Pētījumu un publikāciju datubāze

Izvērtēt probācijas programmu “Motivācija izmaiņām”, “Emociju menedžments”, “Cieņpilnu attiecību veidošana”, “Uzmanību! Gatavību! Starts!” un “Pārmaiņu ceļš” efektivitāti probācijas klientu uzvedības pārmaiņu veicināšanā, recidīva riska mazināšanā un programmu īstenošanas procesa kvalitātē.

Noskaidrot Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā noteikto mērķu sasniegšanu un tā ietekmi uz mērķa grupām, sniedzot padziļinātu analīzi par faktoriem, kas ietekmē Likuma ieviešanu, tai skaitā saistīto tiesību aktu atbilstību, izmantoto rīku un metožu piemērotību, atslēgas personāla sagatavotības atbilstību prasībām, mācību satura atbilstību Likuma mērķiem, materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī izglītības iestāžu un to dibinātāju iesaisti.

Pētījuma mērķis ir novērtēt, vai Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (turpmāk – BPAB) esošajā tiesiskajā un finansiālajā ietvarā likumā noteikto valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu – psihosociālā rehabilitācija paliatīvajā aprūpē esošajiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem – (turpmāk – Pakalpojums) nodrošina visefektīvākajā veidā.

Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas

1. Psihosociālās rehabilitācijas normatīvais ietvars bērnu paliatīvajā aprūpē;
2. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas un organizēšana bērnu paliatīvajā aprūpē;
3. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjoma un pieejamības izvērtējums bērnu paliatīvajā aprūpē;
4. Starpinstitucionālā sadarbība bērnu paliatīvajā aprūpē;
5. Eiropas Savienības valstu piemēru bērnu paliatīvajā aprūpē izpēte.

Uzsākt diskusijas ar sabiedrību un ekspertiem par Latvijas nākotni, apzinot sabiedrības vērtības un ņemot vērā gaidas, sniegt tēmas diskusiju saturam un arī indikatīvajam LV2050 saturam, tai skaitā identificēt “neērtos/ sāpīgos” jautājumus (ilgstpējīgai attīstībai svarīgākos jautājumus, kuros sabiedrības domas dalās), dažādu pušu ilgtermiņa ieceres, kā arī sniegt ieteikumus LV2050 izstrādes gaitā īstenojamām darbībām laika periodā no 2024. līdz 2026.gadam.

Iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām.

Galvenās pētījuma tēmas:
Vardarbības ģimenē izplatība pieaugušo un bērnu grupās; vēršanās iestādēs vardarbības ģimenē gadījumos un saņemtās palīdzības vērtējums; klientu apmierinātības ar atbalstu vardarbības gadījumu risināšanā izpēte; pašvaldību sociālos dienestus un bāriņtiesas ietekmējošo institucionālo un profesionālo faktoru analīze; sniegto pakalpojumu izvērtējums visās iesaistītajās jomās; starpinstitucionālās sadarbības vērtējums un ieteikumi tās uzlabošanai; preventīvā darba prakses

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Kalngalē” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Gaujā” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Garciemā” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Carnikavā” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izstrādāt Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022. – 2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas starpposma novērtējumu.

Izvērtēt tehnikās iespējas noteikt mežsaimniecības procesa nodrošināšanai patērējamo degvielas daudzumu sadalījumā pa darbu veidiem, izvērtējot šīs degvielas korektu nodalīšanu no emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS2) prasībām pakļautās degvielas plūsmas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/959 noteikumiem (IPCC kategorija 1A4c).

Izstrādāt teorētisko pamatojumu un priekšlikumus efektīvai un drošai ārpus ceļu meža tehnikā patērētās degvielas uzskaitei, vienlaikus izvērtējot šādas uzskaites sistēmas izveides lietderību, esošos risinājumus un iespējamos tehnoloģiskos, kontroles un normatīvos risinājumus.

Novērtēt Valsts probācijas dienestā izmantotā “Vispārējā risku un vajadzību novērtējuma” rīka atbilstību darbam ar klientiem vecuma grupā 18-25, kā arī klientiem, kuriem ir 26 un vairāk gadi.

Noskaidrot kļūdainu/veiksmīgu risinājumu veiktspējas apstākļus.

2024. gada 25. janvārī tika apstiprināti Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra grozījumi saistošajos noteikumos Nr. 2 “Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. panta 3. punktu nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.

2019. gada 11. decembrī Eiropas komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu “Eiropas zaļā vienošanās” jeb “Eiropas zaļais kurss””(European green deal). Balstoties uz Eiropas zaļo kursu, 2020. gada 20. maijā EK nāca klajā ar paziņojumu par “ES biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam”.

Pētījuma mērķis ir dot ieguldījumu Eiropas Savienības “Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Dabai tuvākas mežsaimniecības vadlīnijas” (turpmāk – EK vadlīnijas) piemērošanai Latvijas apstākļiem.

Pilnveidot datu aktualizāciju par laika periodu sākuma par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību, apkopojot datus šūnu režģa tīklā.

Latvijai piemērota un ilgtspējīgas mežsaimniecības veicinoša galvenās cirtes apjoma aprēķināšana, izmantojot Nacionālā meža monitoringa datus.

Atbalstīt jaunā plānošanas dokumenta meža nozares attīstības veicināšanai izstrādi ar priekšlikumiem un zinātnes datos.

Radīt jaunas zināšanas un risinājumus, lai uzlabotu slimību profilakses un veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī stiprinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un izturību.

Attīstīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai

Pētījuma mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Projekta rezultātā tiks sagatavota atskaite ar lauksaimniecības sektora prognozēšanas rezultātiem (platības, dzīvnieku skaits, ražošana, sociālekonomiskā ietekme, atbalsta maksājumi, kūtsmēsli, pesticīdi, SEG emisijas). Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta zinātniskā komunikācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem par References scenārijiem 2050. gadam (RefScen2050).

Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanai, modelējot lauksaimniecības nozares attīstību un SEG emisijas. Rezultāti ir izmantojami politikas plānošanai un SEG emisiju mazinošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai.

Izvērtēt un uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu, aitu, kazu, cūku) vakcinācijas sistēmu, lai samazinātu infekcijas slimību izplatību, optimizētu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un mazinātu antimikrobiālās rezistences attīstības risku.

Iegūt zināšanas, kas ļautu veidot pierādījumos balstītu cilvēka biomonitoringa sistēmu Latvijā, ņemot vērā starptautisko pieredzi un pielāgojot to nacionālajām vajadzībām.

Attīstīt jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV izplatības ierobežošanai un izmaksu efektīvai sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.