Pētījumu un publikāciju datubāze

Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030. gadam aktualizācijas ietvaros tika veikts Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, saskaņā ar VPVB lēmumu par SIVN piemērošanu.

SIVN ietvaros sagatavots Vides pārskats, kurā izvērtētas Stratēģijā definēto valstspilsētas attīstības stratēģisko mērķu un ilgtermiņa prioritāšu, kā arī telpiskās attīstības perspektīvas īstenošanas rezultātā prognozējamās ietekmes uz vidi, kā arī sniegtas rekomendācijas negatīvo ietekmju mazināšanai vai novēršanai.

Vides pārskata izstrādes gaitā pieņemts lēmums veikt ietekmju novērtējumu Stratēģijas aktualizācijai kā vienotam aktuālam plānošanas dokumentam, nedetalizējot izmaiņas salīdzinājumā ar Stratēģijas sākotnējo redakciju.

Identificēt Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu īstenoto atkarību profilakses politiku, kā arī pieejamos, izmantotos un nepieciešamos resursus.

Raksturot nevalstiskajā sektorā nodarbināto un pašvaldību kultūras darbinieku atalgojumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo situāciju un pakalpojuma klāstu vardarbībā cietušajam bērnam, kā arī izvērtēt Bērnu mājas (Barnahus) izmaksu attiecināmības efektivitāti.

Izvērtējums  par horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” (turpmāk – HP VI) īstenošanas ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiek veikts atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izvērtēšanas plānam 2014. – 2020.gadam. Izvērtējumā ietvertais kopējais laika periods ir no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam.

TEP mērķis – izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai Ādažu novadā, sekmējot plašāku AER īpatsvara palielināšanu gan pašvaldības ēkās un kopējā infrastruktūrā, gan centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Pētījums kalpos Ādažu novada pašvaldībai kā ceļa karte, lai veicinātu un samazinātu enerģijas patēriņu un virzītos uz plašāku AER lietojumu galvenajos sektoros Ādažu novadā līdz 2030.gadam.

TEP izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko risinājumu mobilitātes punkta infrastruktūras izveidošanai Rīgas metropoles areālā – Carnikava, Rīgas metropoles areāla prioritāro transporta koridoru attīstībai, izveidojot multimodālus savienojumus un maršrutu tīklu integrāciju, kā arī, uzlabojot ar dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta pieejamību saistītās piekļuves infrastruktūru, rezultātā sekmējot radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu transporta sektorā. Mobilitātes punkta mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji, kuri dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Carnikava – Rīga. Mobilitātes punkta sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas mobilitātes punktu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.

Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu maģistrālā veloceļa izveidošanai prioritārajā koridorā Rīga – Carnikava, sekmējot transporta sektorā radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu un “zaļo” mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām, tādejādi radot priekšnosacījumus vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem. Veloceļa izveidošanai jāņem vērā mobilitātes punktu infrastruktūras iespējas, tādejādi veicinot velosatiksmes un dzelzceļa pasažieru satiksmes integrāciju. Veloceļa Rīga – Carnikava primārā mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji lai dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Rīga – Carnikava. Velo ceļa sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas veloceļu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.

Izpētīt un izstrādāt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtības Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ietekmes uz konkurenci ekonomisko izvērtējumu.

Veikt Eiropas valstu labās prakses piemēru analīzi, ietverot izglītības un atbalsta sistēmas regulējošo normatīvo aktu salīdzinošo analīzi par speciālo vajadzību noteikšanu un atbalsta piešķiršanu bērniem izglītības ieguves procesā valstīs, kuras ir pilnībā vai daļēji atteikušās no izglītojamo ar speciālām vajadzībām kategorizācijas noteiktās attīstības traucējumu grupās veidā, kas būtiski ierobežo izglītojamo izglītības ieguves iespējas un nākotnes izredzes.

Detalizētākā veidā apskatīt zaļo kursu – virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā, iezīmējot stratēģiskos investīciju virzienus eksporta potenciāla attīstībai un apzināt nākotnes tehnoloģijas un investīciju projektus Latvijai, kas stiprinātu visas tautsaimniecības attīstību.

Izvērtēt inflācijas ietekmi uz investīcijām un sagatavot priekšlikumus investīcijām produktivitātes veicināšanā.

