Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādāt vienotu, caurskatāmu un funkcionālu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā integrētu mediācijas modeli, kas būtu piemērots Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, nodrošinot efektīvu sertificētu mediatoru pieejamību un to norīkošanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, un īstenot izmēģinājuma pilotprojektu.

Izstrādātais modelis paredzēts, lai regulētu kārtību, kādā tiek īstenota valsts nodrošinātā mediācija, t.sk. izraudzīti, norīkoti, koordinēti un uzraudzīti sertificēti mediatori.

Noskaidrot esošās darba samaksas pārredzamības prakses Latvijas uzņēmumos un organizācijās, kā arī ārvalstu labo praksi par darba samaksas pārredzamības modeļiem, un, balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, izveidot rīcības modeli – praktiskas vadlīnijas Latvijas uzņēmumiem/organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm par atbilstošākajiem risinājumiem, lai ievērotu ES direktīvas 2023/970 [1]  (turpmāk – ES direktīva) prasības.

[1] Eiropas parlamenta un padomes direktīva (ES) 2023/970 (10.05.2023) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32023L0970

Pētījuma mērķis ir noskaidrot probācijas klientu viedokli par probācijas procesa norisi un ar to saistītajiem aspektiem.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Valsts probācijas dienesta praksē izmantoto riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumentu piemērotību likumpārkāpējām sievietēm un izstrādāt pamatotus priekšlikumus instrumentu pilnveidei.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt probācijas klientu atlases procesu probācijas programmām Valsts probācijas dienestā, īpaši analizējot atbilstības principa ievērošanu, salīdzinot ar starptautisko pieredzi un pierādījumos balstīto praksi, lai izstrādātu pamatotas rekomendācijas procesa pilnveidei un ieviešanai.

Izstrādāt vienotu kvalitātes standartu juridiskās palīdzības sniedzējiem visās lietu kategorijās (civillietas, Satversmes tiesas lietas, administratīvās lietas un kriminālprocesi), lai nodrošinātu noteiktu kvalitātes līmeni un pilnveidotu juridiskās palīdzības nodrošināšanu.

Izvērtēt Valsts probācijas dienestā īstenotās riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) prakses atbilstību darbam ar personām, kurām ir psihiskās veselības/uzvedības traucējumi un identificēt uzlabojumu iespējas RVN pieejas pilnveidei.

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc pētījuma ietvaros veiktā novērtējuma pabeigšanas Latvijai būs jāizstrādā migrācija plānu, nosakot tajā esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros un kuras paredzēts migrēt uz Eiropas transporta koridora standarta nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm, un jāsniedz norādi par pārejas laika grafiku.

Izstrādāt atjaunotu stratēģijas projektu 2020. gada 28. janvārī  MK pieņemtajai “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” atbilstoši ES un nacionālās klimata politikas attīstībai kopš 2019. gada, saskaņā ar spēkā esošajām normām un aktuālajām klimata politikas attīstības tendencēm.

Nodrošināt savlaicīgu un efektīvu palīdzību iedzīvotājiem juridiska rakstura jautājumu (strīdu) risināšanā, mazinot iespējamās negatīvās sekas un nepieciešamību vērsties  tiesā.

Vides pārskata īstenošanas monitorings jāveic, lai noteiktu tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, kas nav bijusi paredzēta izstrādātajos dokumentos, ņemot vērā Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par Vides pārskatu.

Izstrādāt vienotu bāriņtiesas amatpersonu (bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa) darba izpildes novērtēšanas saturu un kārtību.

Veikt Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu, lai noskaidrotu tajos noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

Izstrādāt juridiski pamatotu riska dalīšanas modeli tālsatiksmes lidojumu uzsākšanai uz Amerikas Savienotajām valstīm, nodrošinot tā atbilstību Eiropas Savienības konkurences tiesību un valsts atbalsta regulējumam, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantam.

Veikt visaptverošu izpēti par atjaunojošā taisnīguma pieeju efektivitāti.

Apzināt vardarbības izplatību darba vidē Latvijā, analizējot tās cēloņus un sekas, kā arī šobrīd īstenotos pasākumus saistībā ar vardarbības prevenciju vai mazināšanu.

Balstoties uz veikto analīzi, izvērtēt ANO Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.190 “Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē” (turpmāk – Konvencija) ratifikācijas nepieciešamību, sniedzot tā pamatojumu.

Iegūt kvalitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību bērniem, kuri cietuši no vardarbības/prettiesiskām darbībām un atkārtoti saņēmuši valsts finansētu sociālo rehabilitāciju institūcijā, izvērtējot sniegtā pakalpojuma pasākumu kopumu bērna atgriešanās, iekļaušanās un pilnvērtīgas funkcionēšanas sabiedrībā nodrošināšanai.

Galvenās pētījuma tēmas

Atkārtota sociālā rehabilitācija bērniem institūcijā, vardarbība un prettiesiskas darbības pret bērniem, bērnu tiesību aizsardzības sistēma, starpinstitucionālā sadarbība starp krīzes centriem, sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, risku izvērtēšana un lēmumu pieņemšana par bērna atgriešanos ģimenē, atbalsta pēctecība pēc pakalpojuma saņemšanas, ģimenes struktūra un sociālekonomiskie apstākļi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 19. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 48 43. §) “Par priekšlikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā” 3. punktā doto uzdevumu, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas uzdevumā un noteiktajā termiņā veikt objektīvu un profesionālu Sabiedrības integrācijas fonda funkciju auditu laika periodā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim.

Izstrādājot tehniski sociāli ekonomisko pamatojumu jaunas izglītības iestādes 1.-9.klasei izveidei Ādažos, izvērtēt publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas iespējas, noteikt efektīvāko publiskās un privātās partnerības periodu un saskaņot tos ar uzraugošajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kartībā

Apzināt un analizēt galvenās problēmas, izaicinājumus un attīstības iespējas psihiatriskās un narkoloģiskās aprūpes jomā Latvijā, lai sagatavotu pamatotus priekšlikumus jaunam valsts līmeņa attīstības plānam. Īpaša uzmanība tika pievērsta pacientu ceļam, pakalpojumu pieejamībai, starpinstitucionālajai sadarbībai un atbalsta nepārtrauktībai.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus enerģētikas jomā.

Identificēt un izvērtēt labās prakses piemērus telpu organizēšanā probācijas un citās jomās, kas būtu pielāgojami darba telpu optimizācijas priekšlikumu izstrādei VPD.

Pētījuma mērķis – novērtēt Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) sniegtā psihosociālā atbalsta pakalpojuma atbilstību bērnu ar smagu saslimšanu un viņu ģimenes locekļu vajadzībām, pakalpojuma sniegšanas atbilstību ESF+ projekta Nr. 4.3.6.3/1/23/I/001 “Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenes locekļiem” (projekts) mērķim un rokasgrāmatā minētajiem procesiem, kā arī identificēt pakalpojuma pilnveides iespējas.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus būvniecības jomā.