Pētījumu un publikāciju datubāze

Pasākuma metodes mērķis ir lēmumu pieņemšanu balstīt dialogā ar sabiedrību, nodrošinot pēc iespējas plašāku dažādu iedzīvotāju grupu pārstāvniecību

Sagatavot sākotnējo jeb Ex-ante izvērtējumu Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķim 3.1.1. “Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.5. pasākumam “Nacionālas nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība”, kas paredz turpināt Latvijas valstspilsētu ielu transporta infrastruktūras attīstību, lai nodrošinātu tā starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā.

Vienotus un saprotamu kritēriju riska novērtējuma un vizītē veicamo pasākumu kopuma izstrāde, lai nodrošinātu harmonizētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ieviešanu un uzraudzību.

Izveidot DzVA vadlīnijas, vadoties no ES Regulas 2016/429 25. pantu un tās pārbaudīt veterinārmedicīniskajā praksē. Šī mērķa sasniegšanai, tiks pilnveidotas 2023. gadā gatavotās vadlīnijas, – tiks izvērtēti un sagrupēti infekcijas slimību izplatības riski pēc bīstamības pakāpes; izveidota ganāmpulku riska pakāpes novērtēšanas tabula, pēc kuras vadoties varēs noteikt saimniecību DzVA biežumu; tiks pilnveidota (2023.gadā sagatavotā) DzVA veidlapa katras sugas dzīvnieku ganāmpulku vizītēm, kuras tā tiks pārbaudītas praksē, tās aizpildot dažādu sugu dzīvnieku ganāmpulkos. Rezultātā veterinārārsti varēs izmantot DzVA realizācijai dažādu sugu ganāmpulkos projektā izstrādātās vadlīnijas un veidlapas biodrošības novērtēšanu, A,B,C kategorijas infekcijas slimību profilaksi, diagnostiku vai novēršanu, un zāļu vielu (īpaši antibiotiku) izmantošanas analīzi ganāmpulkos, un šajos jautājumos sniegt konsultācijas ganāmpulku īpašniekiem.

Izveidot ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku, kas pielietojams lauksaimniecības zemēs ierīkojamo buferjoslu platuma noteikšanai atkarībā no ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina platības. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti buferjoslu platuma kritēriju noteikšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ieviešanas ietvaros

Izstrādāt priekšlikumus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni.

Noskaidrot jaunas potenciālas resocializācijas programmas ieviešanas nosacījumus un uzstādījumus attiecībā uz vardarbīgus noziegumus izdarījušiem probācijas klientiem.

Izvērtēt zāļu cenu politikas ietekmi veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamībā un novērtēt PVN likmes ietekmi gan uz veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem, gan valsts budžeta ieņēmumiem, gan pārtikas cenām

Pētījuma mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Projekta rezultātā tiks sagatavota atskaite ar lauksaimniecības sektora prognozēšanas rezultātiem (platības, dzīvnieku skaits, ražošana, sociālekonomiskā ietekme, atbalsta maksājumi, kūtsmēsli, pesticīdi, SEG emisijas). Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta zinātniskā komunikācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem par References scenārijiem 2050. gadam (RefScen2050).

Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanai, modelējot lauksaimniecības nozares attīstību un SEG emisijas. Rezultāti ir izmantojami politikas plānošanai un SEG emisiju mazinošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai

Iepazīties ar Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Zāļu aģentūras priekšlikumiem par perorālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu iejaukšanu barībai produktīvajiem dzīvniekiem un izstrādāt labas prakses vadlīnijas Latvijas apstākļiem par perorālai lietošanai paredzēto zāļu iejaukšanu barībā (kas nav paredzētas ārstnieciskās barības ražošanai), kas paredzētas gan dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem), gan praktizējošiem veterinārārstiem dažādām produktīvo dzīvnieku sugām dažādās turēšanas sistēmās

Izvērtēt esošo un izstrādāt jaunu kultūraugu ražību prognozēšanas metodiku

1. Izvērtēt iespējamās turpmākās rīcības/darbības pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai dažādām mērķgrupām (pārtikas ražotāji, ēdināšanas uzņēmumi un mājsaimniecības) saskaņā ar ES mērķi 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus uz vienu iedzīvotāju par 50%.
2. Sniegt izvērtējumu par līdz šim īstenotajām ilgtspējas iniciatīvām Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumos un sniegt priekšlikumus turpmākai rīcībai/darbībai, lai veicinātu ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas iniciatīvas par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

Veikt objektīvu un datos balstītu transporta politikas izvērtējumu un analīzi, balstoties uz Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (turpmāk – TAP2027) īstenošanu laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam.

Pilnveidot monitoringa sistēmu cilvēkkapitāla attīstības politikas efektivitātes un progresa novērtēšanai Latvijā, lai sekmētu ekonomikas transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, atbildot uz situācijas izmaiņām, izaicinājumiem un iespējām starptautiskajos tirgos un nodrošinot eksporta potenciāla kāpināšanu.

