Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus lauksaimniecības un zivsaimniecības jomās.

Ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļa izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana finansēšanas modeļa maiņai.

Veikt spēkā esošo Tematisko plānojumu (turpmāk – TemPl) ieviešanas un izmantošanas  izvērtējumu (turpmāk – Izvērtējums), lai analizētu izstrādāto pašvaldību TemPl lietderību un to ieviešanu un izmantošanu teritorijas plānojumā, lokālplānojumā, detālplānojumā vai Attīstības programmā, apkopot prakses piemērus. Izvērtējumam jāidentificē šī brīža šķēršļi TemPl efektīvai sasaistei ar teritorijas plānojumu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kas ietekmē to tiesiskumu un kvalitāti.

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta piekto punktu, tematiskais plānojums ir teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (piemēram, transporta infrastruktūra, veselības aprūpes iestāžu un izglītības iestāžu izvietojums) vai specifisku tematu (piemēram, inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas un riska teritorijas). Savukārt, 32.panta otrajā daļā noteikts, ka tematiskos plānojumus ievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

Veikt Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu, lai noskaidrotu tajā noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

Rast risinājumus Ādažu pilsētas, Ādažu un Carnikavas pagastu ielu un ceļu, gājēju ceļu, veloceļu, sabiedriskā transporta maršrutu un tranzīta maģistrāļu līdzsvarota tīkla izveidei, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos aspektus, bet arī novada iedzīvotāju augošo pieprasījumu pēc pievilcīgas un labvēlīgas dzīves vides.

Veikt Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu, lai noskaidrotu tajā noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

Sagatavot priekšlikumus ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtēšanas metodikas izstrādei.

Veikt Latvijas un starptautisko izpēti par pieredzi integritātes paktu ieviešanā un sabiedrības uzraudzības mehānismiem, apkopojot labās prakses piemērus un pieredzes stāstus.

Veikt Plāna rasisma un antisemītisma mazināšanai 2023. gadam ietekmes izvērtējumu.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Ādažu pilsētas infrastruktūras pārbūves projektam “Infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai Ādažos, 2. un 3.kārta”, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izvērtēt žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situāciju Latvijā, apzināt galvenās problēmas, apdraudējuma veidus fiziskajā un digitālajā vidē, ņemot vērā gan vēršanos pret žurnālistiem, gan žurnālistēm–sievietēm, gan viņu tuviniekiem un nodarījuma veikšanu privātajā dzīvē vai pildot tiešos darba pienākumus.

Analizējot Latvijas žurnālistu drošības problēmas, piedāvāt ieteikumus regulējuma un pašregulācijas normu veidošanai un izveidot
priekšlikumus drošības problēmu risināšanai mediju uzņēmumu, mediju profesionālo organizāciju, izglītības iestāžu, mediju politiku veidojošo institūciju līmenī.

• Noskaidrot sportistu pieredzi saistībā ar dopinga kontroli;
• Apzināt sportistus par viņu pienākumu ziņot par savu atrašanās vietu;
• Noskaidrot sportistu zināšanas un pieredzi saistībā ar terapeitiskās lietošanas atļaujām;
• Uzzināt sportistu vērtējumu un zināšanas par sportā aizliegtajām vielām;
• Noskaidrot, kur sportisti iegūst informāciju par dopinga tēmu;
• Uzzināt par sportistu uztura bagātinātāju lietošanas un iegādes pieredzi.

Veikt Plāna romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.- 2023.gadam ietekmes izvērtējumu.

NAP2027 mērķu rādītāju iegūšana – lepnums par piederību Latvijai, iesaistīšanās sabiedriskajās organizācijās, iedzīvotāju pilsoniskā uzticēšanās arodbiedrībām/NVO, medijpratības pieredze, apmierinātība ar to, kā darbojas demokrātija, iedzīvotāju uztvere par iespēju ietekmēt Saeimas un valdības darbu, politiskās uzticēšanās indekss, uzticēšanās tiesībaizsardzības sistēmai.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi atkritumu savākšanas laukuma izveidei Ādažu novada Carnikavas ciemā.

Izstrādāt Gaujas upes hidraulisko modeli posmā no Gaujas upes ietekas jūrā līdz Ādažu, Saulkrastu un Siguldas novada robežai, lai vispusīgi izvērtētu esošos pretplūdu pasākumus Ādažu novadā, kā arī noteiktu piemērotākos risinājumus pretplūdu pasākumiem.

Dot ieguldījumu Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Dabai tuvākas mežsaimniecības vadlīnijas” (turpmāk – EK vadlīnijas) piemērošanai Latvijas apstākļiem.

Aprobēt seno meža  koncepciju Latvijas apstākļiem un apzināt seno mežu problemātiku, kas saistīta ar to dažādību teritoriālā, vēsturiskā un tipoloģiskā, kā arī normatīvā skatījumā saistībā ar Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanas iniciatīvām un prasībām. Pētījums organizēts vairākās savstarpēji saistītās daļās, ka ietver izvērstu aktuālās meža inventarizācijas, tālizpētes datu un vēsturisko materiālu karšu, kā arī citu pētījumu rezultātu un satura analīzi.

Atbalstīt jaunā plānošanas dokumenta meža nozares attīstības veicināšanai izstrādi ar priekšlikumiem un zinātnes datos.

Pasākuma metodes mērķis ir lēmumu pieņemšanu balstīt dialogā ar sabiedrību, nodrošinot pēc iespējas plašāku dažādu iedzīvotāju grupu pārstāvniecību

Sagatavot sākotnējo jeb Ex-ante izvērtējumu Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķim 3.1.1. “Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.5. pasākumam “Nacionālas nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība”, kas paredz turpināt Latvijas valstspilsētu ielu transporta infrastruktūras attīstību, lai nodrošinātu tā starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā.

Vienotus un saprotamu kritēriju riska novērtējuma un vizītē veicamo pasākumu kopuma izstrāde, lai nodrošinātu harmonizētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ieviešanu un uzraudzību.

Izveidot DzVA vadlīnijas, vadoties no ES Regulas 2016/429 25. pantu un tās pārbaudīt veterinārmedicīniskajā praksē. Šī mērķa sasniegšanai, tiks pilnveidotas 2023. gadā gatavotās vadlīnijas, – tiks izvērtēti un sagrupēti infekcijas slimību izplatības riski pēc bīstamības pakāpes; izveidota ganāmpulku riska pakāpes novērtēšanas tabula, pēc kuras vadoties varēs noteikt saimniecību DzVA biežumu; tiks pilnveidota (2023.gadā sagatavotā) DzVA veidlapa katras sugas dzīvnieku ganāmpulku vizītēm, kuras tā tiks pārbaudītas praksē, tās aizpildot dažādu sugu dzīvnieku ganāmpulkos. Rezultātā veterinārārsti varēs izmantot DzVA realizācijai dažādu sugu ganāmpulkos projektā izstrādātās vadlīnijas un veidlapas biodrošības novērtēšanu, A,B,C kategorijas infekcijas slimību profilaksi, diagnostiku vai novēršanu, un zāļu vielu (īpaši antibiotiku) izmantošanas analīzi ganāmpulkos, un šajos jautājumos sniegt konsultācijas ganāmpulku īpašniekiem.

Izveidot ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku, kas pielietojams lauksaimniecības zemēs ierīkojamo buferjoslu platuma noteikšanai atkarībā no ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina platības. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti buferjoslu platuma kritēriju noteikšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ieviešanas ietvaros

Izstrādāt priekšlikumus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni.