Pētījumu un publikāciju datubāze

Izpētīt, vai 15 izvēlētās valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību tīmekļvietnes ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti no lietotāja viedokļa un kā atbildīgās institūcijas reaģē uz norādi par piekļūstamības trūkumiem tīmekļvietnēs.

Izanalizēt, kādu vienlīdzības datu apkopošanu nosaka šobrīd spēkā esošais Latvijas tiesiskais regulējums, raksturot valsts iestāžu un to padotības iestāžu, kuras apkopo fizisko personu datus, datu uzkrāšanas, apkopošanas un publicēšanas politiku. Ziņojuma mērķis ir izprast Latvijas situāciju attiecībā ar vienlīdzības datu pieejamību, sagatavoties ES direktīvu projektu apspriešanai par vienlīdzības institūciju darbu, kuras funkcijas Latvijā veic Tiesībsargs.

Izpētīt, vai spēkā esošais nacionālais tiesiskais regulējums attiecībā uz reglamentētajām profesijām un sertifikācijas kārtību nodrošina balansu starp normām, kas paredz darba un privātās dzīves līdzsvara ievērošanu grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumu gadījumos.

Izvērtējuma mērķis ir efektīvas un lietderīgas attiecīgo Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām nepieciešamo pakalpojumu saņemšanas formas noteikšana, ņemot vērā nepieciešamo pakalpojumu raksturu, tehnikas un aprīkojuma kategorijas, tehniskās un cilvēkresursu prasības, reģionālos un ģeopolitiskos aspektus un riskus, ietverot infrastruktūras un pakalpojumu izmaksu un nepieciešamo finanšu ieguldījumu (investīciju) apjoma noteikšanu un novērtēšanu.

Realizēt piecu epidemioloģisko indikatoru ieviešanu datu apkopošanai, analīzei un izplatīšanai, saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (turpmāk- ENNUC) prasībām.

Izpētes mērķis ir noskaidrot racionālāko galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūras trases novietojumu posmā Tukums-Rīga.

Izstrādāt pētījumu par Latvijas kultūras pakalpojumu piekļūstamību saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā dotajiem darba uzdevumiem.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Veicot padziļinātu uzņēmējspējas, digitālās, globālās, kā arī pilsoniskās caurviju kompetences teorētisko analīzi un studējošo  caurviju kompetenču  novērtējumu,  noskaidrot studējošo kompetenču attīstības līmeni augstākās izglītības iestādēs  studijas uzsākot un pirms izglītības iestādes absolvēšanas, izstrādāt priekšlikumus digitālo pamata prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai un plānošanai, kā arī izstrādāt atbalsta instrumentus augstākās izglītības iestāžu personāla kompetenču pilnveidei par caurviju kompetencēm, to novērtēšanu un iekļaušanu studiju rezultātos un Caurviju kompetenču novērtēšanas instrumenta izmantošanu studiju rezultātu formulēšanā un novērtēšanā.

Apzināt juridiska un administratīva rakstura šķēršļus Valkas novada iedzīvotāju iespējā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Valgas slimnīcā.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas attiecībā uz investīciju projektu ietekmes novērtēšanu uz klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanu.

Vispārējais mērķis – Izpētīt esošo valsts materiālo rezervju un nozares materiāltehnisko līdzekļu resursu pārvaldīšanas (vajadzību noteikšana, izvērtēšana, veidošana, apgādes ķēdes plānošana, atliktā piegāde, līgumi, iegāde, atjaunināšana, uzskaite, uzglabāšana, izsniegšana, loģistika, atsavināšana, norakstīšana, inventarizācija u.c.) sistēmu, un izstrādāt stratēģisku, sistemātisku un metodisku pieeju, kas balstīta uz riska novērtējumu, kā arī resursi tiek veidoti uz noteiktiem kritērijiem, kas paredzēta katastrofu pārvaldīšanai, kā arī nozares apdraudējumu vajadzībām.

