Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījums ir daļa no starptautiska salīdzinoša longitudināla pētījuma, kurš programmā “Paaudzes un dzimte” (angļu val. – Generation& Gender Programme) kopš 2004. gada tiek īstenots vairāk nekā 20 pasaules valstīs, veicot 18-79 gadus vecu iedzīvotāju apsekojumu. Pētījuma mērķis ir sekot līdzi izmaiņām ģimenes institūtā, vērtējot, kā to ietekmē cilvēku vērtībuzskati, politikā notiekošais un ekonomikas attīstība. Tam ir būtiska nozīme, veicot fundamentālas izvēles visos cilvēka dzīves posmos: laulības un bērna kopšana, nodarbinātības un aprūpes pienākumu apvienošana, aiziešana pensijā, mājokļa izvēle un vecumdienas. Tas, kā cilvēki tiek galā ar šīm pamata izvēlēm, savukārt ietekmē viņu personīgo labklājību, kā arī sabiedrības, kurā viņi dzīvo, pielāgošanās spēju un konkurētspēju.

Latvija pirmo reizi šajā salīdzinošajā pētījumā iesaistījās 2017. gadā, adaptējot izstrādāto metodoloģiju un veicot 2283 iedzīvotāju aptauju. Balstoties uz Latvijas pirmā posma datiem, sagatavots atsevišķs nacionāls analītisks ziņojums “Latvijas Ģimenes paaudzēs”, kurā analizēta partnerattiecību un laulību tematika, reproduktīvā uzvedība un uzskati, starppaaudžu attiecības ģimenēs Latvijā, dzimumu lomas un pienākumi dažāda tipa mājsaimniecībās, kā arī ģimenes un darba dzīves savienošanas izplatītākie modeļi. Veiktais pētījums ir vērtīgs papildu datu avots turpmākai demogrāfijas politikas izstrādei valstī.

Pētījuma mērķis bija padziļināti analizēt kultūrizglītības katra līmeņa (profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības) esošo situāciju, attīstības tendences un būtiskākos izaicinājumus, lai nodrošinātu strukturētu kultūrizglītības sistēmas raksturojumu un daudzpusīgu situācijas analīzi kultūrpolitikas plānotāju un īstenotāju vajadzībām.

Realizēt piecu epidemioloģisko indikatoru ieviešanu datu apkopošanai, analīzei un izplatīšanai, saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (turpmāk – ENNUC) prasībām.

Pētījuma mērķis bija novērtēt strauta foreļu izplatību, populācijas struktūru un tās atšķirības dažādos Cieceres upes posmos. Pētījumā novērtēta arī strauta foreles ielaišanas efektivitāte un identificēti iespējamie pasākumi strauta foreles populācijas stāvokļa uzlabošanai.

Pētījuma mērķis ir noteikt ar autortiesībām aizsargātu reprogrāfiskās reproducēšanas apjomu valsts pārvaldē, lai komisija varētu panākt vienošanos par atlīdzības noteikšanas kritērijiem un lielumu par 2019., 2020. un 2021.gadā veikto reprogrāfisko reproducēšanu valsts pārvaldē.

Mērķi ir visaptveroši aprakstīt satiksmes uzskaites sistēmu; dot priekšlikumus tās uzlabošanai, kā arī izveidot rokasgrāmatu satiksmes datu lietotājiem, aprakstot tajā visu sistēmu – no datu vākšanas līdz to interpretācijai un lietošanai.

Aktualizēt datus par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā, salīdzinot līdzvērtīgus amatus (ņemot vērā amata pienākumus, atbildības līmeni un sarežģītību), nodrošinot uzticamu informāciju par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā.

Noteikt Latvijas tautsaimniecībai efektīvāko alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas scenāriju. Tā ietvaros izstrādāts pētījums par alternatīvo degvielu (elektroenerģija, saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā dabasgāze, ūdeņradis, biodegvielas) infrastruktūras ieviešanas scenārijiem. Apskatīta alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas ietekme uz SEG emisiju samazināšanas prognozēm autotransporta sektorā Latvijā. Izpētīta alternatīvo degvielu attīstības veicināšanas ietekme uz dažādām tautsaimniecības jomām. Piedāvātas alternatīvo degvielu attīstības risinājumu iespējas atbilstoši optimālajam scenārijam.

