Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot Latvijas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību.

Datu vākšana par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi tika realizēta ar PVO Eiropas reģionālā biroja atbalstu no 2010.gada oktobra līdz 2011.gada martam. Šajā pētījumā secināts, ka kopumā 16,9% aptaujas dalībnieku bērnībā nav saskārušies ne ar vienu no nelabvēlīgās pieredzes faktoriem. Gandrīz trešā daļa (31,5%) respondentu bērnībā ir cietuši no emocionālās vardarbības no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieauguša ģimenes locekļa, savukārt 16,4% respondentu ir pieredzējuši fizisku vardarbību no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieaugušā. 10,3% bērnībā ir piedzīvojis seksuālu vardarbību no kāda pieaugušā, vecāka radinieka, ģimenes drauga vai svešinieka. 46,4% respondentu bērnībā ir dzīvojuši ģimenēs, kurās ir bijusi problemātiska alkohola vai narkotiku lietošana. Kopumā 65,9% respondentu norāda, ka bērnībā tikuši fiziski sodīti. Biežāk dažāda veida fiziskus sodus bērnībā ir saņēmuši aptaujas dalībnieki, kuru ģimenes sociālekonomiskais statuss ir zems vai vidējs.

Lai nodrošinātu pēctecīgu informāciju par jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi, salīdzinātu tendences, kā arī novērtētu jau ieviestās politikas ietekmi uz paradumiem, nepieciešams atkārtoti veikt Latvijas jauniešu bērnībā piedzīvotās nelabvēlīgās pieredzes izplatību pētījumu.

Iegūt aktuālās situācijas analīzi par sabiedrības saliedētības līmeni Latvijā, 2026.gadā, lai veiktu pilnvērtīgu sabiedrības saliedētības radara pētījuma atkārtojumu un konstatētu valstī īstenoto saliedētības politikas rezultātus.

Aktualizēt pārtikas patēriņa datus (pēdējie dati 2014.g), lai sniegtu korektu informāciju risku pārvaldītājiem.

Iesaistīties asociatīvā partnera statusā Eiropas Savienības pētījumu programmas Horizon 2020 projektā  Increase — Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām, kas ļaus  iekļaut Latvijā plašāk kultivēto dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris) genotipus kopējā Eiropas ģenētisko resursu pārvaldības struktūrā

1. Apzināt kultūrvēsturiskās liecības nākotnē potenciāli saimnieciski ekspluatējamā teritorijā.
2.  Iegūt zinātniskā izpētē balstītu materiālu par zemūdens mantojumu un tā kultūrvēsturisko nozīmi izpētes teritorijā.

Veicināt klimata mērķu integrāciju un īstenošanu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanā.

Iegūt informāciju par īstenotajām narkotiku profilakses aktivitātēm un to atbilstību narkotiku profilakses kvalitātes standartiem

Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).

Vispusīgi izvērtēt KNAB līdzšinējo darbu, sasniegtos rezultātus un ietekmi.

Iedziļināties kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmas attīstībā caur Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājvietu – ēku ansambli “Trīs brāļi” –, pievēršot uzmanību Latvijas neatkarības atjaunošanas periodam, atspoguļojot kultūras mantojuma lomu brīvības un neatkarības centienu kontekstā un akcentējot kultūras mantojuma lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Panākt skolēnu snieguma uzlabojumu Valmieras valstspilsētas un novada skolās atbilstoši valstī notiekošo reformu pamatnostādnēm 21.gs. prasmju apguvei.

Iegūt informāciju par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs 2025.gadā. Mērķauditorija vecumā no 15-20 gadiem.

(Iekšējās drošības fonda projekta Nr. VP/IDF/2024/2 “Smagās un organizētās pārrobežu noziedzības apkarošanas stiprināšana un sadarbības veicināšana ar iesaistītajām valstīm” ietvaros ir paredzēts veikt pētījumu par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs.)

Veikt pētījumu par objektu, kas ir aizsargāti ar autortiesībām un blakustiesībām, prettiesisku patēriņu tiešsaistē un tā radītajiem zaudējumiem ekonomikai.

Izstrādāt mobilitātes jomas stratēģiskās plānošanas dokumentu un identificēt nepieciešamās izmaiņas, lai radītu priekšnoteikumus Liepājas valstspilsētas iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņai, mūsdienīgai transporta infrastruktūras attīstībai, vietējā un reģionālā sabiedriskā transporta un mikromobilitātes veicināšanai, kā arī dzelzceļa un autoostas attīstībai.

Mobilitātes plāna sadaļas jāizstrādā, pieņemot, ka 2029. gadā tiks izveidots Liepājas novads, apvienojot Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības. Jāiekļauj iespējamās sadarbības jomas, virzieni un projekti mobilitātes jomā, kas sekmētu vienotu mobilitātes attīstību abās pašvaldībās (no 2029. gada – Liepājas novadā).

Starptautiskā pētījuma mērķi:

Noskaidrot ES un Baltijas jūras reģiona valstu tiesisko ietvaru ūdeņraža izmantošanai aviācijas nozarē, tā nepilnības un piedāvāt priekšlikumus pilnveidei, kas palīdzēs ūdeņraža ieviešanas procesā aviācijas nozarei, t.sk. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

Pētījuma pasūtītāji VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Flughafen Hamburg GmbH (Hamburgas lidosta, Vācija), Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA “Gulfstream Oil”.

Iegūt informāciju par UNESCO Pasaules mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskā centra – saglabāšanas un attīstības kvalitāti 20 gadu periodā, kuru ietekmējis konceptuāls dokuments.

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Pilnveidot netiešo N₂O emisiju novērtējumu no lauksaimnieciskās ražošanas, nosakot un pamatojot izskalotā slāpekļa daļu lauksaimniecības notecē.

Noskaidrot, cik lielā mērā ieslodzījuma vietas savā darbībā un sadarbībā ar citām publiskās pārvaldes institūcijām orientējas uz specifiskām mērķgrupām, piemēram, mātes ar bērniem līdz četru gadu vecumam, jaunieši, seniori, personas ar garīgās veselības problēmām.

Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas starpposma novērtēšana.

Rast risinājumus, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā.

Veikt esošās situācijas analīzi un izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus Gulbenes pilsētas siltumapgādes attīstībai nākotnē, izvērtējot lietderīgākos alternatīvos risinājumus siltumapgādes nodrošināšanai, t.sk.  publiskās un privātās partnerības modeļa ietvarā, un veikt nepieciešamos  saskaņošanas procesus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Finanšu ministriju.

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem. Pētījuma projekta vispārīgais mērķis ir sekmēt uz pierādījumiem balstītas kultūrpolitikas veidošanu un uzturēt/turpināt regulāras kultūras pētniecības tradīciju Latvijā. Pētījuma īstermiņa konkrētie mērķi bija – iegūt datus par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību, kā arī padziļināti analizēt vairākus kultūras patēriņa un kultūras līdzdalības aspektus saskaņā ar tehniskajā specifikācijā definēto

Izvērtēt esošās un perspektīvās elektrouzlādes stacijas (EUS) un drošus un aizsargātus stāvlaukumus TEN-T ceļu tīklā un sniegt rekomendācijas to optimālajam izvietojumam nākotnē.