Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei. 2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā. 3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai

Pētījuma mērķis ir izvērtēt pārtikas produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus Eiropas Savienības valstīs, lai palīdzētu Latvijas pārtikas produktu noieta veicināšanā, kā arī saņemt aizsardzību vietējā tirgū.

Noskaidrot slēgta tipa dzīvnieku kapsētu esošo stāvokli Latvijā un izstrādāt metodiku to stāvokļa novērtēšanai. Balstoties uz iegūtajiem datiem, sniegt rekomendācijas apbedījumu turpmākai apsaimniekošanai.

Pētījuma mērķis ir veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.
FSDN datus varēs izmantot, lai novērtētu papildu aspektus saistībā ar Savienības lauksaimniecības ilgtspēju un risinātu problēmas, ar kurām saskaras Savienības lauksaimniecība, kā arī lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu sniegšanu lauksaimniekiem un veiktu salīdzinošo saimniecību ilgtspējības rādītāju novērtēšanu.
Šobrīd norit intensīvs darbs, lai veiktu sistēmā paredzēto datu analīzi, to lietderību, iegūšanas iespējām, pamatojot Latvijas viedokli un iesaistoties diskusijās ar Eiropas Komisiju par jauno rādītāju kopas izveidošanu. Īpaša uzmanība ir jāvelta datu atkārtotai izmantošanai – iegūst vienreiz, izmanto vairākkārt, nepalielinot birokrātisko slodzi respondentiem.
Ir paredzēts finansiālais ieguldījums FSDN sistēmas ieviešanas izmaksu segšanai, jo būtiski ir jāmaina IT sistēmas gan dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas līmenī, un tās ir jāizveido līdz 2025. gada beigām. Papildu Eiropas Komisijas finansējumam ir jānodrošina dalībvalstu līdzfinansējums, ko ar šī projekta līdzekļiem varēs veikt.

Novērtēt iegūtā medus autentiskumu, kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī  identificēt Latvijas izcelsmes medus raksturlielumus.

Pētījuma mērķis ir Pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas pētījuma datu iegūšana ar sezonālo reprezentāciju.

Savlaicīgas, reprezentatīvas un korektas lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī ražošanas resursu tirgus informācija ir būtiska, lai spētu izvērtēt, analizēt un prognozēt norises nozarē.balstoties uz SUDAT datiem, AREI katru gadu, sagatavo lauku saimniecību darba ekonomiskās analīzes rezultātus, dodot ieskatu Latvijas komerciālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu veidošanā, to ietekmējošo faktoru novērtēšanā, attīstībā un finansiālās situācijas novērtēšanā.
Lai varētu novērtēt kādas lauksaimniecības produkcijas nozares pastāvēšanas iespējas un riskus, nepieciešams veikt detalizētu starppatēriņa sadalījumu pa nozarēm. Darbs metodikas izstrādē starppatēriņa vērtības aprēķināšanai lauksaimniecības nozarēm institūtā ir uzsākts un ir veikti aprēķini, bet nepieciešams turpinājums metodikas pilnveidošanā un rezultātu aprēķināšanai turpmākajiem gadiem. Balstoties uz šiem rezultātiem, ir izveikti aprēķini kritiskās situācijas novērtēšanai piena, olu, putnu gaļas, kviešu un rapšu ražošanā.

1. Veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā.
2. Veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma kontekstā.
3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā.

Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.
Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Izvērtēt iespējamu neapzinātu ĢMO izplatību Latvijas vidē, sniegt analīzi par Latvijā pieejamajām vides monitoringa programmām, kā arī izstrādāt rekomendācijas esošo vides monitoringa programmu un sēklu/augu pavairošanas materiāla monitoringa programmas pielāgošanai ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu.
Projekta mērķa realizācija nodrošinās Latvijas gatavību nākotnē izvērtēt ģenētiski modificētu augu audzēšanas ietekmi uz Latvijas vidi un dabas bioloģisko daudzveidību un dažādiem šo jomu zinātniskajiem aspektiem.

Pētījuma mērķi ir noskaidrot sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, par Finanšu izlūkošanas dienesta darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, izzināt iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei par labu finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, noskaidrotu Latvijas sabiedrības attieksmi pret kriptovalūtu un ar to saistītajiem riskiem.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus valsts finansēta psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar smagām saslimšanām vai invaliditāti Latvijā, lai uzlabotu viņu un viņu ģimeņu psihoemocionālo labizjūtu. Pētījumā analizēta Latvijā pieejamo psiholoģisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī salīdzināta Zviedrijas un Īrijas pieredze šajā jomā.

Pētījuma mērķis  ir izvērtēt nepieciešamību un iespēju veidot valsts drošības rezerves piedevai, ko lieto transportlīdzekļos dīzeļdzinēju izplūdes gāzu neitralizācijai.

Noskaidrot Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju sabiedrisko mediju lietojuma mērķus un kā šī iedzīvotāju grupa uzskata, kā sabiedriskajiem medijiem būtu jāīsteno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktais vispārējais stratēģiskais mērķis, kā arī tās viedokli, kā sabiedriskajiem medijiem jānodrošina mazākumtautību satura veidošanu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos

Veikt pētījumu un uz tā pamata izstrādāt rokasgrāmatu, kurā tiktu apkopoti ģeosintētisko materiālu pielietojumu veidi autoceļu būvdarbos un iekļautas vadlīnijas šādu risinājumu projektēšanai.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Izpētīt potenciālo remigrantu profilus, kuri studē vai ir absolvējuši augstākās izglītības iestādi, sociālajā vietnē LinkedIn un sasniedzamības iespējas, izmantojot vienotu informācijas kanālu.

Izpētīt, vai 15 izvēlētās valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību tīmekļvietnes ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti no lietotāja viedokļa un kā atbildīgās institūcijas reaģē uz norādi par piekļūstamības trūkumiem tīmekļvietnēs.

Izanalizēt, kādu vienlīdzības datu apkopošanu nosaka šobrīd spēkā esošais Latvijas tiesiskais regulējums, raksturot valsts iestāžu un to padotības iestāžu, kuras apkopo fizisko personu datus, datu uzkrāšanas, apkopošanas un publicēšanas politiku. Ziņojuma mērķis ir izprast Latvijas situāciju attiecībā ar vienlīdzības datu pieejamību, sagatavoties ES direktīvu projektu apspriešanai par vienlīdzības institūciju darbu, kuras funkcijas Latvijā veic Tiesībsargs.

Izpētīt, vai spēkā esošais nacionālais tiesiskais regulējums attiecībā uz reglamentētajām profesijām un sertifikācijas kārtību nodrošina balansu starp normām, kas paredz darba un privātās dzīves līdzsvara ievērošanu grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumu gadījumos.

Izvērtējuma mērķis ir efektīvas un lietderīgas attiecīgo Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas formas noteikšana, ņemot vērā nepieciešamo pakalpojumu raksturu, tehnikas un aprīkojuma kategorijas, tehniskās un cilvēkresursu prasības, reģionālos un ģeopolitiskos aspektus un riskus, ietverot infrastruktūras un pakalpojumu izmaksu un nepieciešamo finanšu ieguldījumu (investīciju) apjoma noteikšanu un novērtēšanu.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas Republikas prokuratūru, informētību par prokuratūras funkcijām un saskarsmes pieredzi ar prokuratūru.

Noskaidrot iedzīvotāju viedokli un izpratni par aprūpētāja atvaļinājumu.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.