Pētījumu un publikāciju datubāze

Novērtēt, vai vecākiem ar invaliditāti (I, II, III invaliditātes grupa) ir specifiskas vajadzības vai ierobežojumi savu bērnu aprūpei, kas ir atšķirīgi no pārējiem vecākiem, kuriem nav invaliditāte.

Dokumenta izstrādes mērķis ir izvērtēt esošo situāciju pirmsskolas izglītības jomā Ādažu novadā un noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu, izvēloties atbilstošāko PII pakalpojumu sniegšanas modeli, lai risinātu jautājumu ar trūkstošo vietu skaitu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Augšdaugavas novada ezeriem – Lielais Subates ezers, Mazais Subates ezers, Medumu ezers, Galiņu ezers, Šarlotes ezers, Marinovas ezers

Izvērtējuma mērķis bija pierādījumu gūšana par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte” ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz nodarbinātību un darbaspēka mobilitāti.

Pētījuma mērķis ir rakstu krājumā atspoguļot starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē” 2020. gada septembrī Kuldīgā prezentēto pētījumu rezultātus un paustās atziņas. Konference un rakstu krājums ir veidots ar mērķi veicināt Kurzemes un Zemgales hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras izpēti, kā arī atbalstīt Kuldīgas nominācijas virzīšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Apvienot 16 zinātnieku no sešām Eiropas valstīm jaunāko pētījumu rezultātus.  Lai Kuldīgas UNESCO nominācijas dokumentācijai sagatavotu zinātnisko apliecinājumu – Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskās un militārās vēstures aspektam. Kā arī zinātniski apliecinātu hercogistes mantojumu Kurzemē. Apkopot izdevumā senās Kuldīgas pils un pilsētas vēsturi, kā arī hercogistes liecības, kuras joprojām glabā pilsētvide.

Pētījuma mērķis ir veikt priekšizpēti romu stratēģiskā ietvara īstenošanas monitoringa pilnveidošanai.

Sagatavot nepieciešamo metodoloģisko un juridisko pamatojumu Ministru kabineta uzdevumu izpildei par vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, noteikšanu un sniegt priekšlikumus izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas ieviestu mūsdienu apstākļiem atbilstošu terminu, izstrādātu metodoloģiju minētās vietas noteikšanai, tās aktualizācijas kārtību, kā arī noteiktu kārtību īpašuma tiesību izmaiņām īpašumiem, kurus ir skārušas jūras augstākās bangas.

Novērtēt Latvijā pastāvošo pieeju kriminālprocesa obligātumam un nepieciešamību grozīt tiesisko regulējumu kriminālprocesu norises efektivizācijas nolūkā

Pētījuma vispārīgie mērķi – veicināt uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, Latvijā nostiprinot agrīnā preventīvā atbalsta un agrīnās intervences (turpmāk arī – “APA”) sistēmu bērnu vispusīgai attīstībai un pašrealizācijai un paaugstinot izpratni politiķu, rīcībpolitikas veidotāju un īstenošanā iesaistīto speciālistu vidū par APA sistēmas tvērumu, risināmo problēmu lokiem un izmantojamiem atbalsta instrumentiem.

Salīdzināt 2004. gadā veiktā pētījuma “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte”, rezultātus ar 2022. gada datiem, kas iegūti, izmantojot tās pašas pētījuma metodes. Pētījuma virsmērķis ir uz empīrisku pētījumu pamata izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus, kas var dot ieguldījumu valsts politikas attīstīšanā par demogrāfijas jautājumiem, īpaši tautas ataudzes vadlīniju veidošanā.

Noskaidrot 6 Latvijas novadu – Augšdaugavas, Ādažu, Bauskas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Madonas – iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem vērtējumu par dažādiem reģionālā sabiedriskā transporta aspektiem – lietošanas biežumu, lietošanas iemeslu un mērķi, kā arī apmierinātību ar saņemto pakalpojumu (tīrība, vadītāja attieksme, braukšanas ātrums, pienākšanas un atiešanas precizitāte, brīvo sēdvietu skaits salonā, autobusu vecums un vizuālais izskats, gaisa temperatūra salonā, attālums starp sēdekļiem, informācijas pasniegšana par gaidāmajām pieturām, iespēja norēķināties ar bankas karti, wi-fi pieejamība un biļešu klāsts)

Pierādījumu gūšana par ES fondu 2014.- 2020.gada plānošanas perioda DP “Izaugsme un nodarbinātība” ieguldījumu pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs
lietderību, efektivitāti un ietekmi.

