaistes un uzkrāšanas iespējas Latvijā un integrēt tās Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju robežsamazinājuma

Stāvparka attīstības priekšlikumi, kas izstrādāti atbilstoši Rīgas pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un noteiktajām prasībām teritorijas izmantošanā un apbūvē.
Piedāvātie Stāvparka scenāriju attīstības risinājumi, kas saistīti ar dažādiem kvalitātes kritērijiem, to priekšrocībām, trūkumiem un finansiālajiem apsvērumiem, paredz, ka izvēlētajai Stāvparka pilotteritorijai optimālākā apbūves tipoloģija ir veidojama kā viena līmeņa būve (1.scenārijs), jo tā nodrošina dažāda veida teritorijas ietekmējošo faktoru atbilstību. Viena līmeņa būves galvenās priekšrocības ir paaugstināta vides kvalitāte, kas ietver ilgtspējīgu lietus ūdens apsaimniekošanu, estētiskos un funkcionālos risinājumus, kā arī saimnieciski un ekonomiski izdevīgāku izbūvi. Viens no apbūves galvenajiem trūkumiem ir nepietiekošs autonovietņu skaits, bet salīdzinājumā ar 2. un 3. scenāriju, 195 autonovietnes nevar atsvērt 5 reizes un 8 reizes lielo sadārdzinājumu attiecībā pret 1.scenāriju

Izvērtēt un sniegt rekomendācijas par mediju atbalsta programmu ietekmi uz mediju vides daudzveidību un kvalitāti (Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam īstenošanas plāna 1.1.3., 1.4.1, 1.4.2., 1.5.1. pasākumi).

Viens no sasniedzamajiem mērķiem, izmantojot ZIPI instrumentu (Zaļās infrastruktūras plānošanas un pārvaldības instruments), ir kvalitatīvas zaļās infrastruktūras paredzēšana jau plānošanas procesā. Izmantojot instrumentu teritoriju attīstības plānošanas procesā, iespējams kontrolēt apbūves un brīvo zaļo teritoriju plānoto attiecību. Instruments ļauj noteikt, vai pie plānotās apbūves intensitātes, plānotās zaļās infrastruktūras daudzums ir pietiekošs, lai kompensētu radīto apbūvi, ņemot vērā teritorijas zemes lietojumu, esošo kanalizācijas sistēmu, teritorijas apkārt esošās zaļās teritorijas, gruntsūdens līmeni un augsni.
iWater projekta priekšizpētē veiktā analīze ļauj secināt, ka Latvijas un Somijas esošā situācija ir savstarpēji salīdzināma, jo klimatu pārmaiņu rezultātā pieaug gan kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums, gan arī ekstremālu lietusgāžu varbūtība.
Tāpat arī lietusūdens noteci ierobežojošie hidroloģiskie apstākļi Rīgas pilsētai un Helsinkiem ir salīdzināmi. Rīgā augsnes lietusūdens uzņemšanas spēju mazina augsts gruntsūdens līmenis, Helsinkiem – klinšainas gruntis. Ņemot to visu vērā, Helsinku pilsētai attīstītais lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instruments “The City of Helsinki Green Factor Method” var tikt izmantots par pamatu Rīgas pilsētas specifikai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrādē.

Realizēt piecu epidemioloģisko indikatoru ieviešanu datu apkopošanai, analīzei un izplatīšanai, saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (ENNUC) prasībām.

Iegūt informāciju par psihoaktīvo vielu lietošanas izplatību notiesāto vidū, kā arī lietojamo narkotisko, psihotropo, toksisko vielu veidiem. Veikt izpēti par notiesāto narkotisko, psihotropo vielu pārdozēšanas pieredzi un saslimstību ar infekcijas slimībām, kuras var iegūt, lietojot narkotiskas, psihotropas vielas injekciju veidā. Noskaidrot notiesāto viedokli par pasākumiem, ko var realizēt, lai ierobežotu narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanas izplatību ieslodzījuma vietās.

1. Apzināt aktuālo situāciju par Campylobacter spp. mikroorganismu izplatību svaigā putnu gaļā Latvijā;
2. Novērtēt Campylobacter spp. mikroorganismu izplatību ietekmējošos faktorus pārtikas ķēdē no primārās ražošanas līdz mazumtirdzniecībai;
3. Izstrādāt zinātniski pamatotus labas ražošanas prakses ieteikumus Campylobacter spp. mikroorganismu izplatības samazināšanai.

Piedāvāt redzējumu starpnozaru sadarbības uzlabošanai, lai sniegtu savlaicīgāku un labāku atbalstu bērniem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, viņu vecākiem un ģimenei – bērnu pozitīvas garīgās un emocionālās veselības attīstībai.

Veikt Pārvaldes Personālvadības daļas funkciju auditu un veicamo procesu pilnveidi atbilstoši normatīvajos aktos, Pārvaldes Personālvadības daļas reglamentā definētajām funkcijām, ISO:9001 standarta un valsts pārvaldes izvirzītajām prasībām, lai palielinātu Pārvaldes personāla procesu efektivitāti un mazinātu Pārvaldes personāla izmaksas.

