Pētījumu un publikāciju datubāze

Precizēt metodiku un iegūt informāciju par meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devumu Latvijas tautsaimniecībā.

Augsnes oglekļa aprites vienādojumu integrācija klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos un darbību datu izstrādāšana oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus.

Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma “Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai” Assess4EST īstenošanu Latvijā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.

Izveidot uz empīriskiem datiem bāzētu egļu audžu apsaimniekošanas stratēģiju normatīvās vides pielāgošanai egļu astoņzobu mizgrauža pieaugoša kaitējuma riska apstākļos.

Veikt izpēti Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (turpmāk – UCAK) biznesa procesu analīzei un izstrādāt rekomendācijas iestādes darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Izveidot ilgtspējīgas, uz attīstību orientētas organizācijas pārvaldības un strukturālu izmaiņu ieviešanas modeli, kas nodrošina gan Latvijas Ugunsdzēsības muzeja (turpmāk – LUM) pamatekspozīcijas saglabāšanu un rekonstrukciju, gan uz modernām tehnoloģijām balstītu interaktīvu elementu ieviešanu, gan kultūrvēsturisko artefaktu saglabāšanu un uzturēšanu, lai veicinātu prevencijas darbu un uzlabotu sabiedrības ikdienas drošības kultūru.

Izpētīt augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti

Izstrādāt kāpostu cekulkodes ierobežošanas stratēģiju sakarā ar to pieaugošo paaudžu skaitu viena gada laikā.

Izstrādāt Latvijas nacionālo augu aizsardzības līdzekļu (AAL)lietošanas intensitātes riska indikatoru, kas ļautu novērtēt AAL lietošanas riska dinamiku un to ietekmējošos faktorus.

Pupu sēklgrauža ierobežošanas stratēģiju efektivitātes testēšana un bišu sezonālais monitorings

1. Ievākt datus pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanai un aprobēt šī kaitēkļa monitoringa metodes;

2. Pētīt bišu sugu sabiedrības dabiskajos zālājos dažādos Latvijas reģionos;

3. Veikt sezonālu bišu sugu sabiedrību un daudzveidības monitoringu laukaugu audzēšanas platībās;

4. Pētīt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas medusbišu saimju monitoringam rudens-ziemas periodā;

5. Pētīt medusbišu ievākto ziedputekšņu botānisko sastāvu

Izstrādāt meža cūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodiku.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām. Iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām no aluviālajām (palieņu) augsnēm, ko izmanto kā ganības vai ilggadīgos zālājus.

Novērtēt herbicīdu lietojuma samazinājuma ietekmi uz kultūraugu ražu, nezāļu skaitu un sugu sastāvu atkarībā no augu maiņas, kā arī tā potenciālo ietekmi uz CO2 emisiju izmaiņām

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu pesticīdu slogu auzu un rudzu sējumos.

Izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.

Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju

Videi draudzīgo meliorācijas sistēmu elementu identifikācija un piemērotības izvērtējums Latvijas ģeoklimatiskajiem apstākļiem. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs.

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos.

Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei

Iegūt datus par Eiropas tumšās bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas dos priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un sniegs iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un tos saglabāt

Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).

Noteikt un novērtēt dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm. Iegūtie rezultāti sniegs zinātniski pamatotu skaidrojumu par ūdeņu kvalitātes ilgtermiņa mainības tendencēm, dabisko un antropogēno faktoru ietekmi uz ūdeņu kvalitāti

Novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem parametriem.

Pētījuma rezultāti varēs tikt izmantoti, lai pamatotu augsnes kaļķošanas kā augsnes auglības un ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākuma ieviešanas nepieciešamību Lauku attīstības programmas ieviešanas kontekstā