Izvērtēt, kā jauns liela mēroga objekts spētu kalpot par vienu no akseleratoriem Cīrulīšu pilsēttelpas attīstībai un tai pat laikā iekļauties apkaimes dabiskajā ainavā, papildinot vietai raksturīgo īpašo identitāti

Izvērtējuma par Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk tekstā – SIF) administrēto valsts budžeta programmu īstenošanas efektivitāti, ietekmi un lietderību 2016.–2018.gadā mērķis ir noskaidrot, cik efektīvi ir SIF administrēto valsts budžeta programmu ietvaros atbalstītie projekti un to ietekmi uz sabiedrības integrācijas politikas mērķu sasniegšanu, kā arī analizēt, vai projektu izvērtēšanas un uzraudzības procedūras ir samērīgas attiecībā pret ieguvumu un vai tās būtu lietderīgi vienkāršot.

Veikt grunšu sala pacēluma un sasaluma dziļuma novērojumu staciju tehnisko risinājumu izstrādi. Pārbaudīt dažādu mērierīču darbību ekspluatācijas apstākļos un veikt to iegūto mērījumu rezultātu precizitātes izvērtējumu.

Pētījuma mērķis ir apzināt un akcentēt veidus, kā diaspora sniedz ieguldījumu Latvijas sabiedrības un valsts attīstībā, kā arī izstrādāt metodoloģiju un rekomendācijas diasporas ieguldījuma turpmākai korektai izvērtēšanai.
Pētījuma rezultātā sniegts līdz šim vispusīgākais skatījums uz diasporas ieguldījumu Latvijā pēdējo gadu griezumā, iezīmējot diasporas ieguldījuma daudzveidīgās jomas, kā arī izgaismojot iespējas un izaicinājumus precīzā diasporas ieguldījuma novērtēšanā, analizējot pasaules praksi.

Pētījuma mērķis ir apzināt dažādu remigrantu grupu vajadzības, motivāciju un prasības, kā arī sniegt rekomendācijas remigrācijas atbalstam un remigrantu integrācijai.
Ziņojums pievēršas sekojošiem problēmjautājumiem:
• potenciālo remigrantu problēmu identifikācija pēc viņu eventuālās atgriešanās Latvijā;
• jauniešu, kā svarīgākās mērķauditorijas, remigrācija – pieredze, problēmas, to risinājumi;
• senioru (pirmspensijas un pensijas vecuma personas) remigrācija – pieredze, problēmas, to risinājumi.
Apzināti potenciālo remigrantu problēmjautājumi, sniegti ieteikumi komunikācijas uzlabošanai, problēmu risināšanai.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot ārvalstu tūristu patērētājuzvedību Rīgā, izmantojot kvalitatīvo un kvantitatīvo pētījumu metodi. Pētījums tika īstenots pēc nodibinājuma “Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja” pasūtījuma 2018. gada vasaras tūrisma sezonā.

Vienas pieturas aģentūras princips, kura būtība ir nodrošināt pakalpojumus vienuviet ir veiksmīgi ieviests dažādās valstīs. Latvijā publiskos pakalpojumus klātienē paredzēts nodrošināt izveidojot valsts vienotos klientu apkalpošanas centrus (VPVKAC) novadu, reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centros, nodrošinot izmaksu optimizāciju un uzlabojot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Pētījuma mērķis ir izstrādāt izvērtējumu par valsts pārvaldes institūciju klientu klātienes apkalpošanas struktūru optimizācijas iespējām, ņemot vērā pieejamo VPVKAC tīklu. Pētījuma izstrādē veicamie uzdevumi ietver aktuālo pieeju un līdzšinējo pētījumu apzināšanu, optimizācijas iespēju izvērtēšanu un pasākumu plāna sagatavošanu laika posmam no 2019.-2021. gadam. Pētījuma gaitā tika analizēts valsts pārvaldes institūciju KAC izvietojums un optimizācijas iespējas analizējot to katrā reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centrā, kurā tāds vēl nav izveidots. Analīzē iekļauti dati par klientu apkalpošanā iesaistīto darbinieku skaitu, klientiem paredzēto telpu platību un izmaksām par telpām klientu apkalpošanai. Pētījuma rezultātā katrā no analizētajiem attīstības centriem piedāvātas alternatīvas publisko pakalpojumu nodrošināšanai attiecībā uz pieejamajām telpām un darbiniekiem, kuri varētu tikt iesaistīti klientu apkalpošanā.

