Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, t.sk. valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu, valsts fondēto pensiju shēmu, kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu, īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju problemātikai.

Pētījuma mērķis ir novērtēt aktuālo trešo valstu pilsoņu un starptautiskās aizsardzības personu situāciju Latvijā dažādās jomās -uzņemšanas procedūra, nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe, sociālā aizsardzība, mājoklis, latviešu valodas apmācības, pilsoniskā līdzdalība un mijiedarbība ar vietējo sabiedrību, kas kopumā raksturo šo mērķa grupu dzīves apstākļus, vajadzības un nepieciešamos risinājumus to sekmīgai integrācijai Latvijas sabiedrībā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras vidē. Pētījumā ir izmantotas daudzveidīgas metodes un informācijas avoti, kas ir ļāvuši iegūt daudzšķautņainu skatījumu uz pētāmajiem jautājumiem.

Sākotnējā sociālekonomiskā izvērtējuma mērķis ir analizēt dabas parka “Piejūra” esošo situāciju pie scenārija, attīstība norisinās, kā līdz šim.

Noteikt un pēc atbilstošu secinājumu izdarīšanas panākt metodikas “Risku un vajadzību novērtējums personām, kuras piedalīsies atkarību mazināšanas programmās” (RVN) atbilstību sekojošai funkcijai – nepieciešamībai noteikt novērtējumā iesaistāmo ieslodzīto personu: atkarību veidu, atkārtotas lietošanas tieksmes pakāpi, atkarības stadiju, atkarības izraisīto personības izmaiņu līmeni, ar atkarību saistītās vajadzības un ieteicamos risinājumus to apmierināšanai, kā arī pielāgot un aprobēt RVN atkarības izvērtēšanai un izmantošanai atkarību mazināšanas programmā, izstrādājot vadlīnijas.

Pētījuma objekts ir stimuli, kas ietekmē sadarbību starp augstskolām un industriju uzņēmējspēju (uzņēmīguma) radošuma attīstīšanā. Pētījuma priekšmets ir sadarbības modeļi, sadarbības veicināšanas un motivācijas pasākumi (Latvijas un citu valstu labās prakses apzināšana, datu apkopojums un teorētiskais pamatojums) un priekšlikumu izstrāde par pasākumiem, kas varētu nodrošināt studentu inovāciju veicināšanu, uzņēmējspēju (uzņēmīguma) un radošuma attīstīšanu augstākajā izglītībā Latvijā, ietverot sadarbības mehānismus uzņēmumu līdzfinansējuma piesaistei un zināšanu pārnesei, motivācijas mehānismus studentiem, dažādu iesaistīto pušu savstarpējo sadarbību, administratīvā sloga mazināšanu.

Izstrādāt metodiku degradēto objektu un teritoriju identificēšanai.

Izstrādāt metodisko un analītisko ietvaru, ņemot vērā un analizējot biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas prakses un pieejas, analizējot zinātnisko literatūru, kas kalpo par pamatu gan konkrētām biotopu atjaunošanas aktivitātēm, gan dabas aizsardzības plāna izstrādei.

Veikt pētījumus par aktuāliem Eiropas Savienības politikas jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas interešu pārstāvībai. Ar pētījumu palīdzību koncentrēt izdevumā ekspertīzi par ES un Latvijas attiecībām, kas veicinās lēmumu pieņemšanas kvalitāti, sabiedriskās diskusijas un palielinās informētību par Eiropas Savienībā notiekošo.

Analizēt, kā diasporas pārstāvji meklē un atrod informāciju par darba iespējām Latvijā, kā arī kā nodrošināt Latvijas darba tirgus informāciju diasporā.

Pētījuma mērķis ir izpētīt Latvijā pieejamā frēzētā asfalta īpašības, lai noteiktu potenciālo izmantošanas daudzumu karstā asfalta ražošanā, kā arī izstrādāt priekšlikumus nepieciešamām izmaiņām vai papildināšanai „Ceļu specifikācijas 2015” (vai citai – aktuālajai specifikāciju versijai, turpmāk tekstā – Ceļu specifikācijas), lai veicinātu frēzētā asfalta pielietošanu ražošanā un nodrošinātu šādu maisījumu kvalitāti.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt testēšanas metodes, kas iespējami objektīvi raksturotu šādam aukstajam bituminētajam maisījumam svarīgās funkcionālās īpašības, tā lietojumam asfalta seguma bedrīšu remontam. Pēc iespējas jāparedz izmantot Latvijā jau ceļu būvmateriālu testēšanā lietotas testēšanas metodes. Jāizpēta pieejamā ārvalstu pieredze attiecībā uz kvalitātes kritēriju noteikšanu aukstajiem bituminētajiem maisījumiem.

Izpēte ir nepieciešama, lai apzinātu pašreizējo ITS attīstības situāciju Latvijā un sniegtu pamatotas rekomendācijas nacionālas nozīmes ITS pakalpojumu saskaņotai ieviešanai un sasaistei ar citiem transporta veidiem, kā arī identificētu secīgi, kādus projektus ir nepieciešams veikt koordinētai ITS attīstībai Latvijā (izstrādātu ieteicamo nacionālo ietvaru).

Galvenie projekta mērķi bija:
(1) izvērtēt, kādā mērā Latvijā dažādās bērna dzīvei būtiskās jomās tiek nodrošinātas bērnu tiesības uz līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību konvencijas (BTK) 12. panta izpratnē;
(2) atbilstoši situācijas izvērtējumam un identificētajām problēmām, sniegt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu un nepieciešamajām aktivitātēm.
Ļoti nozīmīgs uzdevums bija bērnu līdzdalības piemēru identificēšana, lai veicinātu labās prakses popularizēšanu Latvijā, kā arī vienotas izpratnes veidošanu dažādu nozaru profesionāļu un politikas veidotāju starpā.

Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk tekstā – EEZ) finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas (turpmāk tekstā – programma) „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” novērtējuma mērķis ir izvērtēt EEZ finanšu instrumenta ietekmi uz Latvijas kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un pieejamību, kā arī kultūras dialoga attīstību.

Izpētīt iespējas veicināt Latvijas un diasporas zinātnieku sadarbību un tīklošanos, t.sk. interesi par sadarbību un priekšstatus par efektīvākajām sadarbības formām un veidiem, tostarp kontekstā ar LZA akcentēto uzdevumu, kā paplašināt LV industriālo telpu.