Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādāt pētījumu, kurā veikts fiskālajai plānošanai izmantoto Finanšu ministrijas makroekonomisko un budžeta prognožu ex-post izvērtējums.

Pētījumam par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī ir trīs galvenie mērķi:

1. Informēt politikas veidotājus un sabiedrību par alkohola lietošanu Latvijā un tās radītajām sekām;
2. Sniegt Latvijas valsts politikas veidotājiem uz pierādījumiem balstītu priekšstatu par alkohola lietošanas sociālajām izmaksām;
3. Novērtēt sabiedrības ieguvumus no alkohola lietošanas profilakses pasākumu ieviešanas / pastiprināšanas.

Nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par pašvaldību sociālo dienestu darbību, noslēdzot projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošanu (ex-post pētījumu). Pētījuma priekšmets ir pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes izmaiņas Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu, tai skaitā profesionālās pilnveides pasākumu, rezultātā, kā arī ārēju strukturālu faktoru (ATR, Covid-19 pandēmija, 2022.gada karš Ukrainā) ietekmē, salīdzinot ar 2017.gadā īstenotā ex-ante pētījuma rezultātiem.

Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas:

Pašvaldību iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības sociālo dienestu, tā veikumu iedzīvotāju dzīves kvalitātes ietekmēšanā un tā reputāciju, kā arī par sociālo dienestu klientu apmierinātību ar sociālā darbinieka sniegto atbalstu sociālo problēmu risināšanā.

Sociālo dienestu vadītāju un sociālā darba speciālistu viedokļi par sociālā darba praksi ietekmējošiem institucionāliem un profesionāliem faktoriem mērījumi un to analīze.

Sociālo dienestu sadarbības institūciju un pašvaldību vadītāju izpratnes par sociālā dienesta vietu un lomu sabiedrībā mērījumi un iegūto rezultātu analīze.

Gala ziņojums  par pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes izmaiņām Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā.

Aprēķināt izmaksu optimālos līmeņus izvēlētajām references ēkām, salīdzināt rezultātus ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas ir spēkā uz doto brīdi attiecībā uz ēku energoefektivitāti, un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai ēku energoefektivitātes jomā.

Pētījuma vispārējais mērķis ir nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Nr.9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”(turpmāk – projektas) īstenotā ģimenes asistenta pilotprojekta laikā nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem. Projekta piedāvātais pilotprojekts paredz ģimenes asistenta pakalpojuma apraksta izstrādi, apmācību satura izstrādi un pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, apmācību (daļēji attālināti epidemioloģiskās situācijas valstī 2020. un 2021. gadā dēļ).

Pētījums ir iedalīts divos posmos:

• Pirmais posms – dažādu Latvijas tiesību aktos norādīto sociālo pakalpojumu izvērtēšana, kas tiešā vai pastarpinātā veidā saistīti ar ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvināta atbalsta sniegšanu.
• Otrais posms – pētījums par pilotprojekta laikā gūtajiem rezultātiem – par nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem.

Pētījuma mērķis ir apzināt datu ieguves procesa un uzskaites nepilnības Centrālās statistikas pārvaldes datu veidlapā “Pārskats par P&A darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā “2-pētniecība”” (turpmāk – veidlapa), identificējot nepieciešamos uzlabojumus un izvērtējot papildu datu ieguves iespējas, izstrādāt ieteikumus datu ieguves un uzskaites uzlabošanai veidlapā, lai uzlabotu no uzņēmumiem (respondentiem) iegūto datu kvalitāti par P&A un samazinātu respondentu noslodzi veidlapas aizpildīšanā un izmaksas statistikas datu iegūšanā, vienlaicīgi veicinot datu pilnīgāku atspoguļošanu Latvijas statistikā.

Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030. gadam aktualizācijas ietvaros tika veikts Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, saskaņā ar VPVB lēmumu par SIVN piemērošanu.

SIVN ietvaros sagatavots Vides pārskats, kurā izvērtētas Stratēģijā definēto valstspilsētas attīstības stratēģisko mērķu un ilgtermiņa prioritāšu, kā arī telpiskās attīstības perspektīvas īstenošanas rezultātā prognozējamās ietekmes uz vidi, kā arī sniegtas rekomendācijas negatīvo ietekmju mazināšanai vai novēršanai.

Vides pārskata izstrādes gaitā pieņemts lēmums veikt ietekmju novērtējumu Stratēģijas aktualizācijai kā vienotam aktuālam plānošanas dokumentam, nedetalizējot izmaiņas salīdzinājumā ar Stratēģijas sākotnējo redakciju.

Identificēt Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu īstenoto atkarību profilakses politiku, kā arī pieejamos, izmantotos un nepieciešamos resursus.

Raksturot nevalstiskajā sektorā nodarbināto un pašvaldību kultūras darbinieku atalgojumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo situāciju un pakalpojuma klāstu vardarbībā cietušajam bērnam, kā arī izvērtēt Bērnu mājas (Barnahus) izmaksu attiecināmības efektivitāti.

Izvērtējums  par horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” (turpmāk – HP VI) īstenošanas ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiek veikts atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izvērtēšanas plānam 2014. – 2020.gadam. Izvērtējumā ietvertais kopējais laika periods ir no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam.