Izstrādāt metodes un pielietot, lai apzinātu un raksturotu titāna dioksīda un sudraba nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un izplatītās pārtikas iepakojuma sastāvā, novērtēt ķīmisko formu, sastāva un daļiņu izmērus, potenciālo apdraudējumu, izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus pārtikas drošības veicināšanai patērētājiem.

Pārbaudīt dažādos Latvijas reģionos un izdalīt jaunas, integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotas ābeļu, plūmju un ķiršu šķirnes un potcelmus; izstrādāt to audzēšanas tehnoloģijas, tā radot potenciālu ekonomiski efektīvai un vidi saudzējošai ražošanai

Pētījuma mērķis ir izstrādāt atkārtoti izmantojamu pētījuma veikšanas metodiku un veikt pētījumu par darbaspēka un būvmateriālu cenu izmaiņu prognozēm, izmantojot intervijas ar būvniecības nozares pārstāvjiem un ekspertiem, ņemot vērā pieejamos datus un statistiku, kas papildināta ar cenu izmaiņu modelēšanu gan apakšnozarēs, gan izmaksu kategorijās, kā arī kopējos rezultātos ņemot vērā iekšējo un ārējo faktoru ietekmi.
Cenu izmaiņu prognoze pētījumā veikta par laika periodu 2018.- 2022. gads.

Pētījuma mērķis bija novērtēt ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) jomas ieguldījumu, kas īstenoti darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” ietvaros, efektivitāti un ietekmi uz ilgtspējīgu valsts pārvaldes attīstību, ņemot vērā Valsts stratēģiskajā ietvardokumentā 2007.-2013.gada plānošanas periodam noteikto mērķus un prioritātes, kā arī identificēt IKT un publisko pakalpojumu sistēmas attīstības vajadzības Latvijā nākamajiem ES fondu plānošanas periodam pēc 2020.gada un atbalsta pasākumu un perspektīvāko atbalsta pasākumu identificēšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Izvērtējuma tvērumā tika iekļauti 39 apakšaktivitātes ietvaros īstenotie projekti no apakšaktivitātes ietvaros apstiprinātajiem 63 projektiem. Pētījuma apjomā ietvertie projekti aptver 93,36 milj. EUR investīcijas no kopējām apakšaktivitātes investīcijām – 138,12 milj. EUR.

ERA–net CORE Organic Plus projekta PRODIVA virsmērķis bija zinātniski pārbaudīt Ziemeļeiropā jau praktiķu pielietotās netiešās nezāļu ierobežošanas metodes saistībā ar pēdējos gados iegūtajām jaunajām fundamentālajām zināšanām augu–augsnes mijiedarbības jomā un izstrādāt jaunas zinātniski pamatotas nezāļu netiešās ierobežošanas metodes, tādējādi radot iespējas arī būtiski samazināt vides piesārņojumu ar siltumnīcas efektu veidojošām gāzēm, kuras daudz vairāk rodas pielietojot tiešās nezāļu ierobežošanas metodes.

Pētījums īstenots projekta Nr.9.1.2.0/16/I/001 “Bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” ietvaros.
Pētījuma mērķis ir apkopot informāciju par līdzšinējo brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības praksi Latvijas kriminālsodu izpildē un sekmīgi īstenotiem brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības modeļiem ārzemēs, iegūstot jaunas atziņas, idejas, faktus, sniegt ieteikumus brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības ar notiesātām personām modeļu ieviešanai Latvijā.
Pētījuma rezultātā ir sagatavoti četri nodevumi: (1) pētījuma metodoloģija; (2) izvērsta informācija par brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības praksi Latvijā; (3) izvērsta informācija par brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības modeļiem ārvalstīs; (4) kopsavilkums par visu nodevumu galvenajiem secinājumiem un izvērsti ieteikumi brīvprātīgā darba un līdzgaitniecības modeļu ieviešanai un attīstīšanai Latvijā.

Izvērtējuma mērķis ir izvērtēt ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda atbalsta aktivitāšu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti, resursu izmantošanas lietderību un efektivitāti, kā arī novērtēt ieguldījumu ietekmi uz komersantu konkurētspēju un inovāciju veicināšanu.

Izstrādāt Ieslodzījumu vietu pārvaldē un Valsts probācijas dienestā nodarbinātajiem amatu grupu kompetenču, kas ietver arī individuālās īpašības un spējas, modeļus, kā arī to noteikšanas un novērtēšanas metodoloģiju.

Identificēt un definēt mācību vajadzības 3 (trīs) jaunu mācību programmu izstrādei un ieviešanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadības līmeņa, drošības daļas un resocializācijas daļas nodarbinātajiem un 1 (vienas) profesionālās pilnveides programmas satura pilnveidošanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes apsardzē nodarbinātajiem.