Sagatavot pētījumu, kurā tiks analizēti Eiropas Savienībā (Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Vācijā, Lietuvā un Igaunijā) un Apvienotajā Karalistē rīkotajos konkursos/izsolēs par tiesībām izmantot laukumu jūrā atkrastes vēja enerģijas iegūšanai noteiktie pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritēriji, lai izvirzītu priekšlikumus par konkursa nolikumā ietveramiem pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritērijiem atkrastes vēja enerģijas iegūšanai Latvijā.

Mērķis – ar dažādu metožu palīdzību izvērtēt aktuālo situāciju diskriminācijas jomā Latvijā, un, apzinot viedokļus par diskriminācijas
cēloņiem, riskiem un izaicinājumiem, identificētu galvenos iekļaujošas sabiedrības izveidi bremzējošos faktorus, kā arī rastu efektīvākos risinājumus šāda sabiedrības modeļa attīstīšanai.

Nolūkā veikt analītisku un datos pamatotu situācijas izvērtējumu, laika posmā no 2022. gada augusta līdz decembrim tika izzināts un analizēts sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu grupu viedoklis, noskaidrots darba devēju vērtējums situācijai, apzināta starptautiskā pieredze dažādības vadībā, kā arī iegūts dažādu jomu ekspertu skatījums un priekšlikumi uzlabojumiem.

Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023.-2029. gadam izstrādes ietvaros tika veikts Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, saskaņā ar VPVB lēmumu par SIVN piemērošanu.

SIVN ietvaros tiek sagatavots Vides pārskats, kas balstās uz Jūrmalas Attīstības programmā ietverto pilsētas attīstības vidēja termiņa prioritātēm, ar to īstenošanai noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem.

Vides pārskata izstrādē ņemtas vērā normatīvo aktu prasības, sniegta informācija par to, kādi starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi attiecas uz attiecīgo teritoriju, analizēts teritorijas esošais vides stāvoklis, izvērtēta plānošanas dokumenta plānoto darbību iespējamā ietekme uz vides stāvokli un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai.

Projekta ietvaros tiks veikta potenciāla piesārņojuma veida un izplatības areāla izpēte pašvaldībai piederošā zemesgabalā Trīsciemā, meža teritorijā, kur agrāk bijusi atkritumu izgāztuve.

Izpētīti optimālie meliorācijas sistēmas uzlabošanas risinājumi

Izpētīti optimālie meliorācijas sistēmas uzlabošanas risinājumi.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2020. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un padziļināti izpētīt maznodrošinātajām personām sniegto atbalstu šīs mērķa grupas situācijas uzlabošanai. 2020. gada rīcībpolitika nabadzības un sociālās atstumtības jomā izrietēja no diviem apstākļiem. Pirmkārt, nepieciešamības mazināt negatīvās sekas, ko radīja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas mēri attiecībā uz nodarbinātības iespējām. Tā rezultātā lielākā daļa atbalsta pasākumu tika izstrādāti kā terminēti atbalsta pasākumi. Otrkārt, notika minimālo ienākumu līmeņu atbalsta sistēmas pilnveidošanas process, kurā būtiska loma 2020. gadā bija vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem par minimālo ienākumu līmeņu neatbilstību valsts pamatlikumā noteiktajam.

Pētījuma mērķis bija apkopot datus par mazākumtautību organizāciju sektoru un īstenot šo organizāciju darbības analīzi.

Noteikti ķīmiskie elementi Na un Cl koku vainaga zaros, veiktas koku lapu ķīmiskās analīzes. Izstrādātas rekomendācijas koku stāvokļa uzlabošanai un sāls ietekmes mazināšanai.

Ģimeņu ar bērniem vecāku, ģimeņu un bērnu interešu pārstāvošo nevalstisko organizāciju un darbā ar ģimenēm iesaistīto institūciju pārstāvju viedokļu apzināšana par jaundzimušā pūriņa sastāvu un tā pārskatīšanu (iekļaujamo preču kategorijām un preču grupām), rezultātu apkopošana, jaundzimušā pūriņa izmaksu aprēķina veikšana, atbilstoši diskusiju rezultātiem par tā sastāvu, un priekšlikumu sagatavošana Labklājības ministrijai, lai uzsāktu darbu pie jaundzimušā pūriņa ieviešanas Latvijā.