Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot kļūdainu/veiksmīgu risinājumu veiktspējas apstākļus.

Izvērtēt trīs tiesību aktus ar augstu ietekmes līmeni, lai noskaidrotu tajos noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

2024. gada 25. janvārī tika apstiprināti Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra grozījumi saistošajos noteikumos Nr. 2 “Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. panta 3. punktu nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.

Izpētīt probācijas telpu vides dizaina lomu darbā ar klientu, noskaidrojot, kādi ir sadarbību veicinošie/ kavējošie faktori.

Veikt Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izpēti un izvērtējumu, lai analizētu pašreizējo šīs sistēmas darbību, kā arī izstrādāt priekšlikumus sistēmas pilnveidei nākotnē.

Uzsākt diskusijas ar sabiedrību un ekspertiem par Latvijas nākotni, apzinot sabiedrības vērtības un ņemot vērā gaidas, sniegt tēmas diskusiju saturam un arī indikatīvajam LV2050 saturam, tai skaitā identificēt “neērtos/ sāpīgos” jautājumus (ilgstpējīgai attīstībai svarīgākos jautājumus, kuros sabiedrības domas dalās), dažādu pušu ilgtermiņa ieceres, kā arī sniegt ieteikumus LV2050 izstrādes gaitā īstenojamām darbībām laika periodā no 2024. līdz 2026.gadam.

Radīt jaunas zināšanas un risinājumus, lai uzlabotu slimību profilakses un veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī stiprinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un izturību.

Attīstīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc pētījuma ietvaros veiktā novērtējuma pabeigšanas Latvijai būs jāizstrādā migrācija plānu, nosakot tajā esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros un kuras paredzēts migrēt uz Eiropas transporta koridora standarta nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm, un jāsniedz norādi par pārejas laika grafiku.

Pētījuma mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Projekta rezultātā tiks sagatavota atskaite ar lauksaimniecības sektora prognozēšanas rezultātiem (platības, dzīvnieku skaits, ražošana, sociālekonomiskā ietekme, atbalsta maksājumi, kūtsmēsli, pesticīdi, SEG emisijas). Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta zinātniskā komunikācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem par References scenārijiem 2050. gadam (RefScen2050).

Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanai, modelējot lauksaimniecības nozares attīstību un SEG emisijas. Rezultāti ir izmantojami politikas plānošanai un SEG emisiju mazinošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai.

Izvērtēt un uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu, aitu, kazu, cūku) vakcinācijas sistēmu, lai samazinātu infekcijas slimību izplatību, optimizētu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un mazinātu antimikrobiālās rezistences attīstības risku.

Iegūt zināšanas, kas ļautu veidot pierādījumos balstītu cilvēka biomonitoringa sistēmu Latvijā, ņemot vērā starptautisko pieredzi un pielāgojot to nacionālajām vajadzībām.

Attīstīt jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV izplatības ierobežošanai un izmaksu efektīvai sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Izpētīt attīstības vajadzības un iespējas riska un vajadzību novērtēšanā (RVN) klientiem, kuriem ir 26 vai vairāk gadi.

Pilnveidot SEG emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu aramzemēs un ilggadīgos zālājos, īpaši organiskajās un aluviālajās augsnēs, nodrošinot tās atbilstību Eiropas Savienības un ANO prasībām.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējuma mērķis ir novērtēt pamatnostādņu īstenošanu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam.

Noskaidrot esošo situāciju barības elementu nodrošinājumā dārzeņkopības saimniecībās un izstrādāt Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu (galviņkāpostu, burkānu, sīpolu, biešu) mēslošanas normatīvus atbilstoši Eiropas Zaļā kursa mērķiem

Veikt Latvijas siltumapgādes un aukstumapgādes efektivitātes potenciāla visaptverošu izvērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, ar mērķi apzināt finanšu un energoresursu izmantojuma ziņā visefektīvākos un rentablākos risinājumus siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzību nodrošināšanas plānošanai nacionālā līmenī.

Atbalstīt Igauniju un Latviju mērķtiecīgu politikas pasākumu izstrādē, kas veicinātu dažādu tehnoloģisko risinājumu un iespēju izmantošanu ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanā Igaunijā un Latvijā. Veicināt politikas veidotāju un plašākas auditorijas informētību par ilgtspējīgu aviācijas degvielu.

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt mērķa grupai raksturīgās problēmas un vajadzības, kā arī sniegt priekšlikumus to risināšanai.

Veikt pētījumu un izstrādāt priekšlikumus, kas būtu pamats Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam 3.1.1.5. pasākuma “Smagā transporta zaļināšanas programma” izstrādei, par kravas autotransporta sektora ilgtspējas nodrošināšanas risinājumiem, tostarp akcentējot kravas autotransporta kopējā parka atjaunošanu, pilnveidošanu un pārveidošanas iespējas (ieskaitot transportlīdzekļu pārbūves risinājumus) par videi draudzīgākiem, iespējamās izmaiņas nodokļu politikā – ierobežojumi un iespējamie atbalsta pasākumi.

Turpināt īstenot sugu aizsardzības plānā paredzētos uzdevumus attiecībā uz vilku kā medījamas savvaļas plēsēju sugas izpētes vajadzībām un populācijas monitoringu, uzsverot divas līdz šim neaplūkotas jomas – vilku mijiedarbību ar Latvijai jaunu lielo plēsēju sugu – zeltaino šakāli, kā arī vilku populācijas lieluma atbilstības vērtējumu populācijas labvēlīgam aizsardzības stāvoklim jaunāko zinātnes atziņu skatījumā.

Analizēt jauniešiem ar ierobežotām iespējām pieejamos valsts un pašvaldības nodrošinātos pasākumus un atbalsta mehānismus Valmieras novadā, kā arī identificēt galvenos šķēršļus, kas ierobežo piekļuvi izglītībai, veselībai un veselības aprūpei, nodarbinātībai, sociālajiem pakalpojumiem un sabiedrības līdzdalības aktivitātēm.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus mežsaimniecības jomā.