Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Uzzināt sabiedrības viedokli un situācijas novērtējumu mājsaimniecību lietotāju vidū par Ministrijas pārraudzībā esošajiem jautājumiem. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti publiskajā komunikācijā, kā arī darbam – izstrādājot dažādus informatīvos materiālus, ziņojumus u.tml.
Izmantojot kvalitatīvo pētījumu metodi (FGD), veikt sabiedrisko mediju primāro mērķa auditoriju profesionālās ētikas uztveres izpēti (perception study), noskaidrojot Latvijas iedzīvotāju vērtējumu par mediju profesionālo ētiku, tās izpratni un interpretāciju, profesionālās ētikas ievērošanu sabiedrisko mediju saturā un darbībā, sabiedrisko mediju profesionālās ētikas uzraudzības efektivitāti un kvalitāti.
Iegūt datus par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas izplatību un lietošanu ieslodzījuma vietās, veikt izpēti par notiesāto vispārējo veselības stāvokli un saslimstību ar infekcijas slimībām, noskaidrot notiesāto, ieslodzījuma vietu darbinieku un ekspertu viedokli par pasākumiem narkotiku izplatības ierobežošanai.
Sabiedriskās domas noskaidrošana – Uzskati par izglītības pulciņu/ programmu piedāvājumu bērniem un Jauniešiem; Rīgas Domes darbības vērtējums; Problēmas izglītības jomā; Pārvietošanās paradumi; Kultūras pasākumu apmeklēšana un vērtējums; Informētība par Rīgas pašvaldības sniegtajiem sociālās palīdzības un sociālajiem pakalpojumiem; Informētība par Rīgas enerģētikas aģentūras konsultācijām; Attieksme pret azartspēļu ierobežojumiem Rīgā
Veikt narkotisko un psihotropo vielu atlikumu masspektrometrisku identifikāciju izlietotās vienreizējās lietošanas šļircēs, lai iegūtu datus par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas paradumiem Rīgas pilsētā.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot aktuālo situāciju darba attiecību un darba aizsardzības jomā, analizēt iegūtos datus dinamikā un izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma vai tā praktiskās ieviešanas uzlabošanai. Identificējot būtiskākos problēmu cēloņus un iespējamos risinājumus, pētījums sniedz informāciju, kas palīdz īstenot kvalitatīvu un uz mērķi orientētu politiku darba attiecību un darba aizsardzības jomā.
Izstrādāt jaunu makroekonomikas modeli, lai veiktu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ieguldījumu Latvijā ietekmes izvērtējumu uz Latvijas ekonomiku.
Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030. gadam aktualizācijas ietvaros tika veikts Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, saskaņā ar VPVB lēmumu par SIVN piemērošanu.
SIVN ietvaros sagatavots Vides pārskats, kurā izvērtētas Stratēģijā definēto valstspilsētas attīstības stratēģisko mērķu un ilgtermiņa prioritāšu, kā arī telpiskās attīstības perspektīvas īstenošanas rezultātā prognozējamās ietekmes uz vidi, kā arī sniegtas rekomendācijas negatīvo ietekmju mazināšanai vai novēršanai.
Vides pārskata izstrādes gaitā pieņemts lēmums veikt ietekmju novērtējumu Stratēģijas aktualizācijai kā vienotam aktuālam plānošanas dokumentam, nedetalizējot izmaiņas salīdzinājumā ar Stratēģijas sākotnējo redakciju.
Iegūt iespējami vispusīgus un reprezentatīvus datus par Latvijas atpazīstamības līmeni desmit mērķa valstīs (ASV, Beļģija, Dānija, Dienvidkoreja, Japāna, Lielbritānija, Norvēģija, Somija, Vācija, Zviedrija). Noskaidrot šīs atpazīstamības avotus, zinātāju iespaidus un viedokļus par Latviju.
Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.
Izzināt prioritāro valstu (Vācija, Zviedrija, Somija, Lielbritānija, Norvēģija) tūrisma asociācijas par Latviju.
Aplūkotās tēmas : Ar ko ceļotājiem asociējas Latvija, apskatot kultūras, tradīciju, dārdzības, klimata un citus jautājumus. Vai ceļotāji apsver Latviju kā savu tūrisma galamērķi tuvākajā laikā.
Identificēt Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu īstenoto atkarību profilakses politiku, kā arī pieejamos, izmantotos un nepieciešamos resursus.
Noteikt vispiemērotāko bezemisiju vilcienu ieviešanas modeli.
Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem jautājumiem
Veikt kapitālsabiedrības SIA „Labiekārtošana-D”, reģistrācijas Nr.41503003033, juridiskā adrese Daugavpilī, 1. Pasažieru ielā 6, LV-5401, kuras kapitāla daļas 100% apmērā pieder Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, juridisko, ekonomisko un ietekmes uz konkurenci izvērtējumu, pamatojot, ka līdzdalība minētā kapitālsabiedrībā ir efektīvākais risinājums, lai nodrošinātu attiecīgo pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildi, vai sniegt ieteikumus turpmākās darbības modelim.
Pētījumu sagatavoja uzņēmējs ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA, reģistrācijas Nr.40203342251, kas tika izvēlēts publiskā iepirkuma “Daugavpils pilsētas pašvaldības līdzdalības izvērtējums SIA “Labiekārtošana-D””, identifikācijas Nr.DPP 2022/71, ietvaros.
Raksturot nevalstiskajā sektorā nodarbināto un pašvaldību kultūras darbinieku atalgojumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem.
Iegūt sadarbības partneru vērtējumu par sadarbības kvalitāti ar Valsts zemes dienestu 2022.gadā.
Noskaidrot sabiedrības informētību par ES fonda “Leader” atbalsta programmu.
Izvērtēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti un saņemt ekspertu ieteikumus (rekomendācijas) tās uzlabošanai.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo situāciju un pakalpojuma klāstu vardarbībā cietušajam bērnam, kā arī izvērtēt Bērnu mājas (Barnahus) izmaksu attiecināmības efektivitāti.
Izvērtējums par horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” (turpmāk – HP VI) īstenošanas ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiek veikts atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izvērtēšanas plānam 2014. – 2020.gadam. Izvērtējumā ietvertais kopējais laika periods ir no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam.
Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.
Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.
Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Dobele-Rīga”.
Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.
Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.
Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Bauska-Rīga”.