Pētījumu un publikāciju datubāze

Fiksēt izmaiņas tūrismā Latvijas reģionos gandrīz gadu pēc COVID19 pirmo ierobežojumu ieviešanas, izzināt Latvijas reģionu tūrisma nozares uzņēmēju noskaņojumu, noskaidrot kā tūrisma nozares uzņēmējus ir ietekmējuši pulcēšanās un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu ieviešana COVID 19 otrā viļņa laikā, kuri sakrīt ar tūrisma nozares kluso sezonu, novērtēt valdības sniegtos atbalsta instrumentus, noskaidrot pieejamā valsts atbalsta izmantošanas apmērus un būtiskākās problēmas, kas liedz to saņemt, kā arī noskaidrot cita veida valsts atbalsta nepieciešamību un formas (apmācības, semināri, informācijas izplatīšanas un mārketinga pasākumi).

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.

Veikt izvērtējumu par vides prasībām, kas iekļautas MK noteikumos dzīvnieku novietnēm, MK noteikumos koksnes impregnēšanai, MK noteikumos kokzāģētavām un MK noteikumos transportlīdzekļu remontdarbnīcām un automazgātavām, kā arī sniegt redzējumu par šī regulējuma turpmāku attīstību.

Nodrošināt Ūdeņu struktūrdirektīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK) 5. panta 1. punkta, 8. panta, 10. panta un 15. panta, kā arī II Pielikuma 1.4., 1.5., 2.2. un 2.3. punktu prasību izpildi par ūdens resursu stāvokļa monitoringa programmu izveidi un īstenošanu.

Sagatavot Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējumu par periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 1.decembrim.

Pētījums ir par AER elektroenerģijas ražošanas infrastruktūras projektu saules paneļu un vēja turbīnu ieviešanas administratīvo procedūru identificēšanu un norises gaitas aprakstu Latvijā,
Lietuvā un Igaunijā.

Balstoties uz izpētes un salīdzinošajā daļā iegūto informāciju, kā arī ņemot vērā Zaļajā kursā, ES direktīvā 2018/2001
par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un Baltijas valstu NEKP noteiktajos uzdevumos un
sasniedzamajos mērķos, tika izstrādātas rekomendācijas esošo administratīvo procedūru uzlabošanai.

Medus autentiskuma noteikšana, nosakot flavonoīdus, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas u.c.) noteikšana paraugos. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm.

Iegūt informāciju par deoksinivalenola (turpmāk – DON) izplatību atkarībā no labības veida Latvijā audzētos rudzos, kviešos, miežos, auzās un salīdzināt ar ES plānoto likumdošanas aktu. Svarīgi ir noteikt dažādu faktoru (augsnes sastāva, pesticīdu lietošanas, iepriekšējā lauka izmantošanas veida, kā arī klimata) ietekmi uz DON izplatību labībā.

Izprast topošo un esošo vecāku vēlmes attiecībā uz nepieciešamo atbalstu bērna audzināšanā un motivāciju jaunu atvašu sagaidīšanā

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir gājēju un velobraucēju attieksme pret atstarojošu elementu lietošanu un to lietošanas paradumi, kas motivē lietot, un kas demotivē lietot atstarotājus.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanās jomā.

Veikt Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot sabiedrības izpratni par tiesībām attiecībā uz personas datu aizsardzību Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā.

Izpētīt citu valstu (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Šveices) praksi  attiecībā uz būvspeciālistu iesaisti (tai skaitā pienākumiem, kvalifikāciju, sertifikāciju un atbildību) būvprojekta izstrādes, būvniecības un pārbaudes procesā.

Veikt ĀCM izplatības epidemioloģisko rādītāju temporālo un telpisko analīzi un sniegt priekšlikumus slimības izplatības ierobežošanai un apkarošanai Latvijā.

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā, kas būtu salīdzināmi ar 2007., 2011., un 2015. gada pētījuma datiem.

Pētījuma mērķis ir noteikt iestāžu darbinieku iesaistīšanās un izdegšanas līmeni, identificēt faktorus ar lielāko ietekmi uz darbinieku iesaistīšanos, izdegšanu, lojalitāti, un iestādes dinamiskumu (angļu val. – agility) un darbinieku labbūtību, u. c.  Noteikt iestāžu mācīšanās kultūras līmeni valsts pārvaldē un to saistību ar citiem faktoriem.

Veikt mērījumus un datu apkopojumu noteiktos pārtikas atkritumu rašanās ķēdes posmos – primārā ražošana; pārstrāde un ražošana; pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana; restorāni un ēdināšanas pakalpojumi; mājsaimniecības par 2019.gadu un 2020.gadu

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2021. gada līdz 2025. gadam.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (ierobežojumu, mentālās veselības vērtējums, situācijas izpratne un attieksme pret vakcinēšanos).

Izpētīt jaunizveidotā Mārupes novada demogrāfiskās tendences, izvērtēt apdzīvojuma struktūru un sagatavot ieteikumus potenciālā administratīvā centra izveidei jaunizveidotajā novadā pēc Mārupes un Babītes novadu apvienošanas, kā arī sagatavot vadlīnijas apdzīvojuma struktūras attīstībai Rīgas metropoles attīstības kontekstā.

Sniegt ieguvumu izvērtējumu publisko iepirkumu centralizācijai, analizējot Latvijas un ārvalstu pieredzi, izvērtējot efektīvāko institucionālo risinājumu, piemērojamās nozares un nepieciešamos resursus.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.  Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekšējo gadu rezultātiem, kas ļauj iegūt detalizētu reultātu apkopojumu un analīzi. Apkopotie rezultāti un datu analīze par veikto aptauju iedzīvotājiem pieejama iestādes mājaslapā www.ta.gov.lv.