Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir uz PSRS laika dokumentu pamata iegūt informāciju, kas apliecina faktisko bilanci starp Latviju un PSRS, kā arī budžeta ieņēmumu un izdevumu struktūru 1976.- 1990. gadam.

Šī pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par narkotiku lietošanas izplatību, lietošanas modeļiem un paradumiem, kā arī infekciju slimību izplatību problemātisko narkotiku lietotāju vidū.

Izzināt Latvijas iedzīvotāju viedokli par valsts aizsardzības jautājumiem; konstatēt respondentu informētību, aizsardzības nozares darba vērtējumu, identificēt risināmus jautājumus. Pētījuma rezultāti tiek izmantoti aizsardzības nozares attīstības plānošanai un stiprināšanai.

Pētījuma mērķis bija piemērot emisiju faktorus no atkritumu un notekūdeņu dūņu kompostēšanas un izstrādāt kompostēto atkritumu daudzumu prognozi Latvijas mājsaimniecībās. Lai precizētu metāna emisiju aprēķinus, tika apkopota informācija par 420 izgāztuvēm Latvijā, no kuram 298 ir apklātas un rekultivētas. Tika pārrēķināts vēsturiskais noglabāto atkritumu daudzums un precizēts metāna korekcijas faktors dažādiem izgāztuvju veidiem. Secināts, ka Latvija 1990.–2014. gada radās vidēji par 19% mazāks metāna emisiju apjoms, nekā iepriekš domāts.

Skatīt pētījumā.

Apzināt iespējas paplašināt materiālu atkārtotu izmantošanu ceļa segu būvniecībā, ko potenciāli varētu nodrošināt, pastiprinot atgūtos materiālus ar saistvielām. Balstoties uz šajā pētniecības darbā, kā arī iepriekš iegūtajām atziņām, jāizstrādā rokasgrāmata. Rokasgrāmatas mērķis ir veicināt segas pamatu pastiprināšanu ar hidrauliskajām saistvielām, izmantojot pārstrādātus materiālus, īpaši vietējos būvmateriālus – kaļķi un cementu, kā arī, akcentējot atgūto būvmateriālu, atkārtotas izmantošanas iespējas.

Noskaidrot cik jaunas rūpnīcas pēc Otrā pasaules kara Latvijā tika uzceltas un kādas vecās rūpnīcas atjaunotas vai pārveidotas. Apzināt rūpnīcas un  ražotnes kurās izgatavoja  militāro  vai divējādas nozīmes  produkciju. Uz arhīvos u.c. pētīto dokumentu pamata iegūt informāciju par PSRS MRK  pasūtījumiem ne tikai lielākajās rūpnīcās, bet arī to atsevišķos institūtos un  ārpus Rīgas  izvietotajos  cehos un ražotnēs.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot oglekļa uzkrājumu augsnē aramzemēs un ilggadīgajos zālājos. Ņemot vērā platību, tika noskaidrots, ka vislielākais oglekļa uzkrājums ir meža zemēs un aramzemēs. Teritoriāli, savukārt, salīdzinoši lielākais oglekļa uzkrājums Latvijā ir Zemgales un Vidzemes reģionos, bet vismazākais – Latgalē. Dati par oglekļa uzkrājumu ir būtiski zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības emisiju un CO2 piesaistes aprēķināšanai.

Iegūt datus un informāciju un veikt to analīzi, izstrādātmetodikas, lai novērtētu antropogēnās slodzes (punktveida un izkliedētā piesārņojuma, upju un ezeru hidroloģisko un morfoloģisko pārveidojumu) ietekmi uz ūdeņiem Latvijā, kā arī sagatavot šo slodžu novērtējumu, tādējādi kvalitatīvi uzlabojot tās upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu sadaļas, kuras Eiropas Komisijas 2012.gadā atzinumā par laika posmam no 2010. līdz 2015.gadam izstrādātajiem apsaimniekošanas plāniem norādīja kā nepilnīgas.

Veikt darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” un tās papildinājuma pasākumu 1.5.1. „Labāka regulējuma politika” un 1.5.2. „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana” apakšaktivitāšu ieviešanas izvērtējumu, vērtējot sākotnēji izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanas pakāpi, to ietekmi un efektivitāti uz atbalstāmajām jomām, mērķa sasniegšanā ieguldīto līdzekļu pamatotību un lietderību, kā arī ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, publisko pārvaldi un sabiedrības līdzdalības veicināšanu dažādu politiku īstenošanā, sagatavojot secinājumus un sniedzot priekšlikumus atbilstoši izvērtējumā dotajiem darba uzdevumiem.