TEP mērķis – izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai Ādažu novadā, sekmējot plašāku AER īpatsvara palielināšanu gan pašvaldības ēkās un kopējā infrastruktūrā, gan centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Pētījums kalpos Ādažu novada pašvaldībai kā ceļa karte, lai veicinātu un samazinātu enerģijas patēriņu un virzītos uz plašāku AER lietojumu galvenajos sektoros Ādažu novadā līdz 2030.gadam.

TEP izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko risinājumu mobilitātes punkta infrastruktūras izveidošanai Rīgas metropoles areālā – Carnikava, Rīgas metropoles areāla prioritāro transporta koridoru attīstībai, izveidojot multimodālus savienojumus un maršrutu tīklu integrāciju, kā arī, uzlabojot ar dzelzceļa staciju sabiedriskā transporta pieejamību saistītās piekļuves infrastruktūru, rezultātā sekmējot radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu transporta sektorā. Mobilitātes punkta mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji, kuri dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Carnikava – Rīga. Mobilitātes punkta sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas mobilitātes punktu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.

Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes mērķis ir noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu maģistrālā veloceļa izveidošanai prioritārajā koridorā Rīga – Carnikava, sekmējot transporta sektorā radīto SEG emisiju apjoma mazināšanu un “zaļo” mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām, tādejādi radot priekšnosacījumus vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem. Veloceļa izveidošanai jāņem vērā mobilitātes punktu infrastruktūras iespējas, tādejādi veicinot velosatiksmes un dzelzceļa pasažieru satiksmes integrāciju. Veloceļa Rīga – Carnikava primārā mērķa grupa ir Ādažu novada iedzīvotāji lai dotos darba, mācību vai pakalpojumu saņemšanas nolūkā maršrutā Rīga – Carnikava. Velo ceļa sekundārā mērķa grupa ir Rīgas metropoles attālāku areāla teritoriju iedzīvotāji, kas veloceļu izmantos aktīvās atpūtas, ceļošanas un sporta vajadzībām.

Izpētīt un izstrādāt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtības Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ietekmes uz konkurenci ekonomisko izvērtējumu.

Veikt Eiropas valstu labās prakses piemēru analīzi, ietverot izglītības un atbalsta sistēmas regulējošo normatīvo aktu salīdzinošo analīzi par speciālo vajadzību noteikšanu un atbalsta piešķiršanu bērniem izglītības ieguves procesā valstīs, kuras ir pilnībā vai daļēji atteikušās no izglītojamo ar speciālām vajadzībām kategorizācijas noteiktās attīstības traucējumu grupās veidā, kas būtiski ierobežo izglītojamo izglītības ieguves iespējas un nākotnes izredzes.

Detalizētākā veidā apskatīt zaļo kursu – virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā, iezīmējot stratēģiskos investīciju virzienus eksporta potenciāla attīstībai un apzināt nākotnes tehnoloģijas un investīciju projektus Latvijai, kas stiprinātu visas tautsaimniecības attīstību.

Izvērtēt inflācijas ietekmi uz investīcijām un sagatavot priekšlikumus investīcijām produktivitātes veicināšanā.

Sagatavot pētījumu, kurā tiks analizēti Eiropas Savienībā (Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Vācijā, Lietuvā un Igaunijā) un Apvienotajā Karalistē rīkotajos konkursos/izsolēs par tiesībām izmantot laukumu jūrā atkrastes vēja enerģijas iegūšanai noteiktie pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritēriji, lai izvirzītu priekšlikumus par konkursa nolikumā ietveramiem pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritērijiem atkrastes vēja enerģijas iegūšanai Latvijā.

Mērķis – ar dažādu metožu palīdzību izvērtēt aktuālo situāciju diskriminācijas jomā Latvijā, un, apzinot viedokļus par diskriminācijas
cēloņiem, riskiem un izaicinājumiem, identificētu galvenos iekļaujošas sabiedrības izveidi bremzējošos faktorus, kā arī rastu efektīvākos risinājumus šāda sabiedrības modeļa attīstīšanai.

Nolūkā veikt analītisku un datos pamatotu situācijas izvērtējumu, laika posmā no 2022. gada augusta līdz decembrim tika izzināts un analizēts sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu grupu viedoklis, noskaidrots darba devēju vērtējums situācijai, apzināta starptautiskā pieredze dažādības vadībā, kā arī iegūts dažādu jomu ekspertu skatījums un priekšlikumi uzlabojumiem.

Jūrmalas valstspilsētas attīstības programmas 2023.-2029. gadam izstrādes ietvaros tika veikts Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, saskaņā ar VPVB lēmumu par SIVN piemērošanu.

SIVN ietvaros tiek sagatavots Vides pārskats, kas balstās uz Jūrmalas Attīstības programmā ietverto pilsētas attīstības vidēja termiņa prioritātēm, ar to īstenošanai noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem.

Vides pārskata izstrādē ņemtas vērā normatīvo aktu prasības, sniegta informācija par to, kādi starptautiskie un nacionālie vides aizsardzības mērķi attiecas uz attiecīgo teritoriju, analizēts teritorijas esošais vides stāvoklis, izvērtēta plānošanas dokumenta plānoto darbību iespējamā ietekme uz vides stāvokli un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgās ietekmes novēršanai vai samazināšanai.

Projekta ietvaros tiks veikta potenciāla piesārņojuma veida un izplatības areāla izpēte pašvaldībai piederošā zemesgabalā Trīsciemā, meža teritorijā, kur agrāk bijusi atkritumu izgāztuve.

Izpētīti optimālie meliorācijas sistēmas uzlabošanas risinājumi