Pētījumu un publikāciju datubāze

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Augšdaugavas novada ezeriem – Demenes ezeram, Dārza ezeram, Kalnišku ezeram

Izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetu, kā arī noteikt vidējo pašvaldībām nepieciešamo ikgadējo investīciju apjomu un administratīvo izmaksu pozīcijas.

Izpētīt Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk RIS3) mērķu sasniegšanai nepieciešamo pētniecības, inovāciju, uzņēmējdarbības, digitālo, globālo, kā arī pilsonisko kompetenču attīstības dinamiku un to ietekmējošos faktorus, lai izvērtētu Latvijas augstskolu izglītības nodrošinājuma kvalitāti.

Izstrādāt un novērtēt iespējamos Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijus un to īstenošanas sociālekonomisko ietekmi atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātiem priekšlikumiem par nacionālo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķu 2030.gadam kāpināšanu un ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) tvēruma paplašināšanu.

Izstrādāt metodiku un izvērtēt Latvijas reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centru tīkla (9+21) atbilstību un tā potenciālu (centru skaitu, izvietojumu) nākotnē, ņemot vērā reģionālās attīstības tendences un administratīvi teritoriālās reformas rezultātus.

Veikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādes normatīvā regulējuma juridisko analīzi un sniegt priekšlikumus regulējuma pilnveidošanai, lai uzlabotu un vienkāršotu plānošanas procesu, vienlaikus nodrošinātu no Dzīvotņu direktīvas izrietošo juridisko pienākumu izpildi attiecībā uz ES nozīmes aizsargājamām teritorijām Natura 2000.

Veikt izvērtējumu par vides prasībām, kas iekļautas MK noteikumos dzīvnieku novietnēm, MK noteikumos koksnes impregnēšanai, MK noteikumos kokzāģētavām un MK noteikumos transportlīdzekļu remontdarbnīcām un automazgātavām, kā arī sniegt redzējumu par šī regulējuma turpmāku attīstību.

Radīt iespēju Latvijas publiskajam sektoram izmantot eksperimentēšanas metodes un attīstīt eksperimentēšanas kultūru visā publiskajā sektorā. Vadlīnijas arī iepazīstina ar starptautiskiem piemēriem un labo praksi, lai iedvesmotu un atbalstītu eksperimentēšanas kultūras attīstību Latvijā.

– sniegt lasītājam izpratni par sociālās un politiskās uzticēšanās definēšanu sociālajās zinātnēs, to ietekmējošiem faktoriem, uzticēšanos dinamiku Eiropā un Latvijā

– skaidrot uzticēšanās mērīšanu un analīzi ESS, kā arī izvērst ESS 9. kārtas uzticēšanās datu analīzi

– identificēt Latvijas sociāli demografiskās grupas ar zemu sociālo un politisko uzticēšanos

– izdarīt secinājumus par sociālajām grupām ar zemu uzticēšanās līmeni par un virzieniem, kuros stiprināt sociālo un politisko uzticēšanos.

Veikt izvērtējumu par esošo B un C kategorijas piesārņojošo darbību iedalījumu un izstrādāt priekšlikumus kritērijiem, kurus varētu izmantot saraksta pārskatīšanai/ atjaunināšanai (piemēram, darbību izslēgšanai, iekļaušanai vai robežsliekšņu izmaiņām), kā arī izstrādāt priekšlikumu jaunam B un C kategorijas darbību sarakstam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta Nr.#X013 “Zaļā transformācija! Rīcībpolitikas rīks reģionālai plānošanai Baltijas jūras reģionā” (turpmāk – projekts GRETA) ietvaros aicina iepazīties ar rīcībpolitikas rekomendācijām viedai specializācijai un zaļajai transformācijai

Izprast topošo un esošo vecāku vēlmes attiecībā uz nepieciešamo atbalstu bērna audzināšanā un motivāciju jaunu atvašu sagaidīšanā

Priekšlikumu izstrāde tiesiskā regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas režīma nodrošināšanu atbilstoši Dzīvotņu direktīvas prasībām.

Izpētīt jaunizveidotā Mārupes novada demogrāfiskās tendences, izvērtēt apdzīvojuma struktūru un sagatavot ieteikumus potenciālā administratīvā centra izveidei jaunizveidotajā novadā pēc Mārupes un Babītes novadu apvienošanas, kā arī sagatavot vadlīnijas apdzīvojuma struktūras attīstībai Rīgas metropoles attīstības kontekstā.

Pētījums pieejams tikai SM. Iespējas un kontaktus par pētījuma pieejamību skatīt pievienotajā anotācijā.

Mērķis:
1) izvērtēt iespēju noslēgt jaunu valsts tiešā piešķīruma pasūtījuma līgumu ar Pasažieru vilcienu no piemērojamo tiesību aktu viedokļa, kā arī juridiskos, operacionālos un finanšu riskus saistībā ar valsts tiešā piešķīruma pagarināšanu, cita starpā kontekstā ar Škoda līgumu un ar to saistīto finansējumu;
2) sagatavot prakses piemēru apkopojumu par Somijas, Vācijas un Austrijas īstenoto pārvaldības modeli, kā arī veikt šo valstu realizēto pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas procesu analīzi un apkopojumu attiecībā uz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanu;
3) identificēt iespējamos rīcības scenārijus pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanai.

Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā mērķis un uzdevumi ir izvērtēt esošo izglītības piedāvājumu, tā teritoriālo pārklājumu, izglītojamo iesaisti, pedagogu resursa un infrastruktūras nodrošinājumu STEM jomā, kontekstā ar vispārējās izglītības valsts standartos paredzēto dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanu un sniegt priekšlikumus optimāliem risinājumiem STEM izglītības attīstībai Latvijā.

Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā mērķis un uzdevumi ir izvērtēt esošo izglītības piedāvājumu, tā teritoriālo pārklājumu, izglītojamo iesaisti, pedagogu resursa un infrastruktūras nodrošinājumu STEM jomā, kontekstā ar vispārējās izglītības valsts standartos paredzēto dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanu un sniegt priekšlikumus optimāliem risinājumiem STEM izglītības attīstībai Latvijā.

Izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu par valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem personām ar redzes invaliditāti.

Veikt pētījumu par atkārtotu materiālu izmantošanu atbilstoši Eiropas Komisijas dokumentā “Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/19 (2020. gada 18.decembris), ar ko nosaka vienotu metodiku un formu, kādā ziņot par atkalizmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK” un tā Pielikumā noteiktajām prasībām ziņojuma sagatavošanai.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju izpratnes līmeni par sagatavotību un rīcību ārkārtas gadījumos un katastrofas vai to draudu situācijās, lai veidotu efektīvus komunikācijas kanālus – tīmekļa vietni un aplikāciju – gan tehniskajā un dizaina izpildījumā, gan saturiskajā jomā.

Izvērtēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes potenciālo ietekmi uz tautas ataudzi.

Izpētīt augstākās izglītības sociālo dimensiju un identificētu vēlamos instrumentus, lai padarītu studiju procesu draudzīgāku jaunajiem vecākiem.

Pētījuma mērķis ir veikt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, t.sk. personām ar multipliem traucējumiem un personām vecumā virs 55 gadiem, satura, sniegšanas veida, pieejamības un ietekmes uz dzīves kvalitāti izvērtējumu.

Noskaidrot, kādi faktori ietekmē inovācijas, lai veidotu kopīgu izpratni par vidi, kas ir pamatā turpmākai lēmumu pieņemšanai un piedāvātu pasākumus inovāciju veicināšanai publiskajā sektorā visā Latvijas valsts dienestā.