Pētījumu un publikāciju datubāze

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas apdrošināšanas nozares pilnveidošanai, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmē radītos zaudējumus iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm un tautsaimniecības nozarēm.

Veikt “zaļā budžeta” ietvara izstrādi un ieteikumu sagatavošanu tā ieviešanai valsts budžeta plānošanas un izpildes procesā, kā arī ietekmes novērtēšanu uz noteiktajiem klimata mērķiem 2030. gadam, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas teritorijas attīstības plānošanas pilnveidošanai reģionālā un vietējā līmenī saistībā ar noteikto klimata politikas mērķu 2030. un 2050. gadam izpildi, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībai pilsētvidē, ņemot vērā nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgoties klimata pārmaiņām un nodrošināt oglekļa dioksīda piesaisti.

Izstrādāt iespējamo risinājumu kopumu jūras krasta erozijas mazināšanai, lai sniegtu atbalstu jūras piekrastes teritoriju attīstības plānošanā un apsaimniekošanā, kā arī lai ierobežotu jūras krasta erozijas sekas klimata pārmaiņu ietekmē.

Izstrādāt izglītības terminu skaidrojošo vārdnīcu ar terminu tulkojumiem vienotas terminoloģijas attīstībai izglītības politikas veidošanai, pētniecībai un starptautiskai sadarbībai

Atvieglot būvniecības administratīvo procesu, novērst administratīvus šķēršļus un veicināt plašāku rūpnieciski ražotu ēku būvniecību.

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Augšdaugavas novada ezeriem – (Čerņavas ezeram, Ozerka ezeram, Laucesas ezeram (Latvijas teritorijā), Kumpinišķu ezers (Latvijas teritorijā), Skirnas ezeram (Latvijas teritorijā))

Veikt Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru (turpmāk – Centri) darbības procesu un prakses analīzi – izpēti, kā tiek īstenots darbs ar ģimenēm, nostiprinot analīzes gaitā konstatēto ar padziļinātām sarunām ar Centru sadarbības partneriem, identificējot un analizējot problēmsituācijas, sagatavojot  secinājumus un  ieteikumus metodisko materiālu pilnveidei, t.sk. norādot uz  nepieciešamajiem precizējumiem metodiskajos materiālos, īpaši sadarbības procesos starp iesaistītajām sadarbības institūcijām, lai uzlabotu Centru līdzšinējo darbu.

Noskaidrot dažādu sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu vecumā no 1 līdz 6 gadiem Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) standartizācijas izlases kontekstā.

Veikt pētījumu par bērnu ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas pilnveides iespējām, identificējot sistēmas trūkumus, veicot ārvalstu labās prakses analīzi un sniedzot priekšlikumus sistēmas pilnveidei.

Sistēmiski izvērtēt, vai tehnisko palīglīdzekļu (TPL) pakalpojums pēc būtības esošajā dizainā un finansējuma ietvarā ir atbilstošs klientu vajadzībām un sasniedz normatīvajos aktos TPL pakalpojuma īstenošanai noteikto mērķi. Pētījuma uzdevums ir saņemt neatkarīgu vērtējumu par esošās sociālo pakalpojumu sistēmas ietekmi uz klienta dzīves kvalitāti, atgriešanos darba tirgū, sociālo iekļaušanos utt. Pētījuma ieviešanai ir būtiska loma TPL pakalpojuma reformas attīstībā, valsts finansētā pakalpojuma TPL nodrošināšanā, izmaksu efektivitātes uzlabošanā un efektīva, personām ar funkcionēšanas traucējumiem piemērota kvalitatīva TPL pakalpojuma finansēšanā.

Paaugstināt publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, uzlabojot datu pieejamību un elektronisko pakalpojumu saturu, un uzlabot komercdarbības vidi, uzlabojot darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu.

Ziņojums “Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi” ietver vardarbības mazināšanā iesaistīto dienestu un institūciju uzkrāto administratīvo datu analīzi par dažādu vardarbības formu izplatību ģimenē un vardarbībā pret bērnu. Tāpat ir veikta padziļināta Latvijā veikto pētījumu datu un starptautisko rekomendāciju analīze un izvērtējums, lai uzlabotu turpmāko vardarbības pētījumu kvalitāti, kas iekļauta monitoringa sistēmā.

Pamatojoties uz šo datu kopumu, kā arī padziļinātajām intervijām ar speciālistiem, kas darbojas vardarbības izplatības mazināšanas jomā, speciālistu aptauju un fokusa grupu rezultātiem, ziņojumā apkopoti būtiskākie vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes rādītāji, ar kuru palīdzību ir iespējams izvērtēt situācijas dinamiku un intervences mehānismu efektivitāti.

Ziņojumā piedāvāts un pamatots arī galveno sabiedrības drošības sajūtas un informētības rādītāju kopums, kas parāda sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldības iestādēm vardarbības jautājumu risināšanā un izmaiņas sabiedrības izpratnē un tolerancē pret vardarbību.

Identificēt Multidimensionālās ģimenes terapijas programmas ieviešanas sistēmiskos atbalsta risinājumus Latvijā.

Analizēt notikušās pārmaiņas Taksonomijas regulējumā, ieskaitot tiesību aktu un tehniskās pārbaudes kritēriju projektos.

Izvērtēt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6. prioritārā virziena “Ilgtspējīga transporta sistēma” ieguldījumu lietderību, efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju.

Pētījuma mērķis ir sniegt rekomendācijas un novērtējumu, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām, samazinātu privātā autotransporta izmantošanu Rīgas metropoles areālā (turpmāk – RMA), piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem.

Veikt Latvijā saražoto koksnes produktu (turpmāk — nocirstas koksnes produktu jeb HWP — harvested wood products — atbilstīgi ES regulā Nr. 2028/841 lietotajai terminoloģijai) plūsmas analīzi, sniegt aprēķinos izmantoto metodoloģisko pieeju novērtējumu un salīdzinājumu ar starptautiskā praksē izmantotām metodikām.

Dot ieguldījumu “Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai” piemērošanai Latvijas apstākļiem.

Veikt meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu Nacionālā meža monitoringa programmas  ietvaros, iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.

Veikt Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomisko vērtējumu.

Sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas izstrādātiem dokumentu projektiem, kas skar meža nozari un ir sagatavoti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai.