Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis bija veikt izpēti par Igaunijas un Lietuvas valsts muzeju tiesisko regulējumu un pārvaldības pieredzi; sagatavot priekšlikumus Latvijas valsts dibināto muzeju darbību stimulējošam juridiskajam statusam, balstoties pārējo Baltijas valstu pieredzē.

Izpētīt un veikt padziļinātu juridisku ekspertīzi par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām Latvijā un sniegt atzinumu ar priekšlikumiem par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām, ņemot vērā pieaugošo ārvalstu digitālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū.

Pētījuma ietvaros apzināti potenciālie smaku piesārņojuma avoti Saldus pašvaldībā. Robežu ielas rajonā izvietota ar specifiskiem sensoriem aprīkota iekārta
smaku piesārņojuma mērījumu veikšanai, iegūtie rezultāti izvērtēti dažādos ekspozīcijas laikos (vidējie rādītāji, diennakts un stundas mērījumi).

Sagatavot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietekmes izvērtējumu, izvērtējot mērķu un rezultātu sasniegšanu, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, iesaistītās puses, resursu izlietojumu un noskaidrojot Latvijas valstspiederīgo vērtējumu un viedokli par sabiedrības integrācijas procesiem.

Pilsētās, it īpaši globālajā telpā integrētajās metropolēs, neizbēgami saduras dažādas intereses. Tas padara metropoļu pārvaldību komplicētu, bet tai pašā laikā dod elastību, kas vēsturiski bieži ļāvusi pilsētām – pretstatā daudziem karaļnamiem, valsts pārvaldes sistēmām un lieliem uzņēmumiem – mainīties un neizzust. Socioloģe Saskija Sasena uzskata, ka pilsētas ir sarežģītas sistēmas, un tām raksturīgas arī dažādas sistēmiskas nepilnības, proti, pilsētu resursus un varu līdz šim ir bijis grūti un ilgtermiņā neiespējami centralizēt. Līdz ar to pilsētu konkurētspēju lielā mērā nosaka spēja salāgot dažādās intereses un ātri reaģēt uz ārēji diktēto apstākļu izmaiņām. Šīs atziņas ir nozīmīgas arī Rīgas metropoles areāla (RMA) kontekstā, kur iedzīvotāju, uzņēmumu, investoru, Rīgas un Pierīgas pašvaldību, valsts un citu ieinteresēto pušu vēlmes un vajadzības ne vienmēr sakrīt, bet kur visi iesaistītie kopumā varētu būt ieguvēji, attīstot šobrīd nepilnīgi izmantoto RMA potenciālu.

Analizēt letālos nelaimes gadījumus darba vietā

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu viedtālruņos.

Izvērtēt Latvijas valsts simtgades programmas sociālo, ekonomisko un kultūras ietekmi, t.sk., daudzveidīgajās norisēs aptverto mērķgrupu iesaisti, rīcības un attieksmes izmaiņas.
Pētījumā veikta Latvijas valsts simtgades programmas sagatavošanas un īstenošanas satura un procesa atbilstība izvirzītajiem mērķiem un pieejai. Rezultāti izmantoti sagatavojot starptautisku konferenci par programmas ieviešanu un plānojot programmas īstenošanu atlikušajā laika posmā līdz tās noslēgumam.

Izstrādāt bioloģisko aktīvu vērtēšanas metodiku, kas, izmantojot nacionālā meža monitoringa datus un LVMI Silava meža resursu prognozēšanas un modelēšanas rīku, ļauj aprēķināt Latvijas meža bioloģisko aktīvu vērtību monetārā izteiksmē.

1) noteikt TPL valsts finansētā saraksta ortožu iepirkuma (bāzes) cenas pārskatīšanas metodiku, cenu aprēķināšanas metodiku un aprēķinu kritērijus;

2) izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu ortožu kompensācijas sistēmas noteikšanas metodiku individuāli izgatavojamajām ortozēm, iekļaujot ortožu kompensācijas sistēmas un klientu brīvās izvēles ieviešanas principu.

Veikt literatūras apskatu par grunšu sala pacēluma un sasaluma dziļuma noteikšanas metodēm, piedāvāt potenciālas sasaluma dziļuma ilgtermiņa novērojumu staciju ierīkošanas vietas un salīdzināt laboratorijas apstākļos Latvijā raksturīgāko grunšu īpašības sala ietekmē. Nepieciešams veikt pieejamo tehnoloģisko aprīkojumu salīdzinājumu, ilgtermiņa stacionāriem sasaluma dziļuma novērojumiem, šī pētījuma iespējamajām tālākajām kārtām, gan tehniskajā, gan finansiālajā, gan ģeogrāfiskās pieejamības ziņā.