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Apzināt esošo situāciju resocializācijas programmu akreditācijas jomā Latvijā un ārvalstīs.
Pētījuma rezultāti tiek izmantoti, lai izveidotu priekšlikumus jaunam Ministru kabineta noteikumu projektam “Resocializācijas programmu akreditācijas un licencēšanas kārtība”.
Pētījuma uzdevumi:
1. Analizēt literatūrā ievākto informāciju par ārvalstu praksi resocializācijas programmu akreditācijas jomā.
2. Apkopot informāciju, kas iegūta no Europris informācijas avota.
3. Apkopot informāciju, kas iegūta no dažādu valstu Ieslodzījuma vietu administrācijām un Probācijas dienestu mājas lapām.
4. Apkopot informāciju, kas iegūta no personīgas komunikācijas ar ārvalstu speciālistiem.
5. Apkopot informāciju par situāciju Latvijā, resocializācijas programmu akreditācijas jomā.
6. Veikt kopsavilkumu par dažādu valstu resocializācijas programmu akreditācijas pieredzi, akreditācijas kritērijiem, akreditācijas komisijas darbības principiem un mērķiem.

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi.

Pētījuma mērķis ir precizēt mājas lapas pārveides darba uzdevumu un noskaidrot pieņēmumus, viedokļus un risināmās problēmas, kā arī to plašāku kontekstu. Sekundārs mērķis ir noskaidrot mājas lapas mērķauditorijas un pieņēmumus attiecībā uz tām, lai pēcāk veiktu to padziļinātu izpēti.
Pētījums tika veikts trīs posmos. Pirmajā posmā tika iepazīts mājas lapas saturs, otrajā posmā tika veiktas intervijas ar iestādes vadību un trešajā posmā tika veikts mājas lapas analītikas pētījums.

Veikt pētījumu par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi, tā ietvaros izpildot sekojošus uzdevumus:
1. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju atlases kritēriju izstrāde;
2. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju saimnieciskās darbības analīze;
3. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju viedokļu izpēte;
4. Padziļināta izpēte par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi;
5. Pētījuma ziņojuma izstrāde un komunikācija.

Pētījuma mērķis ir analizēt fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas Latvijā problemātiskos aspektus un sniegt priekšlikumus fiziskās personas maksātnespējas procesa pilnveidošanai Latvijā, tai skaitā saistībā ar parādnieka godprātības kritēriju konstatēšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā un atvieglota fiziskās personas maksātnespējas procesa izstrādi.

Mērķis ir izstrādāt, izmantojot dažādu valstu pieejas, BBTM sastāvus ar augstām ekspluatācijas īpašībām un piedāvāt priekšlikumus „Ceļu specifikācijas 2017” (vai citas – aktuālās specifikāciju versijas) papildināšanai ar Latvijas apstākļiem jaunu plānkārtas asfaltbetona tipu, lai nodrošinātu piedāvātā risinājuma lietošanu augstas intensitātes ceļiem. Izstrādāt vadlīnijas šī asfaltbetona tipa projektēšanai, izgatavošanai un kvalitātes novērtējumam.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu, izpildot šādus uzdevumus:
1. Kultūras patēriņa un līdzdalības attīstības tendenču raksturojums:
1.1. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte, balstoties uz reprezentatīviem un statistikas datiem;
1.2. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte: detalizēts raksturojums, balstoties uz reprezentatīviem datiem;
2. Atsevišķu kultūras patēriņa un līdzdalības aspektu padziļināta izpēte:
2.1. Jauniešu kultūras patēriņa iesaistes mehānismi un izaicinājumi;
2.2. Kultūras pakalpojumu reģionālā un sociālā pieejamība;
2.3. Līdzdalības formas un kultūras aktivitāte;
2.4. Digitālais kultūras patēriņš;
3. Pārskata izstrāde un pētījuma komunikācija:
3.1. Analītiska pētījumu rezultāta sagatavošana;
3.2. Infografiku izstrāde un pētījuma elektroniskās pieejamības nodrošināšana.

Iegūt informāciju par budžeta un sociāliem izdevumiem psihoaktīvo vielu pieprasījuma un piedāvājuma kontekstā.