Pētījumu un publikāciju datubāze

Sabiedriskās domas noskaidrošana –  Uzskati par izglītības pulciņu/ programmu piedāvājumu bērniem un Jauniešiem; Rīgas Domes darbības vērtējums; Problēmas izglītības jomā; Pārvietošanās paradumi; Kultūras pasākumu apmeklēšana un vērtējums; Informētība par Rīgas pašvaldības sniegtajiem sociālās palīdzības un sociālajiem pakalpojumiem; Informētība par Rīgas enerģētikas aģentūras konsultācijām; Attieksme pret azartspēļu ierobežojumiem Rīgā

Veikt narkotisko un psihotropo vielu atlikumu masspektrometrisku identifikāciju izlietotās vienreizējās lietošanas šļircēs, lai iegūtu datus par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas paradumiem Rīgas pilsētā.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot aktuālo situāciju darba attiecību un darba aizsardzības jomā, analizēt iegūtos datus dinamikā un izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma vai tā praktiskās ieviešanas uzlabošanai. Identificējot būtiskākos problēmu cēloņus un iespējamos risinājumus, pētījums sniedz informāciju, kas palīdz īstenot kvalitatīvu un uz mērķi orientētu politiku darba attiecību un darba aizsardzības jomā.

Izstrādāt jaunu makroekonomikas modeli, lai  veiktu  Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ieguldījumu Latvijā ietekmes izvērtējumu uz Latvijas ekonomiku.

Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030. gadam aktualizācijas ietvaros tika veikts Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums, saskaņā ar VPVB lēmumu par SIVN piemērošanu.

SIVN ietvaros sagatavots Vides pārskats, kurā izvērtētas Stratēģijā definēto valstspilsētas attīstības stratēģisko mērķu un ilgtermiņa prioritāšu, kā arī telpiskās attīstības perspektīvas īstenošanas rezultātā prognozējamās ietekmes uz vidi, kā arī sniegtas rekomendācijas negatīvo ietekmju mazināšanai vai novēršanai.

Vides pārskata izstrādes gaitā pieņemts lēmums veikt ietekmju novērtējumu Stratēģijas aktualizācijai kā vienotam aktuālam plānošanas dokumentam, nedetalizējot izmaiņas salīdzinājumā ar Stratēģijas sākotnējo redakciju.

Iegūt iespējami vispusīgus un reprezentatīvus datus par Latvijas atpazīstamības līmeni desmit mērķa valstīs (ASV, Beļģija, Dānija, Dienvidkoreja, Japāna, Lielbritānija, Norvēģija, Somija, Vācija, Zviedrija). Noskaidrot šīs atpazīstamības avotus, zinātāju iespaidus un viedokļus par Latviju.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Izzināt prioritāro valstu (Vācija, Zviedrija, Somija, Lielbritānija, Norvēģija) tūrisma asociācijas par Latviju.

Aplūkotās tēmas : Ar ko ceļotājiem asociējas Latvija, apskatot kultūras, tradīciju, dārdzības, klimata un citus jautājumus. Vai ceļotāji apsver Latviju kā savu tūrisma galamērķi tuvākajā laikā.

Identificēt Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu īstenoto atkarību profilakses politiku, kā arī pieejamos, izmantotos un nepieciešamos resursus.

Noteikt vispiemērotāko bezemisiju vilcienu ieviešanas modeli.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem jautājumiem

Veikt kapitālsabiedrības SIA „Labiekārtošana-D”, reģistrācijas Nr.41503003033, juridiskā adrese Daugavpilī, 1. Pasažieru ielā 6, LV-5401, kuras kapitāla daļas 100% apmērā pieder Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, juridisko, ekonomisko un ietekmes uz konkurenci izvērtējumu, pamatojot, ka līdzdalība minētā kapitālsabiedrībā ir efektīvākais risinājums, lai nodrošinātu attiecīgo pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildi, vai sniegt ieteikumus turpmākās darbības modelim.

Pētījumu sagatavoja uzņēmējs ZAB PricewaterhouseCoopers Legal SIA, reģistrācijas Nr.40203342251, kas tika izvēlēts publiskā iepirkuma “Daugavpils pilsētas pašvaldības līdzdalības izvērtējums SIA “Labiekārtošana-D””, identifikācijas Nr.DPP 2022/71, ietvaros.

Raksturot nevalstiskajā sektorā nodarbināto un pašvaldību kultūras darbinieku atalgojumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem.

Iegūt sadarbības partneru vērtējumu par sadarbības kvalitāti ar Valsts zemes dienestu 2022.gadā.

Noskaidrot sabiedrības informētību par ES fonda “Leader” atbalsta programmu.

Izvērtēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti un saņemt ekspertu ieteikumus (rekomendācijas) tās uzlabošanai.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo situāciju un pakalpojuma klāstu vardarbībā cietušajam bērnam, kā arī izvērtēt Bērnu mājas (Barnahus) izmaksu attiecināmības efektivitāti.

Izvērtējums  par horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” (turpmāk – HP VI) īstenošanas ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiek veikts atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izvērtēšanas plānam 2014. – 2020.gadam. Izvērtējumā ietvertais kopējais laika periods ir no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Dobele-Rīga”.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Bauska-Rīga”.

TEP mērķis – izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai Ādažu novadā, sekmējot plašāku AER īpatsvara palielināšanu gan pašvaldības ēkās un kopējā infrastruktūrā, gan centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Pētījums kalpos Ādažu novada pašvaldībai kā ceļa karte, lai veicinātu un samazinātu enerģijas patēriņu un virzītos uz plašāku AER lietojumu galvenajos sektoros Ādažu novadā līdz 2030.gadam.

Veikt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk – Fonds) atbalsta saņēmēju ikgadēju aptauju, lai novērtētu Fonda atbalsta lietderību un efektivitāti.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju mediju lietošanas paradumus, konkrēti: 1. Latvijas iedzīvotāju mediju un satura lietošanas paradumus (kādus medijus, saturu, kādās platformās un kāpēc iedzīvotāji patērē/nepatērē, gatavība maksāt par mediju saturu, kas ir informācijas avoti sociālajos tīklos (ziņu portāli, draugi, influenceri), u.c.); 2. Latvijas iedzīvotāju medijpratību (paradumi informācijas pārbaudīšanā, medijpratības aktualitāte u.c.).