Pētījums “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā” notiek Rīgas attīstības programmas 2021.−2027.gadam izstrādes ietvaros. Pirms izstrādāt jauno Rīgas attīstības programmu 2021.−2027.gadam, ir būtiski sagatavot Rīgas, tās apkaimju un Rīgas metropoles iekšējās telpas demogrāfijas prognozes, jo tās ir nepieciešams, lai plānotu mājokļu nodrošinājumu, pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu (piemēram, bērnudārzi un skolas), darbavietas u.c. uzdevumus. Pētījuma uzdevums bija nodrošināt, lai Rīgas attīstības programmā 2021.−2027.gadam iekļaujamie uzstādījumi un sasniedzamie rādītāji tiktu balstīti atbilstoši esošajām un prognozētajām tendencēm. Tā kā iepriekšējais pētījums „Demogrāfiskās prognozes Rīgā un Pierīgā” tika veikts 2012.gadā, tad jaunākajā pētījumā bija iespējams izmantot jaunākās demogrāfiskās un migrācijas tendences.
Pētījuma mērķis – izstrādāt demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā 2030. un 2050.gadam, kā arī veidot izpratni par potenciālo iedzīvotāju profilu Rīgā 2030. un 2050. gadā.

Aktualizēt datus par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā, salīdzinot līdzvērtīgus amatus (ņemot vērā amata pienākumus, atbildības līmeni un sarežģītību), nodrošinot uzticamu informāciju par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā.

Balstoties uz konceptuālo ziņojumu “Par drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei pilnveidošanu” (MK 09.02.2018. rīkojums Nr.49), veikt analīzi, lai tuvākā nākotnē īstenotu atbalstīto ziņojumā piedāvāto 3.variantu.

Pētījuma mērķis ir veikt esošo atbalsta instrumentu situācijas analīzi un konceptuālu priekšlikumu izstrādi tūrisma nozares politikas pilnveidošanai

Pētījuma mērķis ir sniegt pamatotu informāciju un rekomendācijas ārpus Latvijas dzīvojošās Latvijas diasporas efektīvākai satīklošanai.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.

Nodrošināt LVMI Silava telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt programmas TV-SOGP kvalitātes (integritātes) novērtējumu un izstrādāt rekomendācijas programmas uzlabošanai. Pētījuma rezultāti tiek izmantoti ieslodzījuma vietās īstenotas dzimumnoziedznieku socialas uzvedības korekcijas programmas pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai.

Izpētīt Latvijā sastopamo Puccinia striiformis rasu ģeogrāfisko izplatību; noskaidrot tirgū pieejamo fungicīdu efektivitāti dzeltenās rūsas ierobežošanai; izvērtēt plašāk audzēto un perspektīvo kviešu šķirņu izturību pret dzeltenās rūsas infekciju un analizēt dzeltenās rūsas prognožu datormodeļa piemērotību izmantošanai Latvijā.
Dzeltenās rūsas monitoringa veikšana kviešu sējumos Latvijas teritorijā un ierosinātāja populācijas struktūru analīze.

1) noskaidrot informētību par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iespējām;
2) noskaidrot zināšanas par patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību;

Pārbaudīt dažādos Latvijas reģionos un izdalīt jaunas, integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotas ābeļu, plūmju un ķiršu šķirnes un potcelmus; izstrādāt to audzēšanas tehnoloģijas, tā radot potenciālu ekonomiski efektīvai un vidi saudzējošai ražošanai.

No pazemes ūdeņiem atkarīgo ekosistēmu identificēšana un raksturošana Kazu gravā (Priekuļu novads); Ūdenī, augsnē un zemsedzē mītošo bezmugurkaulnieku sugu sastāva, aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu populāciju lieluma un saistības ar biotopu kvalitāti novērtējums avotu biotopos Kazu gravā.

Izvērtējuma mērķis – 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda ieguldījumu pilsētvidē ieviešanas lietderības un ietekmes izvērtējums, novērtējot ieguldījumu ieviešanas efektivitāti, sasniegto rezultātu lietderību un ietekmi uz nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru (izlases veidā) sociāli – ekonomiskās izaugsmes veicināšanu laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam.
Izvērtējuma uzdevums analizēt 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda 3.DP 3.6. prioritātes ieguldījumus kopā ar jebkuriem citiem saturiski papildinošiem ieguldījumiem pilsētvidē, kas veikti no ES fondiem un citiem finansējuma avotiem. Izvērtējumā analizēti: 1) veikto ieguldījumu rezultāti, ieviešanas mehānisms un ieguldījumu lietderība, 2) veikto ieguldījumu papildinātība, 3) veikto ieguldījumu ietekme uz nacionālas (republikas pilsētu) un reģionālas nozīmes attīstības centru (novadu, izlases veidā) pašvaldību sociāli – ekonomisko izaugsmi. Iespēju robežās analizēti arī 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda ieguldījumi pilsētvidē.