Pētījuma mērķis ir veikt Pusvadītāju tehnoloģiju un lietojumu jomas esošās situācijas analīzi Baltijas reģionā un izpētīt pusvadītāju nozares globālās tendences.

Pētījuma (turpmāk arī – Projekta) mērķis ir veicināt VUGD darbības efektivitātes paaugstināšanu visās VUGD darbības jomās – civilajā aizsardzībā, ugunsdrošības uzraudzībā un prevencijā, 112 darbības nodrošināšanā un ugunsdzēsības un glābšanas pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu funkciju (pakalpojumu) nodrošināšanu un panākot pakāpenisku un pastāvīgu iedzīvotāju drošības līmeņa pieaugumu.

Izpētīt pieeju skola kā mācīšanās organizācija , izmantošanas praksi un attīstības iespējas Latvijā vispārējā un profesionālajā izglītībā un izstrādāt modeli un instrumentu  izglītības iestādes pašvērtējumam un progresa novērtēšanai izglītības iestādes un nacionālā līmenī.

Izpētes mērķis ir noskaidrot racionālāko galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūras trases novietojumu posmā Ķegums-Rīga.

Radīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes par efektīvu zemes resursu izmantošanu atbilstoši sociālajiem, ekonomiskajiem, ētiskajiem un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem Latvijā.

Noskaidrotu jaunaudzēs esošo elementu (piemistrojums, pamežs, sīkkrūmi) ietekmi uz briežu dzimtas dzīvnieku radīto bojājumu sastopamību audzes mērķsugai (priedei, apsei vai eglei). Kā izpētes objekti izmantotas audzes no “Briežu dzimtas bojājumu monitoringa” (Nacionālais meža monitorings), kurās papildus ievākti dati par sīkkrūmu stāvokli un lapu koku un krūmu vasaras apkodumu intensitāti.

Pētījumu programmas mērķis – sagatavot zinātnisku pamatojumu, informatīvo bāzi un metodoloģisku pieeju Latvijas ainavu potenciāla novērtēšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai

Pētījuma mērķis ir izpētīt D vitamīna un dzelzs deficīta prevalenci un smaguma pakāpi grūtniecēm Latvijā, lai sekmētu nacionālo prevencijas programmu izstrādi D vitamīna un dzelzs deficīta novēršanai.

Pētījuma mērķis ir veikt pētījumu un izstrādāt analītisko rīku regulārai vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanai un pedagogu nodarbinātības modelēšanai īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā, lai mazinātu piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību. Pētījuma ietvaros veikta datu apstrāde, izstrādāts sistēmdinamikas modelis, kas papildināts ar politikas veidotāju saskarni un rezultātu vizualizāciju SAP BO platformā.

Izveidot indikatīvu rādītāju par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni. Ņemot vērā Sabiedrības integrācijas fonda stratēģiskos mērķus 2020.-2024. gadam, kuri nosaka aktivitātes līdzdalības, saliedētības un stipras informatīvās telpas, stipru ģimeņu un iekļaujošas vides virzienos, indikatīvā rādītāja par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni mērķis ir konstatēt Sabiedrības integrācijas fonda un citu institūciju darbības rezultātu sabiedrības saliedētības veicināšanā.

Tiesībsargs uzsāka sistēmas analīzi par cilvēku ar invaliditāti tiesībām lidot kopā ar servisa suni. Sistēmas analīzes ietvaros tiesībsargs ieguva informāciju no valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra”, kas atbild par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu īstenošanu Latvijā, AirBaltic, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Lauksaimniecības datu centra, servisa suņu biedrības “Teodors”. Šajā pētījumā vērtēts arī tas, vai un kā tiek nodrošinātas atbildīgo darbinieku apmācības par personu ar invaliditāti vajadzībām, ceļojot ar gaisa transportu. Pārējās Regulas jomas šajā dokumentā netiek aplūkotas, jo tās netiek skartas promblēmsituāciju kontekstā.