Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījums pieejams tikai SM. Iespējas un kontaktus par pētījuma pieejamību skatīt pievienotajā anotācijā.

Mērķis:
1) izvērtēt iespēju noslēgt jaunu valsts tiešā piešķīruma pasūtījuma līgumu ar Pasažieru vilcienu no piemērojamo tiesību aktu viedokļa, kā arī juridiskos, operacionālos un finanšu riskus saistībā ar valsts tiešā piešķīruma pagarināšanu, cita starpā kontekstā ar Škoda līgumu un ar to saistīto finansējumu;
2) sagatavot prakses piemēru apkopojumu par Somijas, Vācijas un Austrijas īstenoto pārvaldības modeli, kā arī veikt šo valstu realizēto pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanas procesu analīzi un apkopojumu attiecībā uz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanu;
3) identificēt iespējamos rīcības scenārijus pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanai.

Noskaidrot, vai un cik lielā mērā VPD organizētā uzraudzības intensitāte probācijas klientiem, kuri notiesāti par dzimumnoziegumu, atbilst zinātniskajā literatūrā minētajai, pierādījumos balstītai uzraudzības intensitātei, kas izteikta kā intervences deva stundās, klientiem ar dažādu riska līmeni (100, 200 un 300 stundu intervence vidēja, augsta un ļoti augsta riska klientiem), un, balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām, sniegt rekomendācijas darba pilnveidošanai ar šo mērķgrupu, atbilstoši riska principam.

Veikt padziļinātu autotransporta pārvaldības sistēmas un ar to saistīto funkciju un izmaksu auditu Iekšlietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs un to pakļautībā esošajās izglītības iestādēs,   izņemot Valsts drošības dienestu, sniedzot uz ekonomiskajiem aprēķiniem balstītus ieteikumus autotransporta pārvaldības sistēmas pilnveidei, piedāvājot vairākus iespējamos risinājuma variantus, no kuriem viens ir vienota autotransporta pārvaldības modeļa izveide iekšlietu nozarē, kā arī pasākumu plānu to ieviešanai, norādot pasākumu prioritāro secību un ieguvumus katrā no piedāvātajiem risinājumiem, kuru pamatā ir lietderīga rīcība ar valsts finanšu līdzekļiem.

Izzināt Latvijas diasporas pārstāvju ceļošanas paradumus, ceļošanas lēmumu pieņemšanas ietekmējošos faktorus.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu attiecībā uz valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem, kuri ir atkarīgi no apreibinošām vielām un procesiem.

Izstrādāt vienotu algoritmu, uz kura balstoties būtu iespējams regulāri veikt sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes izvērtējumu par valsts finansētajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem personām ar redzes invaliditāti.

Veikt pētījumu par atkārtotu materiālu izmantošanu atbilstoši Eiropas Komisijas dokumentā “Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/19 (2020. gada 18.decembris), ar ko nosaka vienotu metodiku un formu, kādā ziņot par atkalizmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK” un tā Pielikumā noteiktajām prasībām ziņojuma sagatavošanai.

Veikt prioritāro un bīstamo ķīmisko vielu (PV/BV) skrīningu (izpēti) no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) izplūstošajos notekūdeņos, lai izstrādātu norādījumus/vadlīnijas šādu uzņēmumu turpmākam prioritāro un bīstamo vielu monitoringam un kontrolei.

Izmantojot mūsdienīgas testēšanas iekārtas un analīzes procedūras, noteikt asfaltbetona tipa, poru satura, bitumena tipa un daudzuma ietekmi uz Latvijā tradicionāli lietoto asfaltbetona maisījumu nogurumizturību nolūkā izstrādāt rekomendācijas šo asfaltbetona segumu nogurumizturības uzlabošanai.

Veikt ēku energoefektivitātes energoauditu ekspertīzi un izstrādāt priekšlikumus politikas rekomendācijām INTERREG
Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros īstenotā projekta “Klimata pārmaiņu pielāgošanās un mazināšanas sinerģijas energoefektivitātes projektos”(turpmāk – CAMS projekts) ietvaros.

Izvērtēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes potenciālo ietekmi uz tautas ataudzi.

Izpētīt augstākās izglītības sociālo dimensiju un identificētu vēlamos instrumentus, lai padarītu studiju procesu draudzīgāku jaunajiem vecākiem.

Noskaidrot klientu apmierinātību ar VZD pakalpojumiem (pakalpojumu grupām) un to kvalitātes līmeni, pakalpojumu aprakstiem un to kvalitātes līmeni, kā arī tiešās klientu apkalpošanas kvalitāti

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 un vakcinēšanos.

Pētījuma mērķis ir stiprināt uzraudzību un kontroli uz ES ārējās robežas attiecībā uz importētām bīstamām ķīmisko vielām, bīstamiem maisījumiem un izstrādājumiem, kas satur noteiktas īpaši bīstamas vielas, kā arī veicināt sadarbību starp iesaistītajām institūcijām un sagatavot vadlīnijas nepieciešamajām darbībām.

1)apzināt esošo situāciju valsts pārvaldes iestādēs saistībā ar pakalpojumu pārvaldību;

2)izveidot pakalpojumu pārvaldības pilnveides rekomendācijas.

Noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības rezultātus no 2016. gada līdz 2020. gadam un to ieguldījumu programmas virsmērķa  – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā – sasniegšanā.

Izpētīt apskatāmā laika posmā notikušās gaisa kvalitātes, klimata, dabas resursu lietojuma, ietekmi uz ūdens objektu stāvokli, sociālo faktoru, ekonomisko faktoru rādītāju izmaiņas, izpētes gaitā apkopojot pētījuma rezultātus un secinājumus. Pētījuma rezultāti un secinājumi norādīti zemāk.

Noskaidrot Valsts vides dienesta (VVD) pakalpojuma vērtību klientam – sniegtā pakalpojuma atbilstību klienta vajadzībām, klienta apmierinātību ar sniegto pakalpojumu inspekcijas jomā.

Izstrādāt priekšlikumus jaunai ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmai un prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Izpētīt Latvijas iedzīvotāju medijpratību ar socioloģiskas kvantitatīvas aptaujas palīdzību, kas nodrošina reprezentatīvu izlasi visā Latvijas teritorijā, aptverot iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Veikt grunšu sala pacēluma un sasaluma dziļuma novērojumu staciju tehnisko risinājumu izstrādi. Pārbaudīt dažādu mērierīču darbību ekspluatācijas apstākļos un veikt to iegūto mērījumu rezultātu precizitātes izvērtējumu

Projekta mērķis ir izstrādāt grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības funkciju centralizācijas iespēju analīzi un priekšlikumus rīcības plāna izstrādei, kā rezultātā tiktu panākta atbalsta
pakalpojumu augstāka kvalitāte un efektivitāte. Nākotnē standartizētu procesu izstrāde un īstenošana ļaus tos arī automatizēt, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot gudrus un rentablus ieguldījumus valsts
pārvaldes informācijas sistēmās.