Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Veikt izvērtējumu par vides prasībām, kas iekļautas MK noteikumos dzīvnieku novietnēm, MK noteikumos koksnes impregnēšanai, MK noteikumos kokzāģētavām un MK noteikumos transportlīdzekļu remontdarbnīcām un automazgātavām, kā arī sniegt redzējumu par šī regulējuma turpmāku attīstību.
Radīt iespēju Latvijas publiskajam sektoram izmantot eksperimentēšanas metodes un attīstīt eksperimentēšanas kultūru visā publiskajā sektorā. Vadlīnijas arī iepazīstina ar starptautiskiem piemēriem un labo praksi, lai iedvesmotu un atbalstītu eksperimentēšanas kultūras attīstību Latvijā.
– sniegt lasītājam izpratni par sociālās un politiskās uzticēšanās definēšanu sociālajās zinātnēs, to ietekmējošiem faktoriem, uzticēšanos dinamiku Eiropā un Latvijā
– skaidrot uzticēšanās mērīšanu un analīzi ESS, kā arī izvērst ESS 9. kārtas uzticēšanās datu analīzi
– identificēt Latvijas sociāli demografiskās grupas ar zemu sociālo un politisko uzticēšanos
– izdarīt secinājumus par sociālajām grupām ar zemu uzticēšanās līmeni par un virzieniem, kuros stiprināt sociālo un politisko uzticēšanos.
Veikt izvērtējumu par esošo B un C kategorijas piesārņojošo darbību iedalījumu un izstrādāt priekšlikumus kritērijiem, kurus varētu izmantot saraksta pārskatīšanai/ atjaunināšanai (piemēram, darbību izslēgšanai, iekļaušanai vai robežsliekšņu izmaiņām), kā arī izstrādāt priekšlikumu jaunam B un C kategorijas darbību sarakstam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta Nr.#X013 “Zaļā transformācija! Rīcībpolitikas rīks reģionālai plānošanai Baltijas jūras reģionā” (turpmāk – projekts GRETA) ietvaros aicina iepazīties ar rīcībpolitikas rekomendācijām viedai specializācijai un zaļajai transformācijai
Izprast topošo un esošo vecāku vēlmes attiecībā uz nepieciešamo atbalstu bērna audzināšanā un motivāciju jaunu atvašu sagaidīšanā
Priekšlikumu izstrāde tiesiskā regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas režīma nodrošināšanu atbilstoši Dzīvotņu direktīvas prasībām.
Izpētīt jaunizveidotā Mārupes novada demogrāfiskās tendences, izvērtēt apdzīvojuma struktūru un sagatavot ieteikumus potenciālā administratīvā centra izveidei jaunizveidotajā novadā pēc Mārupes un Babītes novadu apvienošanas, kā arī sagatavot vadlīnijas apdzīvojuma struktūras attīstībai Rīgas metropoles attīstības kontekstā.
Pētījums pieejams tikai SM. Iespējas un kontaktus par pētījuma pieejamību skatīt pievienotajā anotācijā.
Mērķis:
1) izvērtēt iespēju noslēgt jaunu valsts tiešā piešķīruma pasūtījuma līgumu ar Pasažieru vilcienu no piemērojamo tiesību aktu viedokļa, kā arī juridiskos, operacionālos un finanšu riskus saistībā ar valsts tiešā piešķīruma pagarināšanu, cita starpā kontekstā ar Škoda līgumu un ar to saistīto finansējumu;
2) sagatavot prakses piemēru apkopojumu par Somijas, Vācijas un Austrijas īstenoto pārvaldības modeli, kā arī veikt šo valstu realizēto pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas procesu analīzi un apkopojumu attiecībā uz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanu;
3) identificēt iespējamos rīcības scenārijus pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanai.
Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā mērķis un uzdevumi ir izvērtēt esošo izglītības piedāvājumu, tā teritoriālo pārklājumu, izglītojamo iesaisti, pedagogu resursa un infrastruktūras nodrošinājumu STEM jomā, kontekstā ar vispārējās izglītības valsts standartos paredzēto dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanu un sniegt priekšlikumus optimāliem risinājumiem STEM izglītības attīstībai Latvijā.
Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā mērķis un uzdevumi ir izvērtēt esošo izglītības piedāvājumu, tā teritoriālo pārklājumu, izglītojamo iesaisti, pedagogu resursa un infrastruktūras nodrošinājumu STEM jomā, kontekstā ar vispārējās izglītības valsts standartos paredzēto dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanu un sniegt priekšlikumus optimāliem risinājumiem STEM izglītības attīstībai Latvijā.
Izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu par valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem personām ar redzes invaliditāti.
Veikt pētījumu par atkārtotu materiālu izmantošanu atbilstoši Eiropas Komisijas dokumentā “Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/19 (2020. gada 18.decembris), ar ko nosaka vienotu metodiku un formu, kādā ziņot par atkalizmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK” un tā Pielikumā noteiktajām prasībām ziņojuma sagatavošanai.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju izpratnes līmeni par sagatavotību un rīcību ārkārtas gadījumos un katastrofas vai to draudu situācijās, lai veidotu efektīvus komunikācijas kanālus – tīmekļa vietni un aplikāciju – gan tehniskajā un dizaina izpildījumā, gan saturiskajā jomā.
Izvērtēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes potenciālo ietekmi uz tautas ataudzi.
Izpētīt augstākās izglītības sociālo dimensiju un identificētu vēlamos instrumentus, lai padarītu studiju procesu draudzīgāku jaunajiem vecākiem.
Pētījuma mērķis ir veikt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, t.sk. personām ar multipliem traucējumiem un personām vecumā virs 55 gadiem, satura, sniegšanas veida, pieejamības un ietekmes uz dzīves kvalitāti izvērtējumu.
Noskaidrot, kādi faktori ietekmē inovācijas, lai veidotu kopīgu izpratni par vidi, kas ir pamatā turpmākai lēmumu pieņemšanai un piedāvātu pasākumus inovāciju veicināšanai publiskajā sektorā visā Latvijas valsts dienestā.
Pētījuma mērķis ir stiprināt uzraudzību un kontroli uz ES ārējās robežas attiecībā uz importētām bīstamām ķīmisko vielām, bīstamiem maisījumiem un izstrādājumiem, kas satur noteiktas īpaši bīstamas vielas, kā arī veicināt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām un sagatavot vadlīnijas nepieciešamajām darbībām.
1)apzināt esošo situāciju valsts pārvaldes iestādēs saistībā ar pakalpojumu pārvaldību;
2)izveidot pakalpojumu pārvaldības pilnveides rekomendācijas.
Noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības rezultātus no 2016. gada līdz 2020. gadam un to ieguldījumu programmas virsmērķa – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā – sasniegšanā.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot fizisko aktivitāti ierobežojošos un veicinošos faktorus izglītības iestādēs.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam projektā (turpmāk – Pamatnostādņu projekts) noteikto politikas rezultatīvo rādītāju novērtējums un Pamatnostādņu projekta un tam pakārtoto rīcības plānu 2021.-2023. gadam un 2024.-2027. gadam rezultatīvo rādītāju monitoringa izstrāde turpmākajiem septiņiem gadiem.
Pētījuma mērķis ir pārskata par adopciju, esošās ārvalsts adopcijas kārtības nosacījumu izvērtēšana atbilstoši bērna interesēm.