Pētījumu un publikāciju datubāze

Analizēt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto personu iespējas aizstāvēt savas tiesības un nodrošināt šo tiesību ievērošanu, risinot juridiska rakstura jautājumus

Izstrādāt nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju raksturojumu un identificēt to mācību vajadzības un efektīvākās sasniegšanas stratēģijas to iesaistei mācībās.

Izstrādāt Daugavas posma zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Veikt vidusposma izvērtējumu, novērtējot motivācijas programmas un atbalsta pasākumu ietekmi uz sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto mērķa grupas personu situācijas izmaiņām, kā arī sniegt izvērtējumu par motivācijas programmas un atbalsta pasākumu īstenošanu un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai

Pētījuma mērķis ir izvērtēt projekta ”Uzņēmējdarbības vides attīstība Saldus pilsētas ziemeļu daļā, pārbūvējot publisko infrastruktūru” realizācijas lietderību pēc ekonomiskās analīzes galvenajiem rādītājiem.

Pētījumā novērtēts taimiņa/strauta foreles dabiskās atražošanās potenciāls Paksītes upē, šī potenciāla izmantošana, kā arī iespējas tā palielināšanai.

Pētījuma mērķis bija analizēt un definēt kultūras un radošo industriju jēdziena lietojuma nozīmi ES, nacionālajā un Liepājas pilsētas attīstības plānošanas kontekstā; izstrādāt Liepājas pilsētas kultūras un radošo industriju sociāli ekonomiskās ietekmes novērtēšanas metodoloģiju.

Sagatavot izvērtējumu par Iecavas novada apvienošanas iespējām ar kaimiņu pašvaldībām, sagatavot kopsavilkumu par optimālo modeli Iecavas novadam administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Uzlabot izpratni par to, kā jaunās nodarbinātības formas (JNF) tiek izmantotas praksē un sniegt priekšlikumus to sekmīgākai pielietošanai.

Izstrādāt rīcības plānu tūrisma piedāvājuma attīstībai Latvijā, kuru Ekonomikas ministrija un citas par tūrismu atbildīgās iestādes varētu izmantot kā pamatu turpmākām aktivitātēm, lai veicinātu uzņēmējdarbības aktivitātes tūrisma produktu attīstībai.

Pētījuma mērķis ir sniegt precīzāko iespējamo aplēsi par kopējo Latvijas diasporas apjomu, kā arī tās emigrāciju/remigrāciju.

Iegūt informāciju par liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatību 7 un 10 gadus veciem bērniem un skolu vides atbilstību veselīgu paradumu veicināšanai. Veicot vecāku anketēšanu, iegūt informāciju par ģimenes uztura paradumiem. Ne tikai pētīt, bet arī monitorēt liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatību 7 un 10 gadus veciem bērniem.

Izdalīt riska pazemes ūdensobjektu robežas, noteikt/pārskatīt fona un piesārņojošo vielu robežvērtības, sagatavot riska pazemes ūdensobjektu raksturojumus un novērtēt šo objektu stāvokli.
Hidroģeoloģiskās informācijas apkopošana un analīze, lai veiktu riska pazemes ūdensobjektu (turpmāk – PŪO) robežu noteikšanu un nepieciešamības gadījumā lemtu par jaunu pazemes riska ūdensobjektu izdalīšanu. Riska PŪO vertikālo un horizontālo robežu, fona un piesārņojošo vielu robežvērtību noteikšanas metodiku izstrāde, novērtējumu izstrāde, raksturojumu sagatavošana. Pārskatu un kartogrāfiskā materiāla sagatavošana.

Izstrādāt priekšlikumus atkritumu apsaimniekošanā un aprites ekonomikas veicināšanā, ņemot vērā OECD veikto vides raksturlielumu pārskatu, tajā iekļautās rekomendācijas un publisko diskusiju rezultātus.
Veikt esošā pārvaldības (institucionālais, tiesiskais) modeļa izvērtējumu kontekstā ar OECD rekomendācijām un ES jaunajām (Atkritumu ietvardirektīvas grozījumi no 2018.gada jūnija) prasībām atkritumu apsaimniekošanā, t.sk. attiecībā uz ražotāju atbildības sistēmām.
Veikt izvērtējumu par vismaz 3 citu ES dalībvalstu (tai skaitā arī Lietuvas, Igaunijas vai Polijas pieredze) institucionālo modeli, atbildību un īpašumtiesību sadalījumu atkritumu apsaimniekošanā. Izvērtēt tiesiskā regulējuma vispārīgās prasības, kas izriet no ES tiesību normām, ES tiesas spriedumiem, kas būtu jāņem vērā atkritumu apsaimniekošanas institucionālā modeļa izmaiņu kontekstā Latvijā.

Noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, lai pieņemtu lēmumu precīza smidzināšanas laika noteikšanai. Uzdevumi: 1) Veikt ābeļu un bumbieru kraupja attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par slimības kritiskajiem infekcijas periodiem Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra interneta vietnē, novērot kraupja izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas. 2) Veikt ābolu tinēja attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par ābolu tinēja attīstību Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra interneta vietnē, novērot ābolu tinēja izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas. 3) Veikt augļu koku vēža attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par augļu koku vēža attīstību Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra interneta vietnē. 4) Pārbaudīt lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro modeli ābolu zāģlapsenes attīstības prognozei Latvijas apstākļos, kaitēkļa attīstības un precīza ierobežošanas laika noteikšanai.
RIMpro-Hplocampa modeļa sniegtā imago attīstības prognoze neatbilda veiktajiem novērojumiem. Gan imago izlidošana, gan olu attīstība sākās vēlāk un turpinājās ilgāk, nekā to prognozēja modelis. Līdz ar to pastāv aizdomas, ka arī modeļa piedāvātais smidzinājuma veikšanas laiks bija pārlieku agrs.

Novērtēt Latvijas lauksaimniecības biomasas ilgtspēju ES atjaunojamās enerģijas Direktīvas 2018/2001 kontekstā.

Jaunatnes politikas īstenošanas plāna vidusposma izvērtējuma mērķis bija izstrādāt starpposma ietekmes izvērtējumu par laika periodu no 2016. līdz 2018. gadam saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā doto darba uzdevumu. Pakalpojuma ietvaros tika apkopoti dati un informācija par Jaunatnes politikas īstenošanas plāna ietvaros īstenotajiem pasākumiem un to sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Papildus tika sagatavots esošās situācijas darbā ar jaunatni raksturojums, kas ļauj plānošanas dokumenta izpildi vērtēt plašākā aktualitāšu kontekstā un definēt būtiskākos izaicinājumus nākamajam plānošanas periodam

attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, integrējot to ar siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju prognozēšanas dinamisko modeli, un sagatavot ticamas un pamatotas lauksaimniecības sektoru attīstības ilgtermiņa prognozes

Veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās
un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veselības aprūpes un mājokļa pieejamībā.

Izvērtējuma mērķis ir novērtēt Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam (turpmāk – programma) ieviešanas efektivitāti (effectiveness) un lietderību (efficiency), kā arī Programmas Komunikācijas stratēģijas ieviešanu.

Novērtēt, vai PVN samazinājums ir piemērots mazumtirdzniecības cenās svaigiem augļiem un dārzeņiem ar samazinātu PVN likmi.