Pētījumu un publikāciju datubāze

Pilnveidot netiešo N₂O emisiju novērtējumu no lauksaimnieciskās ražošanas, nosakot un pamatojot izskalotā slāpekļa daļu lauksaimniecības notecē.

Noskaidrot ES un Baltijas jūras reģiona valstu tiesisko ietvaru ūdeņraža izmantošanai aviācijas nozarē, tā nepilnības un piedāvāt priekšlikumus pilnveidei, kas palīdzēs ūdeņraža ieviešanas procesā aviācijas nozarei, t.sk. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

Pētījuma pasūtītāji VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Flughafen Hamburg GmbH (Hamburgas lidosta, Vācija), Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA “Gulfstream Oil”.

Veikt esošās situācijas analīzi un izstrādāt finanšu un ekonomiskos aprēķinus Gulbenes pilsētas siltumapgādes attīstībai nākotnē, izvērtējot lietderīgākos alternatīvos risinājumus siltumapgādes nodrošināšanai, t.sk.  publiskās un privātās partnerības modeļa ietvarā, un veikt nepieciešamos  saskaņošanas procesus ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Finanšu ministriju.

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Izstrādāt priekšlikumus jaunu atbalsta pasākumu ieviešanai specifiskām mērķgrupām ieslodzījumā – jauniešiem, mātēm ar bērniem līdz četru gadu vecumam, senioriem un personām ar garīgās veselības traucējumiem –, kā arī stiprināt starpinstitūciju sadarbību šo pasākumu īstenošanā.

Rast risinājumus, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā.

Veikt sistēmisku valsts pārvaldes komunikācijas izvērtējumu, lai nodrošinātu pierādījumos un datos balstītu:

• esošās situācijas izvērtējumu un secinājumus par būtiskiem komunikācijas institucionalizācijas, resursu, profesionalizācijas un kapacitātes aspektiem un izaicinājumiem valsts tiešajā pārvaldē;
• rekomendācijas valsts pārvaldes komunikācijas (īpaši stratēģiskās komunikācijas) kapacitātes stiprināšanai, institucionalizācijas, profesionalizācijas u.c. attīstībai nozīmīgu procesu pilnveidošanai.

Valsts stratēģiskās komunikācijas ieviešanu un spēju attīstību nosaka Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam.

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem. Pētījuma projekta vispārīgais mērķis ir sekmēt uz pierādījumiem balstītas kultūrpolitikas veidošanu un uzturēt/turpināt regulāras kultūras pētniecības tradīciju Latvijā. Pētījuma īstermiņa konkrētie mērķi bija – iegūt datus par Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību, kā arī padziļināti analizēt vairākus kultūras patēriņa un kultūras līdzdalības aspektus saskaņā ar tehniskajā specifikācijā definēto

Izvērtēt esošās un perspektīvās elektrouzlādes stacijas (EUS) un drošus un aizsargātus stāvlaukumus TEN-T ceļu tīklā un sniegt rekomendācijas to optimālajam izvietojumam nākotnē.

Novērtēt darbinieku piesaistību Valsts kontrolei.

• Veicināt sabiedrības saliedētību – stiprināt sadarbību un solidaritāti starp dažādām etniskajām grupām.
• Mazākumtautību līdzdalības palielināšana – veicināt mazākumtautību organizāciju un kopienu iesaisti sabiedriskajos un pilsoniskajos procesos.
• Latviešu valodas lietošanas paplašināšana – sekmēt latviešu valodas aktīvu izmantošanu sabiedriskajā dzīvē un dažādos integrācijas pasākumos.

Veikt valsts pārvaldes vērtību un ētikas prasību izvērtējumu.

Veikt padziļināto izpēti attiecībā uz Laucesas upes sateces baseina teritoriju un Daugavas upes ietekas vietas Laucesas upes hidrauliskā modeļa izveidošanu, dažādas atkārtojamības palu caurplūdumu aprēķināšanu, hidraulisko aprēķinu veikšanu palu situācijām, plūdu riska teritoriju noteikšanu un paredzamo pretplūdu pasākumu ietekmes izpēti uz applūstošajām teritorijām aptuveni 2 km garā posmā, kā arī applūstošajām teritorijām no sezonālas gruntsūdeņu līmeņa celšanas.

Iegūt detalizētu informāciju vraka datējuma, izcelsmes, nogrimšanas apstākļu un kultūrvēsturiskās nozīmes noteikšanai.

Apzināt valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanā iesaistītos VUGD cilvēkresursus (inspektorus un vecākos inspektorus) un nodrošināt šo resursu optimālu sadalījumu pa VUGD struktūrvienībām, vienlaikus veicot salīdzinājumu ar iepriekš veiktajiem izvērtējumiem.

Izpētīt izglītības ekosistēmas esošo situāciju Aizkraukles novadā, nodrošināt efektīvu, ilgtspējīgu, kvalitātē un vienlīdzības principos balstītu izglītības ekosistēmas attīstības plānošanu un izvirzīt attīstības prioritātes.

Veikt tautsaimniecības novērtējumu aprakstu, t.sk. izmaksu un ieguvumu analīzes novērtējumu Ādažu novadā, lai vispusīgi izvērtētu esošos pretplūdu pasākumus Ādažu novadā, kā arī noteiktu piemērotākos risinājumus pretplūdu pasākumiem.

Veikt ārvalstu tirgus izpēti pakalpojumu realizācijai mērķa tirgos.

Apkopot datus par koksnes plātņu produktu ražošanu Latvijā 2018.-2023.gados, sagatavot prognozes ražošanas jaudu izmaiņām tuvāko gadu laikā.

Sagatavot publiski pieejamu un vienkārši izmantojamu atsevišķas mežaudzes prognožu rīku mežkopības pasākumu un meža apsaimniekotāja lēmuma ilgtermiņa ietekmes vērtēšanai.

Sagatavot un nodot informāciju par senajiem mežiem un vecām mežaudzēm ES Bioloģiskas daudzveidības stratēģijas (2030) prasību kontekstā Latvijas lēmumu ieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm.

Iegūt un izvērtēt aktuālo informāciju par privāto mežu apsaimniekošanu, un ar to saistītajiem meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesiem valstī.

Iegūt informāciju gan par bioloģiskās daudzveidības stāvokli (ģenētiskā, sugu līmenī) un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu, gan veikt Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes novērtēšanas monitoringu. Otrā līmeņa meža monitorings dod iespēju iegūt datus par meža veselības stāvokli, meža un vides faktoru mijiedarbību un meža augšņu stāvokli, kā arī nodrošina informācijas ieguvi par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides  faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām.

Izstrādāt priekšlikumus meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai.