Pētījumu un publikāciju datubāze

Sniegt objektīvu pārskatu par Latvijā izmantoto tiešsaistes aptauju platformu piekļūstamības stāvokli, identificēt biežākās nepilnības, apzināt riskus, kas
saistīti ar iespējamu noteiktu sabiedrības grupu izslēgšanu no aptaujām, kā arī formulēt ieteikumus situācijas uzlabošanai.

Aktualizēt mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžeta vērtības atbilstoši aktuālajām iedzīvotāju patēriņa struktūras un cenu izmaiņām noteiktiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.

Pilnveidot netiešo N₂O emisiju novērtējumu no lauksaimnieciskās ražošanas, nosakot un pamatojot izskalotā slāpekļa daļu lauksaimniecības notecē.

Noskaidrot ES un Baltijas jūras reģiona valstu tiesisko ietvaru ūdeņraža izmantošanai aviācijas nozarē, tā nepilnības un piedāvāt priekšlikumus pilnveidei, kas palīdzēs ūdeņraža ieviešanas procesā aviācijas nozarei, t.sk. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

Pētījuma pasūtītāji VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Flughafen Hamburg GmbH (Hamburgas lidosta, Vācija), Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA “Gulfstream Oil”.

Veikt esošās situācijas analīzi un izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus Gulbenes pilsētas siltumapgādes attīstībai nākotnē, izvērtējot lietderīgākos alternatīvos risinājumus siltumapgādes nodrošināšanai, t.sk.  publiskās un privātās partnerības modeļa ietvarā, un veikt nepieciešamos  saskaņošanas procesus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Finanšu ministriju.

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Izstrādāt priekšlikumus jaunu atbalsta pasākumu ieviešanai specifiskām mērķgrupām ieslodzījumā – jauniešiem, mātēm ar bērniem līdz četru gadu vecumam, senioriem un personām ar garīgās veselības traucējumiem –, kā arī stiprināt starpinstitūciju sadarbību šo pasākumu īstenošanā.

Rast risinājumus, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā.

Veikt sistēmisku valsts pārvaldes komunikācijas izvērtējumu, lai nodrošinātu pierādījumos un datos balstītu:

• esošās situācijas izvērtējumu un secinājumus par būtiskiem komunikācijas institucionalizācijas, resursu, profesionalizācijas un kapacitātes aspektiem un izaicinājumiem valsts tiešajā pārvaldē;
• rekomendācijas valsts pārvaldes komunikācijas (īpaši stratēģiskās komunikācijas) kapacitātes stiprināšanai, institucionalizācijas, profesionalizācijas u.c. attīstībai nozīmīgu procesu pilnveidošanai.

Valsts stratēģiskās komunikācijas ieviešanu un spēju attīstību nosaka Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam.

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem. Pētījuma projekta vispārīgais mērķis ir sekmēt uz pierādījumiem balstītas kultūrpolitikas veidošanu un uzturēt/turpināt regulāras kultūras pētniecības tradīciju Latvijā. Pētījuma īstermiņa konkrētie mērķi bija – iegūt datus par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību, kā arī padziļināti analizēt vairākus kultūras patēriņa un kultūras līdzdalības aspektus saskaņā ar tehniskajā specifikācijā definēto

Veikt kvalitatīvu izpēti un analīzi par diskriminācijas situāciju Latvijā.

Izvērtēt esošās un perspektīvās elektrouzlādes stacijas (EUS) un drošus un aizsargātus stāvlaukumus TEN-T ceļu tīklā un sniegt rekomendācijas to optimālajam izvietojumam nākotnē.

Pētījuma gaitā analizēt sadzīves atkritumu plūsmas Rīgā, kā arī esošās un potenciālās iespējas to novēršanai, samazināšanai un efektīvai apsaimniekošanai. Optimizēt un uzlabot atkritumu apsaimniekošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju.

Novērtēt darbinieku piesaistību Valsts kontrolei.

• Veicināt sabiedrības saliedētību – stiprināt sadarbību un solidaritāti starp dažādām etniskajām grupām.
• Mazākumtautību līdzdalības palielināšana – veicināt mazākumtautību organizāciju un kopienu iesaisti sabiedriskajos un pilsoniskajos procesos.
• Latviešu valodas lietošanas paplašināšana – sekmēt latviešu valodas aktīvu izmantošanu sabiedriskajā dzīvē un dažādos integrācijas pasākumos.

Veikt valsts pārvaldes vērtību un ētikas prasību izvērtējumu.

Veikt padziļināto izpēti attiecībā uz Laucesas upes sateces baseina teritoriju un Daugavas upes ietekas vietas Laucesas upes hidrauliskā modeļa izveidošanu, dažādas atkārtojamības palu caurplūdumu aprēķināšanu, hidraulisko aprēķinu veikšanu palu situācijām, plūdu riska teritoriju noteikšanu un paredzamo pretplūdu pasākumu ietekmes izpēti uz applūstošajām teritorijām aptuveni 2 km garā posmā, kā arī applūstošajām teritorijām no sezonālas gruntsūdeņu līmeņa celšanas.

Identificēt tiesiskajā regulējumā noteiktos nekustamā īpašuma apgrūtinājumus, vērtējot kompensējošos mehānismus no taisnīguma, tiesiskās vienlīdzības un tiesību sistēmas viedokļa. Izstrādāt ieteikumus grozījumiem tiesiskajā regulējumā, ja tādi nepieciešami.

Iegūt detalizētu informāciju vraka datējuma, izcelsmes, nogrimšanas apstākļu un kultūrvēsturiskās nozīmes noteikšanai.

Apzināt valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanā iesaistītos VUGD cilvēkresursus (inspektorus un vecākos inspektorus) un nodrošināt šo resursu optimālu sadalījumu pa VUGD struktūrvienībām, vienlaikus veicot salīdzinājumu ar iepriekš veiktajiem izvērtējumiem.

Izpētīt izglītības ekosistēmas esošo situāciju Aizkraukles novadā, nodrošināt efektīvu, ilgtspējīgu, kvalitātē un vienlīdzības principos balstītu izglītības ekosistēmas attīstības plānošanu un izvirzīt attīstības prioritātes.

Veikt tautsaimniecības novērtējumu aprakstu, t.sk. izmaksu un ieguvumu analīzes novērtējumu Ādažu novadā, lai vispusīgi izvērtētu esošos pretplūdu pasākumus Ādažu novadā, kā arī noteiktu piemērotākos risinājumus pretplūdu pasākumiem.

Veikt ārvalstu tirgus izpēti pakalpojumu realizācijai mērķa tirgos.

Apkopot datus par koksnes plātņu produktu ražošanu Latvijā 2018.-2023.gados, sagatavot prognozes ražošanas jaudu izmaiņām tuvāko gadu laikā.