Sagatavot zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus Augšdaugavas novada ezeriem. Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi nepieciešami, lai plānotu ezera apsaimniekošanu, nodrošinātu zivju resursu aizsardzību un atražošanu, uzlabotu ezeru ekoloģisko stāvokli.

Zemes kā resursa apsaimniekošanā ir iesaistītas vairākas nozares un katrai nozarei ir savas prioritātes zemes resursa apsaimniekošanas jomā. Līdzšinējā politikas plānošanas un ieviešanas prakse rāda, ka katrai nozarei mērķu sasniegšanā ir savas prioritātes, kam ir būtiska ietekme uz zemes kā resursa apsaimniekošanas ilgtspējību. Līdz ar to zemes apsaimniekošanas politikas kā plānošanas dokumenta izstrādē izšķiroša nozīme  ir ne tikai zemes izmantošanas potenciāla novērtēšanai un attīstības prognozēšanai, izvērtējot nozaru īstenotos un plānotos mērķus, bet arī nodefinēt rādītājus, kas ļautu novērtēt zemes izmantošanu no tās ilgtspējas aspekta.

Tāpēc politikas plānošanas dokumenta formātā ir nepieciešams noteikt tās ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas un pārvaldības rādītājus noteiktam periodam. Šie rādītāji ir izvērtējami un pārskatāmi ar noteiktu regularitāti ar skaidri definētiem kritērijiem par vērtībām, kuru pārsniegšanas vai nesasniegšanas rezultātā ir obligāti veicami grozījumi ar zemes izmantošanu saistīto nozaru plānošanas dokumento

Pētījuma mērķis- izstrādāt priekšlikumus makro rādītāju monitoringa sistēmai zemes izmantošanas ilgtspējības novērtēšanai, kas būtu izvērtējami un pārskatāmi ar noteiktu regularitāti ar skaidri definētiem kritērijiem un vērtībām, kas nepieciešami, lai nodrošinātu zemes efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Izstrādāt izvērtējumu par investīciju uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamo finansējumu un darbību kopumu projekta dzīves cikla laikā, t.sk. izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi.

Izvērtēt iespējamu neapzinātu ĢMO izplatību Latvijas vidē, sniegt analīzi par Latvijā pieejamajām vides monitoringa programmām, kā arī izstrādāt rekomendācijas esošo vides monitoringa programmu un sēklu/augu pavairošanas materiāla monitoringa programmas pielāgošanai ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu.
Projekta mērķa realizācija nodrošinās Latvijas gatavību nākotnē izvērtēt ģenētiski modificētu augu audzēšanas ietekmi uz Latvijas vidi un dabas bioloģisko daudzveidību un dažādiem šo jomu zinātniskajiem aspektiem.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus valsts finansēta psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar smagām saslimšanām vai invaliditāti Latvijā, lai uzlabotu viņu un viņu ģimeņu psihoemocionālo labizjūtu. Pētījumā analizēta Latvijā pieejamo psiholoģisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī salīdzināta Zviedrijas un Īrijas pieredze šajā jomā.

Pētījuma mērķis  ir izvērtēt nepieciešamību un iespēju veidot valsts drošības rezerves piedevai, ko lieto transportlīdzekļos dīzeļdzinēju izplūdes gāzu neitralizācijai.

Veikt padziļinātu emisijas avotu izmešu (putekļu cieto daļiņu) ķīmisko un morfoloģisko analīzi, lai konstatētu potenciālo emisijas avotu putekļu devumu gaisa kvalitātes pasliktināšanā Rīgas valstspilsētas centrā (Brīvības iela pie krustojuma ar Bruņinieku ielu). Detalizēta analīze veikta putekļu paraugiem dažādās sezonās, lai identificētu potenciālās atšķirības. Papildus veikta rutīnas mērījumu gaisa piesārņojuma konkrētās dienās kompleksā analīze, lai novērtētu sezonalitātes, nedēļas variāciju un meteoroloģisko parametru ietekmi/saistību ar piesārņojuma līmeni.

Analizēt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.prioritārā virziena “IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi”  2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās” ieguldījumu lietderību, efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju.

Valsts probācijas dienesta (VPD) aktuālās situācijas un pasaules prakses interaktīvu resocializācijas metožu izmantošanas izvērtējums, lai mērķtiecīgi izvēlētos VPD vajadzībām atbilstošas jaunas interaktīvas resocializācijas metodes.

Izvērtējuma mērķis ir novērtēt Latvijai piešķirto REACT-EU finansējuma lietderību, efektivitāti, ietekmi un iekļautību, kā arī to, kā šie resursi palīdzējuši izpildīt jauno īpašo tematisko mērķu uzdevumus, ņemot vērā arī Covid-19 īpašos rādītājus darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”.

Šī pētījuma vispārējais mērķis ir atbalstīt institucionālās, administratīvās un uz izaugsmi vērstas strukturālās reformas Latvijā. Šī projekta īpašais mērķis ir palīdzēt valsts iestādēm samazināt tādu satiksmes negadījumu skaitu, kuru rezultātā neaizsargātie satiksmes dalībnieki gūst ievainojumus vai iet bojā.