Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret dalību 14. Saeimas vēlēšanās un pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Nacionālās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Valmiera-Rīga”.

Noskaidrot sabiedrisko domu par valsts īpašumu pārvaldību.

Pētījuma vispārīgie mērķi – veicināt uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, Latvijā nostiprinot agrīnā preventīvā atbalsta un agrīnās intervences (turpmāk arī – “APA”) sistēmu bērnu vispusīgai attīstībai un pašrealizācijai un paaugstinot izpratni politiķu, rīcībpolitikas veidotāju un īstenošanā iesaistīto speciālistu vidū par APA sistēmas tvērumu, risināmo problēmu lokiem un izmantojamiem atbalsta instrumentiem.

Salīdzināt 2004. gadā veiktā pētījuma “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte”, rezultātus ar 2022. gada datiem, kas iegūti, izmantojot tās pašas pētījuma metodes. Pētījuma virsmērķis ir uz empīrisku pētījumu pamata izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus, kas var dot ieguldījumu valsts politikas attīstīšanā par demogrāfijas jautājumiem, īpaši tautas ataudzes vadlīniju veidošanā.

Noskaidrot 6 Latvijas novadu – Augšdaugavas, Ādažu, Bauskas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Madonas – iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem vērtējumu par dažādiem reģionālā sabiedriskā transporta aspektiem – lietošanas biežumu, lietošanas iemeslu un mērķi, kā arī apmierinātību ar saņemto pakalpojumu (tīrība, vadītāja attieksme, braukšanas ātrums, pienākšanas un atiešanas precizitāte, brīvo sēdvietu skaits salonā, autobusu vecums un vizuālais izskats, gaisa temperatūra salonā, attālums starp sēdekļiem, informācijas pasniegšana par gaidāmajām pieturām, iespēja norēķināties ar bankas karti, wi-fi pieejamība un biļešu klāsts)

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Izvērtējuma mērķis ir valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu izpēte un izvērtēšana, to norises atbilstība normatīvajam regulējumam un labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Pētījuma mērķis ir apzināt informāciju par labo praksi atlīdzības sistēmas noteikšanā valsts kapitālsabiedrībās un privātā sektora kapitālsabiedrībās citās OECD dalībvalstīs un sagatavot ieteikumus atalgojuma politikas/ sistēmas pilnveidei publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kā arī iegūt reprezentatīvus un salīdzināmus datus par vidējo atalgojuma apmēru un tā sastāvdaļām valdes locekļiem un padomes locekļiem Latvijas un citu OECD dalībvalstu privātā sektora  kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, sagatavojot ieteikumus šo rezultātu izmantošanai Latvijā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem sociālpolitiskajiem jautājumiem. 65% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju Krievijas izraisītajā karā atbalsta Ukrainu. 7% atbalsta Krieviju, bet 25% atbalsta “ne vienu, ne otru”.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret karu Ukrainā (atbildīgie par karu Ukrainā, attieksme pret karu Ukrainā, gatavība krīzes situācijām).

Apkopot informāciju par iedzīvotāju viedokļiem par dažādām iekšējās drošības tēmām.

Pētījumā apkopoti Latvijas jaunuzņēmumu jomas raksturojošie kvantitatīvie rādītāji un attīstības tendences 2018.- 2021. gadam

Ziņojums atspoguļo Latvijas paveiktos un darāmos darbus IAM īstenošanā, informē par labo praksi, sniedz sabiedrības viedokļus par prioritāriem darbiem, kā arī atklāj šodienas un nākotnes izaicinājumus. Iepriekšējā ziņojuma 2018. gadā galvenais secinājums – Latvijai svarīgi veikt pāreju uz inovatīvu un ekoefektīvu tautsaimniecību, iekļaujot ikkatru – ir arī šī Ziņojuma galvenā tēma. Ja 2018. gada ziņojumā bija skaidrota Latvijas ilgtspējīgas attīstības plānošanas sistēma un sabiedrības līdzdalība tajā, noteiktas pamatlīnijas katram IAM, otrais ziņojums iet soli tālāk, novērtējot progresu IAM apakšmērķu līmenī.

Identificēt “Darbības programmas Latvijai 2021.–2027.gadam” ieguldījumu prioritātes, specifiskā atbalsta mērķu (turpmāk – SAM) un pasākumu darbības, kurās būtu iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas un noteikt identificētajām darbībām prioritātēs atbilstošāko no vienkāršoto izmaksu veidiem

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par iespējamo līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās, dalības vēlēšanās motivējošajiem faktoriem, informētību par balsošanas kārtību un citiem vēlēšanu norises aspektiem. Pētījums sniedz informāciju arī par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Elektorāta aktivitātes samazināšanās cēloņu un to ietekmējošo faktoru izvērtējums. Uz tā balstoties tiek izstrādāts tālāko aktivitāšu kopums elektorāta līdzdalības un vēlēšanu procesa iznākumam uzticēšanās celšanai.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Krievijas karu Ukrainā, atbalsta sniegšanu Ukrainai, cenu pieaugumu mājsaimniecībās, kā arī izzināt iedzīvotāju drošības sajūtu.

Noskaidrot Latvijā populārākās nelegālās straumēšanas vietnes.

Izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetu, kā arī noteikt vidējo pašvaldībām nepieciešamo ikgadējo investīciju apjomu un administratīvo izmaksu pozīcijas.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju  ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Izstrādāt un novērtēt iespējamos Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijus un to īstenošanas sociālekonomisko ietekmi atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātiem priekšlikumiem par nacionālo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķu 2030.gadam kāpināšanu un ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) tvēruma paplašināšanu.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.).

55% respondentu atbalsta vakcinēšanos pret COVID-19, bet 23% to neatbalsta