Pētījumu un publikāciju datubāze

Projekta mērķis ir izstrādāt grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības funkciju centralizācijas iespēju analīzi un priekšlikumus rīcības plāna izstrādei, kā rezultātā tiktu panākta atbalsta
pakalpojumu augstāka kvalitāte un efektivitāte. Nākotnē standartizētu procesu izstrāde un īstenošana ļaus tos arī automatizēt, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot gudrus un rentablus ieguldījumus valsts
pārvaldes informācijas sistēmās.

Noteikt dažādu gaismas objektu, kas atrodas pie ceļiem, maksimālos apgaismojuma parametru raksturlielumus (spilgtuma vai citus), pie kuriem satiksmes dalībnieki var droši pārvietoties pa ceļiem, izstrādāt vadlīnijas šo parametru mērīšanai un izstrādāt priekšlikumus, ko iestrādāt normatīvajos noteikumos.

Projekta ietvaros paredzēts novērtēt slimību izturību graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu, augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.

Skaidrot dažādos veidos izbarotas lopbarības sastāvā esošo barības vielu konversiju dzīvmasas pieauguma ieguvei, to iznesi ar cietajiem kūtsmēsliem un urīnu. Atkārtot 2019. gadā uzsākto pētījumu un analizēt izēdinātās lopbarības (spēkbarība un salmi) daudzumu un ķīmisko sastāvu, kā arī barības apēdamību pie atšķirīgiem spēkbarības izdales variantiem, veikt barības sagremojamības eksperimentu un vērtēt barības līdzekļos esošo vielu sagremojamību.

Nodrošināt lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju un CO2 piesaistes robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) izmantojamību lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā.

Dzeltenās rūsas ierosinātāja P. striiformis agresīvo rasu un Latvijā audzēto kviešu šķirņu mijiedarbības izpēte laboratorijas apstākļos; turpināt sagatavot informatīvo materiālu par dzelteno rūsu P. striiformis; informatīva materiāla sagatavošana par Latvijā nozīmīgu graudaugu patogēnu Fusarium spp.; Fusarium spp. sastopamība, sugu identificēšana auzu graudos.

Veicināt bioloģiskās saimniekošanas apstākļos kvalitatīvas liellopu un mazo atgremotājdzīvnieku gaļas ražošanu Latvijā, to nobarošanā izmantojot ar pākšaugu piedevu veidotus pašražotās spēkbarības maisījumus. Skaidrot sagatavoto maisījumu izbarošanas efektivitāti, analizējot dzīvnieku nobarošanas rezultātus un iegūtās gaļas kvalitāti.

Iegūt un izvērtēt aktuālo informāciju par privāto mežu apsaimniekošanu, un ar to saistītajiem meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesiem valstī.

Pētījuma mērķis ir pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO₂ piesaistes uzskaites sistēmu un pilnveidot, kā arī izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķiniem.

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt Pārvaldes centrālā aparāta Resocializācijas daļas, Risku un vajadzību izvērtēšanas daļas, kā arī Latvijas Republikas visu ieslodzījuma vietu Resocializācijas daļu (turpmāk – auditējamās daļas) personāla slodžu (katram auditējamās daļas amatam) auditu atbilstoši veicamajām funkcijām un personāla procesu pilnveidi

Noteikt efektīvās populācijas lielumu un prognozēt iekšaudzēšanas (inbrīdinga) pieaugumu dažādu sugu vietējām apdraudētajām šķirnēm Latvijā.

Noskaidrot Mycoplasma bovis izplatību Latvijā piena lopkopības sektorā dažādos Latvijas reģionos. Veikt Mycoplasma bovis genotipisko un antigēno īpašību noteikšanu un, pamatojoties uz iegūto datu analīzi, meklēt iespējamos risinājumus mikoplazmozes ierobežošanai, klīnisko pazīmju un inficēšanas risku mazināšanai piena lopkopības sektorā Latvijā.

Noteikt vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu un ērču sugu sastopamību Latvijā kā potenciālo vektoru cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamiem patogēniem.

Izpēte par pirolizidīna alkaloīdu izplatību pārtikas produktos, izvēloties pētījumam savienojumus un produktu veidus ar vislielāko šo savienojumu izplatības risku. Tiks izstrādāta un validēta hromatogrāfijas-masspektrometrijas metode. Veikta paraugu analīze augu tējām, augu uzlējumiem, medum, uztura bagātinātājiem, pienam. Veikts riska novērtējums, ņemot vērā konstatēto pirolizidīna alkaloīdu izplatību un sagatavotas rekomendācijas par pirolizidīna alkaloīdu kontroles pasākumiem pārtikai.

Izstrādāt metodes un pielietot, lai apzinātu un raksturotu cinka oksīda un silīcija dioksīda nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un izplatītās pārtikas iepakojuma sastāvā, novērtēt ķīmisko formu, sastāva un daļiņu izmērus, potenciālo apdraudējumu, izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus pārtikas drošības veicināšanai patērētājiem.

Uzlabot produktivitāti, bioloģisko daudzveidību un augsnes auglību, samazinot neorganisko mēslošanas līdzekļu un biopesticīdu lietošanu, un mazināt slodzi uz vidi un klimata izmaiņām intensīvā bioloģiskā dārzeņu audzēšanā.

Medus autentiskuma noteikšana, veicot flavonoīdu noteikšanu, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi (LC-Orbitrap-MS). Paraugos tiks noteikti medus kvalitātes parametri, kā arī nodrošināts pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības.

Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par AAL atliekvielām augsnē, zinātnieki atzīst, ka šādu pētījumu trūkst arī visā Eiropā. Vairumā gadījumu pētījumi tiek veikti šauri par kādu noteiktu darbīgo vielu. AAL ilgtspējīgu lietošanu, mazinot AAL lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, paredz 2020. gada 22. janvārī pieņemtais MK rīkojums Nr. 27 “Par Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai”.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanās jomā.

Novērtēt Latvijas iedzīvotāju uzņemtā sāls un joda daudzumu, izvērtējot iedzīvotāju sniegtos uztura datus un 24 stundu urīna paraugu analītiskos mērījumus.

Izdalīt integrētajai audzēšanai dažādos Latvijas reģionos piemērotas aveņu, zemeņu un krūmogulāju šķirnes un izvērtēt tām piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, kas nodrošinās augstāku stādījumu ražību.

Skaidrot bezapvēršanas augsnes apstrādes, salīdzinājumā ar tradicionālo (aršanu) augsnes apstrādi, bezmaiņas un dažādas augu maiņas sējumos ietekmi uz augsnes izmantošanas ilgtspējību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu: ražas lielumu un kvalitāti, augsnes fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību

Izstrādāt Rēzeknes pilsētas  jaunatnes politikas attīstības programmu , kas  ir vidējā termiņa plānošanas dokuments 2020. – 2023. gadam, kas nosaka darba ar jaunatni attīstības prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Rēzeknes pilsētas jaunatnes politikas attīstības programma ir jaunatnes darba plānošanas dokuments Rēzeknē, kas vērsts uz preventīvu darbību, nevis negatīvo seku likvidēšanu. Rēzeknes pilsētā jaunatnes politikas attīstības programma balstās uz vispāratzītiem jaunatnes politikas īstenošanas principiem

Gūt ieskatu par kopējo sabiedrības noskaņojumu un viedokli par tēva lomu ģimenē, sieviešu un vīriešu atbildību bērnu audzināšanā, stereotipiem un mītiem, kas valda sabiedrībā, īpaši situācijās, ja vecāki dzīvo šķirti.