Pētījumu un publikāciju datubāze

Sagatavot Latvijas valsts simtgades programmas īstenošanas ietekmes izvērtējumu par periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 1.decembrim.

Pētījums ir par AER elektroenerģijas ražošanas infrastruktūras projektu saules paneļu un vēja turbīnu ieviešanas administratīvo procedūru identificēšanu un norises gaitas aprakstu Latvijā,
Lietuvā un Igaunijā.

Balstoties uz izpētes un salīdzinošajā daļā iegūto informāciju, kā arī ņemot vērā Zaļajā kursā, ES direktīvā 2018/2001
par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un Baltijas valstu NEKP noteiktajos uzdevumos un
sasniedzamajos mērķos, tika izstrādātas rekomendācijas esošo administratīvo procedūru uzlabošanai.

Medus autentiskuma noteikšana, nosakot flavonoīdus, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas u.c.) noteikšana paraugos. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm.

Iegūt informāciju par deoksinivalenola (turpmāk – DON) izplatību atkarībā no labības veida Latvijā audzētos rudzos, kviešos, miežos, auzās un salīdzināt ar ES plānoto likumdošanas aktu. Svarīgi ir noteikt dažādu faktoru (augsnes sastāva, pesticīdu lietošanas, iepriekšējā lauka izmantošanas veida, kā arī klimata) ietekmi uz DON izplatību labībā.

Izprast topošo un esošo vecāku vēlmes attiecībā uz nepieciešamo atbalstu bērna audzināšanā un motivāciju jaunu atvašu sagaidīšanā

Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir gājēju un velobraucēju attieksme pret atstarojošu elementu lietošanu un to lietošanas paradumi, kas motivē lietot, un kas demotivē lietot atstarotājus.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanās jomā.

Veikt Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot sabiedrības izpratni par tiesībām attiecībā uz personas datu aizsardzību Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā.

Izpētīt citu valstu (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Šveices) praksi  attiecībā uz būvspeciālistu iesaisti (tai skaitā pienākumiem, kvalifikāciju, sertifikāciju un atbildību) būvprojekta izstrādes, būvniecības un pārbaudes procesā.

Veikt ĀCM izplatības epidemioloģisko rādītāju temporālo un telpisko analīzi un sniegt priekšlikumus slimības izplatības ierobežošanai un apkarošanai Latvijā.

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā, kas būtu salīdzināmi ar 2007., 2011., un 2015. gada pētījuma datiem.

Pētījuma mērķis ir noteikt iestāžu darbinieku iesaistīšanās un izdegšanas līmeni, identificēt faktorus ar lielāko ietekmi uz darbinieku iesaistīšanos, izdegšanu, lojalitāti, un iestādes dinamiskumu (angļu val. – agility) un darbinieku labbūtību, u. c.  Noteikt iestāžu mācīšanās kultūras līmeni valsts pārvaldē un to saistību ar citiem faktoriem.

Veikt mērījumus un datu apkopojumu noteiktos pārtikas atkritumu rašanās ķēdes posmos – primārā ražošana; pārstrāde un ražošana; pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana; restorāni un ēdināšanas pakalpojumi; mājsaimniecības par 2019.gadu un 2020.gadu

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2021. gada līdz 2025. gadam.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (ierobežojumu, mentālās veselības vērtējums, situācijas izpratne un attieksme pret vakcinēšanos).

Izpētīt jaunizveidotā Mārupes novada demogrāfiskās tendences, izvērtēt apdzīvojuma struktūru un sagatavot ieteikumus potenciālā administratīvā centra izveidei jaunizveidotajā novadā pēc Mārupes un Babītes novadu apvienošanas, kā arī sagatavot vadlīnijas apdzīvojuma struktūras attīstībai Rīgas metropoles attīstības kontekstā.

Sniegt ieguvumu izvērtējumu publisko iepirkumu centralizācijai, analizējot Latvijas un ārvalstu pieredzi, izvērtējot efektīvāko institucionālo risinājumu, piemērojamās nozares un nepieciešamos resursus.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.  Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekšējo gadu rezultātiem, kas ļauj iegūt detalizētu reultātu apkopojumu un analīzi. Apkopotie rezultāti un datu analīze par veikto aptauju iedzīvotājiem pieejama iestādes mājaslapā www.ta.gov.lv.

Pētījums pieejams tikai SM. Iespējas un kontaktus par pētījuma pieejamību skatīt pievienotajā anotācijā.

Mērķis:
1) izvērtēt iespēju noslēgt jaunu valsts tiešā piešķīruma pasūtījuma līgumu ar Pasažieru vilcienu no piemērojamo tiesību aktu viedokļa, kā arī juridiskos, operacionālos un finanšu riskus saistībā ar valsts tiešā piešķīruma pagarināšanu, cita starpā kontekstā ar Škoda līgumu un ar to saistīto finansējumu;
2) sagatavot prakses piemēru apkopojumu par Somijas, Vācijas un Austrijas īstenoto pārvaldības modeli, kā arī veikt šo valstu realizēto pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas procesu analīzi un apkopojumu attiecībā uz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanu;
3) identificēt iespējamos rīcības scenārijus pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanai.

Noskaidrot, vai un cik lielā mērā VPD organizētā uzraudzības intensitāte probācijas klientiem, kuri notiesāti par dzimumnoziegumu, atbilst zinātniskajā literatūrā minētajai, pierādījumos balstītai uzraudzības intensitātei, kas izteikta kā intervences deva stundās, klientiem ar dažādu riska līmeni (100, 200 un 300 stundu intervence vidēja, augsta un ļoti augsta riska klientiem), un, balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām, sniegt rekomendācijas darba pilnveidošanai ar šo mērķgrupu, atbilstoši riska principam.

Veikt padziļinātu autotransporta pārvaldības sistēmas un ar to saistīto funkciju un izmaksu auditu Iekšlietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs un to pakļautībā esošajās izglītības iestādēs,   izņemot Valsts drošības dienestu, sniedzot uz ekonomiskajiem aprēķiniem balstītus ieteikumus autotransporta pārvaldības sistēmas pilnveidei, piedāvājot vairākus iespējamos risinājuma variantus, no kuriem viens ir vienota autotransporta pārvaldības modeļa izveide iekšlietu nozarē, kā arī pasākumu plānu to ieviešanai, norādot pasākumu prioritāro secību un ieguvumus katrā no piedāvātajiem risinājumiem, kuru pamatā ir lietderīga rīcība ar valsts finanšu līdzekļiem.

Izzināt Latvijas diasporas pārstāvju ceļošanas paradumus, ceļošanas lēmumu pieņemšanas ietekmējošos faktorus.