Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādāt nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju raksturojumu un identificēt to mācību vajadzības un efektīvākās sasniegšanas stratēģijas to iesaistei mācībās.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (ekspektācijas par Covid-19, sabiedrības noskaņojums, valdības darba novērtējums).

Izvērtēt EPS paplašināšanas iespējas, kā arī tās rezultātā radīto ietekmi, lai nākošajiem saistību periodiem noteiktu potenciāli iekļaujamās nozares un atbildīgo pušu izvēles kritērijus

Šī pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par narkotiku lietošanas izplatību, lietošanas modeļiem un paradumiem, kā arī infekciju slimību izplatību problemātisko narkotiku lietotāju vidū.

Analizēt Krimināllikuma 206. pantu, lai sekmētu veiksmīgāku lietu ierosināšanu saistībā ar šo pantu un veicinātu noziedzīgā nodarījuma sastāva skaidrību, kā arī normatīvā regulējuma uzlabošanu, jo šobrīd nav skaidrs, vai lietu var ierosināt un izmeklēt tikai saistībā ar identiskām preču zīmēm vai arī par sajaucami līdzīgām preču zīmēm – un šādā gadījumā, kurš noteiks, vai attiecīgās preču zīmes ir sajaucami līdzīgas. Rodas neskaidrības, aprēķinot kaitējumu, proti, vai skaitot pēc ekvivalento oriģinālu preču vērtības (bet var gadīties, ka ekvivalentas preces nemaz neeksistē) vai pēc kontrafakto preču vērtības (jo šādas preces vienmēr tiek pārdotas lētāk par oriģinālajām precēm), kā arī nav skaidrs, vai ir jāņem vērā pašizmaksas vai pārdošanas vērtība.

1) noteikt TPL valsts finansētā saraksta ortožu iepirkuma (bāzes) cenas pārskatīšanas metodiku, cenu aprēķināšanas metodiku un aprēķinu kritērijus;

2) izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu ortožu kompensācijas sistēmas noteikšanas metodiku individuāli izgatavojamajām ortozēm, iekļaujot ortožu kompensācijas sistēmas un klientu brīvās izvēles ieviešanas principu.

Aktualizēt datus par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā, salīdzinot līdzvērtīgus amatus (ņemot vērā amata pienākumus, atbildības līmeni un sarežģītību), nodrošinot uzticamu informāciju par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā.

Pētījuma mērķis ir sniegt precīzāko iespējamo aplēsi par kopējo Latvijas diasporas apjomu, kā arī tās emigrāciju/remigrāciju.

1) noskaidrot informētību par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iespējām;
2) noskaidrot zināšanas par patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību;

Izstrādāt pētījumu, kurā veikta fiskālajai plānošanai izmantoto Finanšu ministrijas makroekonomisko un budžeta prognožu ex-post analīze.

Mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju īpatsvaru, kas ziņotu par atsevišķu valsts iestāžu darbinieku pretlikumīgu rīcību, un uzskatiem par policistu tiesībām pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.

Noskaidrot iedzīvotāju viedokli par to, kādas vērtības būtu jāizkopj jaunajos sportistos, kādās vērtības sports attīsta bērnos un jauniešos, kā arī par to, kādas vērtības piekopj profesionālais sports.

Galvenais LIFE REstore projekta mērķis bija sagatavot rekomendācijas kūdras ieguves ietekmētu kūdrāju ilgtspējīgai apsaimniekošanai Latvijā

Pētījuma mērķis ir sagatavot priekšlikumus tehnisko palīglīdzekļu (TPL) nodrošināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, pamatojoties uz atvērtā tirgus, vienlīdzības un klientu brīvās izvēles principiem.

Veikt Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam (Pamatnostādnes) ex-post novērtējumu, lai pilnveidotu ģimenes valsts politikas īstenošanu un ģimenēm sniegto atbalstu, sagatavotu priekšlikumus turpmākai politikas attīstībai, balstoties uz iedzīvotāju/ ģimeņu vērtējumu par atbalsta instrumentiem un būtiskākajiem rīcības virzieniem.
Pamatnostādņu īstenošanas noslēdzošajos gados atbalsts ģimenēm ar bērniem ir būtiski palielinājies – ir vairākkārt pārskatīts un palielināts valsts materiālais atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Līdztekus valsts un pašvaldību sniegtajam atbalstam, ir piesaistīts ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansējums, lai veicinātu deinstitucionalizāciju, vardarbības pret bērnu mazināšanu, bērnu līdzdalības veicināšanu, darba un ģimenes dzīves savienošanu, vardarbības mazināšanu. Tomēr joprojām pastāv attīstībai kritiski jautājumi, t.sk. jauno ģimeņu emigrācija uz ārvalstīm, ekonomiskā nestabilitāte un nedrošība, sociālo transfertu atšķirīgā ietekme uz dažādu ienākumu grupu ģimenēm. Ģimenes definīcijas nepieciešamības aktualitāte normatīvajā regulējumā nav izzudusi. Joprojām aktuāla ir horizontālās sadarbības īstenošana starp ministrijām. Esošā rīcībpolitika ir vērtējama kā reaģējoša, nevis proaktīva.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot un analizēt visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā, it īpaši attiecībā uz cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Iegūt objektīvu informāciju par valsts tiešajā pārvaldē nodarbināto iesaistīšanās līmeni (indeksu), kā arī padziļināti analizēt faktorus, kuri ietekmē gan iesaistīšanos, gan izdegšanu, kā arī piederību valsts pārvaldei un motivāciju strādāt sabiedrības labā. Tā rezultātā būs iespējams izstrādāt konkrētus priekšlikumus valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības  uzlabošanai, noteikt mācību vajadzības un ļaut pieņemt datos balstītus lēmumus.

Detalizēti analizēt pašvaldību realizētos politikas instrumentus, kas vērsti uz aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās Latvijā veicināšanu, identificēt t.s. veiksmes stāstus, kā arī piedāvāt risinājumus nacionālā un reģionālā līmenī, lai veicinātu remigrāciju pozitīvām Latvijas demogrāfiskās

Sagatavot un iesniegt atzinumu mediju (plašsaziņas līdzekļu) tiesiskā regulējuma jomā, izvērtējot mediju tiesisko regulējumu un tā pilnveides iespējas, tostarp veicot mediju nozares tiesību aktu padziļinātu analīzi.

Noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret valsts pārvaldi kopumā un labas pārvaldības principu ievērošanu, uzskatus par valsts iestādēm, kas vislabāk apkalpo iedzīvotājus, saskarsmi ar valsts iestādēm, valsts iestāžu klientu apkalpošanas kvalitātes vērtējumu, kā arī pēdējās saskarsmes ar valsts iestādi raksturojumu. Iegūtie rezultāti salīdzināti arī ar 2015.gadā un 2016.gadā veikto pētījumu rezultātiem (kur tas iespējams).

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas mantošanas sistēmu un salīdzināt to ar citu valstu – īpaši Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Šveices – pieredzi, kā arī sagatavot priekšlikumus iekļaušanai tiesiskajā regulējumā, lai uzlabotu un modernizētu Latvijas mantojuma tiesību sistēmu.

Sniegt pārskatu par valdes locekļu atalgojumu dažādās nozarēs Baltijas valstīs. Pētījuma mērķis ir gūt priekšstatu par privāto kapitālsabiedrību valdes locekļu bruto mēneša atlīdzības (ar atalgojuma mainīgo daļu un bez tās) apmēriem Baltijas valstu kapitālsabiedrībās, kas sagrupētas pa kapitālsabiedrību pamatdarbības nozarēm un pēc to lieluma.