Pētījumu un publikāciju datubāze

Olektes upes posmā no caurtekas zem vietējā autoceļa V2 (pievedceļi autoceļam Valdlauči – Rāmava) līdz ietekai Daugavā esošā ekoloģiskā stāvokļa un upes bioloģiskās daudzveidības noteikšana; potenciālās rekultivācijas iespēju un nepieciešamības novērtējums.

Noskaidrot “Mežaparka” apmeklētāju apmierinātību.

Noteikt izņemamo dūņu apjomu no Juglas ezera, lai izveidotu labiekārtotas atpūtas zonas pie Juglas ezera ar potenciālām peldēšanās vietām/peldvietām.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par dalību 2022. gada 1. oktobra 14. Saeimas vēlēšanās un ar vēlēšanu norisi saistītiem aspektiem. Pētījums sniedz informāciju arī par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanās jomā.

Izvērtēt esošo infrastruktūras attīstības plānošanas sistēmu un sniegt rekomendācijas procesa uzlabošanai, t.sk. izstrādāt sadarbības modeli starp pašvaldību un privātajiem investoriem un sniegt ieteikumus citiem uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2020. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un padziļināti izpētīt maznodrošinātajām personām sniegto atbalstu šīs mērķa grupas situācijas uzlabošanai. 2020. gada rīcībpolitika nabadzības un sociālās atstumtības jomā izrietēja no diviem apstākļiem. Pirmkārt, nepieciešamības mazināt negatīvās sekas, ko radīja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas mēri attiecībā uz nodarbinātības iespējām. Tā rezultātā lielākā daļa atbalsta pasākumu tika izstrādāti kā terminēti atbalsta pasākumi. Otrkārt, notika minimālo ienākumu līmeņu atbalsta sistēmas pilnveidošanas process, kurā būtiska loma 2020. gadā bija vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem par minimālo ienākumu līmeņu neatbilstību valsts pamatlikumā noteiktajam.

Izvērtēt atbalsta pakalpojuma ģimenēm, kuras audzina bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, efektivitāti

Novērtēt darbinieku piesaistību Valsts kontrolei.

Sabiedriskās domas pētījums tika veikts, lai spētu izstrādāt mērķētas aktivitātes sabiedrības izpratnes uzlabošanai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, to saistību ar konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, šādu nodarījumu sekām tautsaimniecībai.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Valsts kontroli un informētību par Valsts kontroles revīzijām.

Izvērtēt šķēršļus vides, informācijas un pakalpojumu pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.

Veikt pētījumu par Latvijas reģionālo mediju tirgu un auditoriju, izpētot:

1. reģionālo elektronisko mediju tirgu Latvijā;
2. reģionālo laikrakstu tirgu Latvijā;
3. reģionālo mediju auditoriju.

Pētījuma mērķis bija apkopot datus par mazākumtautību organizāciju sektoru un īstenot šo organizāciju darbības analīzi.

Noteikti ķīmiskie elementi Na un Cl koku vainaga zaros, veiktas koku lapu ķīmiskās analīzes. Izstrādātas rekomendācijas koku stāvokļa uzlabošanai un sāls ietekmes mazināšanai.

Iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana un atgriezeniskās saiknes veidošana par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības darbu, t.sk. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības nodrošinātajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kā arī pašvaldības aktualitātēm, lai veidotu divvirzienu komunikāciju un sabiedrības līdzdalību pašvaldības darba organizēšanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

2022. gada oktobrī un novembrī pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību, digitālo finanšu pratību, finansiālo iekļautību, finansiālo noturību un finansiālo labklājību. Šīs aptaujas dati izmantoti, lai aprēķinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija(OECD) finanšu izglītības tīkla (INFE) izstrādātajai metodoloģijai.

Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam. Lai apzinātu COVID-19 rezultātā radītās krīzes ietekmi uz darba tirgus situāciju kopumā, kā arī nodrošinātu iespēju operatīvi aktualizēt gan īstermiņa, gan vidējā un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, tika veiktas četras ekspresaptaujas.

Darba devēju ekspresaptaujas darba tirgus informācijas iegūšanai tika veiktas par aktuālajiem darba tirgus jautājumiem.

Kopumā veiktas četras ekspresaptaujas par šādām tēmām:

1. Darba devējiem nepieciešamās (darbinieku) prasmes;
2. Tehnoloģiju ietekme uz darbaspēka nepieciešamību;
3. Darbaspēka piesaiste;
4. Trešo valstu pilsoņu piesaiste darba tirgū.

Izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi valsts pakalpojumu sniegšanā. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, kā mainījušies iedzīvotāju paradumi, izvēloties formātu saziņai ar valsts pārvaldi.

Ģimeņu ar bērniem vecāku, ģimeņu un bērnu interešu pārstāvošo nevalstisko organizāciju un darbā ar ģimenēm iesaistīto institūciju pārstāvju viedokļu apzināšana par jaundzimušā pūriņa sastāvu un tā pārskatīšanu (iekļaujamo preču kategorijām un preču grupām), rezultātu apkopošana, jaundzimušā pūriņa izmaksu aprēķina veikšana, atbilstoši diskusiju rezultātiem par tā sastāvu, un priekšlikumu sagatavošana Labklājības ministrijai, lai uzsāktu darbu pie jaundzimušā pūriņa ieviešanas Latvijā.

Novērtēt, vai vecākiem ar invaliditāti (I, II, III invaliditātes grupa) ir specifiskas vajadzības vai ierobežojumi savu bērnu aprūpei, kas ir atšķirīgi no pārējiem vecākiem, kuriem nav invaliditāte.

Noskaidrot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus Latvijas teritorijā, kā arī noskaidrot ceļošanas lēmumu pieņemšanas ietekmējošos faktorus.

Dokumenta izstrādes mērķis ir izvērtēt esošo situāciju pirmsskolas izglītības jomā Ādažu novadā un noteikt tehniski, sociāli un ekonomiski piemērotāko alternatīvu, izvēloties atbilstošāko PII pakalpojumu sniegšanas modeli, lai risinātu jautājumu ar trūkstošo vietu skaitu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Uzvedības maiņas komunikācijas stratēģijas izstrāde Latvijas vēlētāju aktivitātes sekmēšanai. Reālistisku un īstenojumu risinājumu un priekšlikumu izstrāde, kas caur izpratnes un paradumu maiņu aktivizētu iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajā dzīvē – tajā skaitā vēlēšanās un vairotu uzticēšanos vēlēšanu procesa iznākumam.