Pētījumu un publikāciju datubāze

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējuma mērķis ir novērtēt pamatnostādņu īstenošanu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam.

Pilnveidot SEG emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu aramzemēs un ilggadīgos zālājos, īpaši organiskajās un aluviālajās augsnēs, nodrošinot tās atbilstību Eiropas Savienības un ANO prasībām.

Noskaidrot esošo situāciju barības elementu nodrošinājumā dārzeņkopības saimniecībās un izstrādāt Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu (galviņkāpostu, burkānu, sīpolu, biešu) mēslošanas normatīvus atbilstoši Eiropas Zaļā kursa mērķiem

Veikt Latvijas siltumapgādes un aukstumapgādes efektivitātes potenciāla visaptverošu izvērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, ar mērķi apzināt finanšu un energoresursu izmantojuma ziņā visefektīvākos un rentablākos risinājumus siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzību nodrošināšanas plānošanai nacionālā līmenī.

Atbalstīt Igauniju un Latviju mērķtiecīgu politikas pasākumu izstrādē, kas veicinātu dažādu tehnoloģisko risinājumu un iespēju izmantošanu ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanā Igaunijā un Latvijā. Veicināt politikas veidotāju un plašākas auditorijas informētību par ilgtspējīgu aviācijas degvielu.

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt mērķa grupai raksturīgās problēmas un vajadzības, kā arī sniegt priekšlikumus to risināšanai.

Veikt pētījumu un izstrādāt priekšlikumus, kas būtu pamats Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam 3.1.1.5. pasākuma “Smagā transporta zaļināšanas programma” izstrādei, par kravas autotransporta sektora ilgtspējas nodrošināšanas risinājumiem, tostarp akcentējot kravas autotransporta kopējā parka atjaunošanu, pilnveidošanu un pārveidošanas iespējas (ieskaitot transportlīdzekļu pārbūves risinājumus) par videi draudzīgākiem, iespējamās izmaiņas nodokļu politikā – ierobežojumi un iespējamie atbalsta pasākumi.

Veikt Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izpēti un izvērtējumu, lai analizētu pašreizējo šīs sistēmas darbību, kā arī izstrādāt priekšlikumus sistēmas pilnveidei nākotnē.

Turpināt īstenot sugu aizsardzības plānā paredzētos uzdevumus attiecībā uz vilku kā medījamas savvaļas plēsēju sugas izpētes vajadzībām un populācijas monitoringu, uzsverot divas līdz šim neaplūkotas jomas – vilku mijiedarbību ar Latvijai jaunu lielo plēsēju sugu – zeltaino šakāli, kā arī vilku populācijas lieluma atbilstības vērtējumu populācijas labvēlīgam aizsardzības stāvoklim jaunāko zinātnes atziņu skatījumā.

Analizēt jauniešiem ar ierobežotām iespējām pieejamos valsts un pašvaldības nodrošinātos pasākumus un atbalsta mehānismus Valmieras novadā, kā arī identificēt galvenos šķēršļus, kas ierobežo piekļuvi izglītībai, veselībai un veselības aprūpei, nodarbinātībai, sociālajiem pakalpojumiem un sabiedrības līdzdalības aktivitātēm.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus mežsaimniecības jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus transporta infrastruktūras jomā

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus lauksaimniecības un zivsaimniecības jomās.

Veikt spēkā esošo Tematisko plānojumu (turpmāk – TemPl) ieviešanas un izmantošanas  izvērtējumu (turpmāk – Izvērtējums), lai analizētu izstrādāto pašvaldību TemPl lietderību un to ieviešanu un izmantošanu teritorijas plānojumā, lokālplānojumā, detālplānojumā vai Attīstības programmā, apkopot prakses piemērus. Izvērtējumam jāidentificē šī brīža šķēršļi TemPl efektīvai sasaistei ar teritorijas plānojumu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kas ietekmē to tiesiskumu un kvalitāti.

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta piekto punktu, tematiskais plānojums ir teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (piemēram, transporta infrastruktūra, veselības aprūpes iestāžu un izglītības iestāžu izvietojums) vai specifisku tematu (piemēram, inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas un riska teritorijas). Savukārt, 32.panta otrajā daļā noteikts, ka tematiskos plānojumus ievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

Ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļa izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana finansēšanas modeļa maiņai.

Izvērtējums attiecas uz visiem ilgtermiņa sociālo pakalpojumu veidiem, ietverot (1) pakalpojumus personas dzīvesvietā un (2) pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā (neietverot pakalpojumu sociālās rehabilitācijas institūcijās).

Veikt Dzīvojamo telpu īres likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu, lai noskaidrotu tajā noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām (turpmāk – ex-post novērtējums).

Sagatavot priekšlikumus tiesību aktu ietekmes pēcpārbaudes (turpmāk – ex-post) novērtēšanas metodikas izstrādei.

Veikt Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu, lai noskaidrotu tajā noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

Pētījuma 4., 5., 6. un 10.pielikums ir ziņojuma nepublicējamā daļa.

Rast risinājumus Ādažu pilsētas, Ādažu un Carnikavas pagastu ielu un ceļu, gājēju ceļu, veloceļu, sabiedriskā transporta maršrutu un tranzīta maģistrāļu līdzsvarota tīkla izveidei, ņemot vērā ne tikai ekonomiskos aspektus, bet arī novada iedzīvotāju augošo pieprasījumu pēc pievilcīgas un labvēlīgas dzīves vides.

Veikt Latvijas un starptautisko izpēti par pieredzi integritātes paktu ieviešanā un sabiedrības uzraudzības mehānismiem, apkopojot labās prakses piemērus un pieredzes stāstus.

Veikt Plāna rasisma un antisemītisma mazināšanai 2023. gadam ietekmes izvērtējumu.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Ādažu pilsētas infrastruktūras pārbūves projektam “Infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai Ādažos, 2. un 3.kārta”, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izvērtēt žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situāciju Latvijā, apzināt galvenās problēmas, apdraudējuma veidus fiziskajā un digitālajā vidē, ņemot vērā gan vēršanos pret žurnālistiem, gan žurnālistēm–sievietēm, gan viņu tuviniekiem un nodarījuma veikšanu privātajā dzīvē vai pildot tiešos darba pienākumus.

Analizējot Latvijas žurnālistu drošības problēmas, piedāvāt ieteikumus regulējuma un pašregulācijas normu veidošanai un izveidot
priekšlikumus drošības problēmu risināšanai mediju uzņēmumu, mediju profesionālo organizāciju, izglītības iestāžu, mediju politiku veidojošo institūciju līmenī.

• Noskaidrot sportistu pieredzi saistībā ar dopinga kontroli;
• Apzināt sportistus par viņu pienākumu ziņot par savu atrašanās vietu;
• Noskaidrot sportistu zināšanas un pieredzi saistībā ar terapeitiskās lietošanas atļaujām;
• Uzzināt sportistu vērtējumu un zināšanas par sportā aizliegtajām vielām;
• Noskaidrot, kur sportisti iegūst informāciju par dopinga tēmu;
• Uzzināt par sportistu uztura bagātinātāju lietošanas un iegādes pieredzi.