Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Noteikt piemērotākos mašīnmācības modeļus un to pielietojuma scenārijus ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā, balstoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta pieejamajiem datu avotiem un darbības mērķiem
Sagatavot analītisku materiālu par Latvijas valsts/sabiedrības ideoloģiju un vērtībām un valstiskuma izpratnes nostiprināšanu
Arheoloģiskā izpēte turpmāko konservēšanas darbu izvēlei un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas nodrošināšanai
Noskaidrot ieslodzīto un viņu ģimeņu sociālo stāvokli problēmas un risinājumus veiksmīgai integrācijai sabiedrībā, novērtēt pasākumus, kas vērsti uz ģimenisko saišu stiprināšanu starp ieslodzīto personu un viņa ģimeni.
Sekmēt ieslodzīto un bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un iesaistīšanos darba tirgū:
1. Izpētīt ieslodzījuma vietu darbības orientāciju uz bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū, izvērtējot ar bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū saistītos izaicinājumus, kā arī izpētīt ārvalstu pieredzi darba prasmju attīstīšanā ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās;
2. Sniegt detalizētu novērtējumu pakāpei, kādā brīvības atņemšanas soda izpilde Latvijā ir orientēta uz ieslodzīto nodarbināmības līmeņa celšanu un sagatavošanu integrācijai darba tirgū pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcībai, kas vērsta uz mērķi – pēc iespējas lielāka bijušo ieslodzīto daļa, kas pēc iespējas īsākā laikā pēc soda izciešanas stājas darba attiecībās;
3. Sniegt detalizētu novērtējumu, kā darba tirgus ir orientēts uz bijušo ieslodzīto integrāciju (politekonomiskie uzstādījumi, tiesiskais regulējums, darba devēji u.c.). Balstoties uz novērtējumu, sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā koordinatora lomai uz ieslodzīto sagatavošanu integrācijai darba tirgū vērstas multisektorālas atbalsta sistēmas veidošanā un atbalsta sistēmas stiprināšanu;
4. Izpētīt ārvalstu pieredzi jebkurā profesijā noderīgo prasmju – darba prasmju (angl.: soft skills; transferable skills) attīstīšanai likumpārkāpējiem ieslodzījuma vietās, nodrošinot veiksmīgu pāreju uz darbaspēka sabiedrību. Balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām, sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei par darba prasmju attīstīšanas un uzlabošanas metodoloģiju ieslodzījuma vietās, ņemot vērā Latvijas ieslodzījuma vietu un tiesiskā regulējuma specifiku.
Izstrādāt pētījumu, kurā veikts fiskālajai plānošanai izmantoto Finanšu ministrijas makroekonomisko un budžeta prognožu ex-post izvērtējums.
Pētījumam par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī ir trīs galvenie mērķi:
- Informēt politikas veidotājus un sabiedrību par alkohola lietošanu Latvijā un tās radītajām sekām;
- Sniegt Latvijas valsts politikas veidotājiem uz pierādījumiem balstītu priekšstatu par alkohola lietošanas sociālajām izmaksām;
- Novērtēt sabiedrības ieguvumus no alkohola lietošanas profilakses pasākumu ieviešanas / pastiprināšanas.
Noskaidrot kariesa, citu zobu cieto audu patoloģiju un periodonta slimību izplatību, smaguma pakāpi un to ietekmējošos faktorus Latvijas pusaudžiem 12 un 15 gadu vecuma grupās
Veikt pētījumu par Latvijas nacionālo mediju tirgu un auditoriju, izpētot:
- Nacionālo elektronisko mediju tirgu Latvijā;
- Nacionālo drukāto mediju tirgu Latvijā;
- Nacionālo mediju auditoriju.
Nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par pašvaldību sociālo dienestu darbību, noslēdzot projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošanu (ex-post pētījumu). Pētījuma priekšmets ir pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes izmaiņas Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu, tai skaitā profesionālās pilnveides pasākumu, rezultātā, kā arī ārēju strukturālu faktoru (ATR, Covid-19 pandēmija, 2022.gada karš Ukrainā) ietekmē, salīdzinot ar 2017.gadā īstenotā ex-ante pētījuma rezultātiem.
Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas:
Pašvaldību iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības sociālo dienestu, tā veikumu iedzīvotāju dzīves kvalitātes ietekmēšanā un tā reputāciju, kā arī par sociālo dienestu klientu apmierinātību ar sociālā darbinieka sniegto atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
Sociālo dienestu vadītāju un sociālā darba speciālistu viedokļi par sociālā darba praksi ietekmējošiem institucionāliem un profesionāliem faktoriem mērījumi un to analīze.
Sociālo dienestu sadarbības institūciju un pašvaldību vadītāju izpratnes par sociālā dienesta vietu un lomu sabiedrībā mērījumi un iegūto rezultātu analīze.
Gala ziņojums par pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes izmaiņām Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot smēķēšanas, alkohola, kā arī nelegālo atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību grūtniecības laikā un šo paradumu asociētos faktorus Latvijā, lai plānotu un īstenotu nepieciešamo uz pierādījumiem balstītu profilakses pasākumu apjomu valsts mērogā.