Pētījuma mērķis ir savākt empīriskus pierādījumus invaliditātes novērtēšanas kritēriju pilnveidošanai Latvijā, izmantojot psihometrisku instrumentu invaliditātes novērtēšanai, ko izstrādājusi un plaši testējusi Pasaules Veselības organizācija, t.i.  PVO Invaliditātes novērtēšanas saraksts 2.0. (engl. The World Health Organisation Disability Assessment Schedule 2.0. (WHODAS 2.0)), lai sniegtu ieteikumus.

Pētījumā Pasaules Bankas eksperti sniedz rekomendācijas Latvijai, kā efektīvāk stiprināt invaliditātes noteikšanas sistēmu, izmantojot WHODAS 2.0, tādējādi invaliditātes noteikšanā apvienojot informāciju par personas medicīnisko novērtējumu un informāciju par personas funkcionēšanas spējām.

Analītiskā ziņojuma mērķis ir iepazīstināt ar priekšizpētes rezultātiem un rekomendācijām turpmākai valsts pārvaldes attīstības plānošanas dokumenta  attīstībai

Ziņojums atspoguļo Latvijas paveiktos un darāmos darbus IAM īstenošanā, informē par labo praksi, sniedz sabiedrības viedokļus par prioritāriem darbiem, kā arī atklāj šodienas un nākotnes izaicinājumus. Iepriekšējā ziņojuma 2018. gadā galvenais secinājums – Latvijai svarīgi veikt pāreju uz inovatīvu un ekoefektīvu tautsaimniecību, iekļaujot ikkatru – ir arī šī Ziņojuma galvenā tēma. Ja 2018. gada ziņojumā bija skaidrota Latvijas ilgtspējīgas attīstības plānošanas sistēma un sabiedrības līdzdalība tajā, noteiktas pamatlīnijas katram IAM, otrais ziņojums iet soli tālāk, novērtējot progresu IAM apakšmērķu līmenī.

Identificēt “Darbības programmas Latvijai 2021.–2027.gadam” ieguldījumu prioritātes, specifiskā atbalsta mērķu (turpmāk – SAM) un pasākumu darbības, kurās būtu iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas un noteikt identificētajām darbībām prioritātēs atbilstošāko no vienkāršoto izmaksu veidiem

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros lauksaimnieki var saņemt tiešos maksājumus un Lauku attīstības plāna platībmaksājumus, ja tiek ievēroti laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi (LLVN). Eiropas Komisija izvirza arvien jaunus un ambiciozākus vides un klimata mērķus, tāpēc 2021.-2027. gada plānošanas periodā tiek mainīts LLVN prasību kopums, tajā iekļaujot daļu no zaļināšanas prasībām. Tādējādi, lai izvērtētu esošo LLVN un zaļināšanas devumu un aktuālos izaicinājumus veikts pētījums ar šādiem darba uzdevumiem – novērtēt esošo (2015. -2020. gadā) laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un zaļināšanas prasību nozīmi un efektivitāti, izpētīt to ieviešanu Baltijas jūras reģiona valstīs un sagatavot priekšlikumus jaunā plānošanas perioda LLVN nosacījumiem un piemērotākajām zaļināšanas praksēm.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veikt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju situācijas padziļinātu izvērtējumu.

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Augšdaugavas novada ezeriem – Demenes ezeram, Dārza ezeram, Kalnišku ezeram

Izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetu, kā arī noteikt vidējo pašvaldībām nepieciešamo ikgadējo investīciju apjomu un administratīvo izmaksu pozīcijas.

Izpētīt Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk RIS3) mērķu sasniegšanai nepieciešamo pētniecības, inovāciju, uzņēmējdarbības, digitālo, globālo, kā arī pilsonisko kompetenču attīstības dinamiku un to ietekmējošos faktorus, lai izvērtētu Latvijas augstskolu izglītības nodrošinājuma kvalitāti.

Izstrādāt un novērtēt iespējamos Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijus un to īstenošanas sociālekonomisko ietekmi atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātiem priekšlikumiem par nacionālo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķu 2030.gadam kāpināšanu un ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) tvēruma paplašināšanu.

Izstrādāt metodiku un izvērtēt Latvijas reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centru tīkla (9+21) atbilstību un tā potenciālu (centru skaitu, izvietojumu) nākotnē, ņemot vērā reģionālās attīstības tendences un administratīvi teritoriālās reformas rezultātus.

Veikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādes normatīvā regulējuma juridisko analīzi un sniegt priekšlikumus regulējuma pilnveidošanai, lai uzlabotu un vienkāršotu plānošanas procesu, vienlaikus nodrošinātu no Dzīvotņu direktīvas izrietošo juridisko pienākumu izpildi attiecībā uz ES nozīmes aizsargājamām teritorijām Natura 2000.