Noskaidrot, cik lielā mērā iedzīvotāji uzticas tiesām, kāda ir attieksme pret attālinātajām tiesas sēdēm, vai iedzīvotāji ir gatavi izmantot alternatīvus strīda risināšanas veidus, kur iedzīvotāji ieguvuši informāciju par tiesu darbu pēdējo 3 gadu laikā.
Aprēķināt izmaksu optimālos līmeņus izvēlētajām references ēkām, salīdzināt rezultātus ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas ir spēkā uz doto brīdi attiecībā uz ēku energoefektivitāti, un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai ēku energoefektivitātes jomā.
Pētījuma vispārējais mērķis ir nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Nr.9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”(turpmāk – projektas) īstenotā ģimenes asistenta pilotprojekta laikā nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem. Projekta piedāvātais pilotprojekts paredz ģimenes asistenta pakalpojuma apraksta izstrādi, apmācību satura izstrādi un pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, apmācību (daļēji attālināti epidemioloģiskās situācijas valstī 2020. un 2021. gadā dēļ).
Pētījums ir iedalīts divos posmos:
- Pirmais posms – dažādu Latvijas tiesību aktos norādīto sociālo pakalpojumu izvērtēšana, kas tiešā vai pastarpinātā veidā saistīti ar ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvināta atbalsta sniegšanu.
- Otrais posms – pētījums par pilotprojekta laikā gūtajiem rezultātiem – par nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem.
Noaidrot, ko strādājošie sagaida no savas darbavietas, un apzināt pievilcīgākos darba devējus Latvijā, kā arī veikt darba devēja izvēles kritēriju un “Latvijas autoceļu uzturētājs” darba devēju tēla izpēti.
Pētījuma mērķis ir apzināt datu ieguves procesa un uzskaites nepilnības Centrālās statistikas pārvaldes datu veidlapā “Pārskats par P&A darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā “2-pētniecība”” (turpmāk – veidlapa), identificējot nepieciešamos uzlabojumus un izvērtējot papildu datu ieguves iespējas, izstrādāt ieteikumus datu ieguves un uzskaites uzlabošanai veidlapā, lai uzlabotu no uzņēmumiem (respondentiem) iegūto datu kvalitāti par P&A un samazinātu respondentu noslodzi veidlapas aizpildīšanā un izmaksas statistikas datu iegūšanā, vienlaicīgi veicinot datu pilnīgāku atspoguļošanu Latvijas statistikā.
Veikt visaptverošu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtējumu saskaņā ar SEPLP apstiprināto Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju un izvērtējuma rezultātā gūt visaptverošu novērtējumu sabiedriskā labuma kategorijām – Sabiedrība, Demokrātija, Kultūra, Zināšanas, Radošums, Sadarbība – un caurviju rādītājiem – Kvalitāte, Sasniedzamība, Ietekme, Ieguldīto līdzekļu atdeve – katram medijam un saņemt ieteikumus sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma/labuma pilnveidošanai nākotnē.
Izveidot vietējas nozīmes īpaši aizsargājamu dabas teritoriju “Zeltiņu purva dabas parks”.
Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem jautājumiem
Uzzināt sabiedrības viedokli un situācijas novērtējumu mājsaimniecību lietotāju vidū par Ministrijas pārraudzībā esošajiem jautājumiem. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti publiskajā komunikācijā, kā arī darbam – izstrādājot dažādus informatīvos materiālus, ziņojumus u.tml.
Izmantojot kvalitatīvo pētījumu metodi (FGD), veikt sabiedrisko mediju primāro mērķa auditoriju profesionālās ētikas uztveres izpēti (perception study), noskaidrojot Latvijas iedzīvotāju vērtējumu par mediju profesionālo ētiku, tās izpratni un interpretāciju, profesionālās ētikas ievērošanu sabiedrisko mediju saturā un darbībā, sabiedrisko mediju profesionālās ētikas uzraudzības efektivitāti un kvalitāti.
Iegūt datus par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas izplatību un lietošanu ieslodzījuma vietās, veikt izpēti par notiesāto vispārējo veselības stāvokli un saslimstību ar infekcijas slimībām, noskaidrot notiesāto, ieslodzījuma vietu darbinieku un ekspertu viedokli par pasākumiem narkotiku izplatības ierobežošanai.
Sabiedriskās domas noskaidrošana – Uzskati par izglītības pulciņu/ programmu piedāvājumu bērniem un Jauniešiem; Rīgas Domes darbības vērtējums; Problēmas izglītības jomā; Pārvietošanās paradumi; Kultūras pasākumu apmeklēšana un vērtējums; Informētība par Rīgas pašvaldības sniegtajiem sociālās palīdzības un sociālajiem pakalpojumiem; Informētība par Rīgas enerģētikas aģentūras konsultācijām; Attieksme pret azartspēļu ierobežojumiem Rīgā