Pētījumu un publikāciju datubāze

Izvērtēt ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai.

Nodrošināt labklājības ministres 2019.gada 17.jūnijā izveidotajai darba grupai NPAIS līdzšinējās darbības un efektivizēšanas iespēju izvērtēšanai atbalstu analītiskas un uz pierādījumiem balstītas informācijas veidā.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijā populārākās torrentu vietnes un sagatavot detalizētu auditu par to saturu, lietotājiem, iespējām, kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm.

Noskaidrot Latvijā populārākās torrentu vietnes un sagatavot detalizētu auditu par to saturu, lietotājiem, iespējām, kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm.

Veikt esošās situācijas izvērtējumu Latvijas NPP ieviešanas kontekstā un sagatavot izpildīto priekšnosacījumu, pastāvošo problēmu un potenciālo risku kopsavilkumu.

Paplašināt zināšanas un uzlabot prasmes, izveidojot rīkus, kas ļauj izvērtēt urbāno dārzkopību, veselības veicināšanas un ekosistēmu pakalpojumus salīdzinājumā ar citiem publisko telpu izmantošanas veidiem, tādējādi pilnveidojot politiku, kas atbalsta plānus un pasākumus ilgtspējīgai dabas kapitāla izmantošanai.

Izvērtēt EPS paplašināšanas iespējas, kā arī tās rezultātā radīto ietekmi, lai nākošajiem saistību periodiem noteiktu potenciāli iekļaujamās nozares un atbildīgo pušu izvēles kritērijus

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu, t.sk., paraugu aprakstīšanu, sēklu pavairošanu, gēnu bankā glabājamo paraugu atjaunošanu.

Izvērtēt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu vadībā iesaistīto institūciju īstenoto komunikācijas pasākumu efektivitāti un lietderību ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā un sniegt ieteikumus komunikācijas pilnveidošanai.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot procesu atkarību (azartspēļu atkarība, sociālo mediju atkarība, datorspēļu atkarība) un asociētās uzvedības izplatību un to
ietekmējošos faktorus Latvijas iedzīvotāju vidū. Pētījuma gaitā, analizējot starptautisko pētījumu
pieredzi, procesu atkarība tika sadalīta trīs kategorijās: (1) azartspēles un loterijas, kuras raksturo spēlēšana par naudu; (2) interneta pārmērīga lietošana; (3) videospēļu spēlēšana.

Analizēt Krimināllikuma 206. pantu, lai sekmētu veiksmīgāku lietu ierosināšanu saistībā ar šo pantu un veicinātu noziedzīgā nodarījuma sastāva skaidrību, kā arī normatīvā regulējuma uzlabošanu, jo šobrīd nav skaidrs, vai lietu var ierosināt un izmeklēt tikai saistībā ar identiskām preču zīmēm vai arī par sajaucami līdzīgām preču zīmēm – un šādā gadījumā, kurš noteiks, vai attiecīgās preču zīmes ir sajaucami līdzīgas. Rodas neskaidrības, aprēķinot kaitējumu, proti, vai skaitot pēc ekvivalento oriģinālu preču vērtības (bet var gadīties, ka ekvivalentas preces nemaz neeksistē) vai pēc kontrafakto preču vērtības (jo šādas preces vienmēr tiek pārdotas lētāk par oriģinālajām precēm), kā arī nav skaidrs, vai ir jāņem vērā pašizmaksas vai pārdošanas vērtība.

Pētījuma mērķis bija veikt izpēti par Igaunijas un Lietuvas valsts muzeju tiesisko regulējumu un pārvaldības pieredzi; sagatavot priekšlikumus Latvijas valsts dibināto muzeju darbību stimulējošam juridiskajam statusam, balstoties pārējo Baltijas valstu pieredzē.

Izpētīt un veikt padziļinātu juridisku ekspertīzi par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām Latvijā un sniegt atzinumu ar priekšlikumiem par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām, ņemot vērā pieaugošo ārvalstu digitālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū.

Pētījuma ietvaros apzināti potenciālie smaku piesārņojuma avoti Saldus pašvaldībā. Robežu ielas rajonā izvietota ar specifiskiem sensoriem aprīkota iekārta
smaku piesārņojuma mērījumu veikšanai, iegūtie rezultāti izvērtēti dažādos ekspozīcijas laikos (vidējie rādītāji, diennakts un stundas mērījumi).

Sagatavot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietekmes izvērtējumu, izvērtējot mērķu un rezultātu sasniegšanu, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, iesaistītās puses, resursu izlietojumu un noskaidrojot Latvijas valstspiederīgo vērtējumu un viedokli par sabiedrības integrācijas procesiem.

Pilsētās, it īpaši globālajā telpā integrētajās metropolēs, neizbēgami saduras dažādas intereses. Tas padara metropoļu pārvaldību komplicētu, bet tai pašā laikā dod elastību, kas vēsturiski bieži ļāvusi pilsētām – pretstatā daudziem karaļnamiem, valsts pārvaldes sistēmām un lieliem uzņēmumiem – mainīties un neizzust. Socioloģe Saskija Sasena uzskata, ka pilsētas ir sarežģītas sistēmas, un tām raksturīgas arī dažādas sistēmiskas nepilnības, proti, pilsētu resursus un varu līdz šim ir bijis grūti un ilgtermiņā neiespējami centralizēt. Līdz ar to pilsētu konkurētspēju lielā mērā nosaka spēja salāgot dažādās intereses un ātri reaģēt uz ārēji diktēto apstākļu izmaiņām. Šīs atziņas ir nozīmīgas arī Rīgas metropoles areāla (RMA) kontekstā, kur iedzīvotāju, uzņēmumu, investoru, Rīgas un Pierīgas pašvaldību, valsts un citu ieinteresēto pušu vēlmes un vajadzības ne vienmēr sakrīt, bet kur visi iesaistītie kopumā varētu būt ieguvēji, attīstot šobrīd nepilnīgi izmantoto RMA potenciālu.

Analizēt letālos nelaimes gadījumus darba vietā

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu viedtālruņos.

Izvērtēt Latvijas valsts simtgades programmas sociālo, ekonomisko un kultūras ietekmi, t.sk., daudzveidīgajās norisēs aptverto mērķgrupu iesaisti, rīcības un attieksmes izmaiņas.
Pētījumā veikta Latvijas valsts simtgades programmas sagatavošanas un īstenošanas satura un procesa atbilstība izvirzītajiem mērķiem un pieejai. Rezultāti izmantoti sagatavojot starptautisku konferenci par programmas ieviešanu un plānojot programmas īstenošanu atlikušajā laika posmā līdz tās noslēgumam.

Izstrādāt bioloģisko aktīvu vērtēšanas metodiku, kas, izmantojot nacionālā meža monitoringa datus un LVMI Silava meža resursu prognozēšanas un modelēšanas rīku, ļauj aprēķināt Latvijas meža bioloģisko aktīvu vērtību monetārā izteiksmē.

1) noteikt TPL valsts finansētā saraksta ortožu iepirkuma (bāzes) cenas pārskatīšanas metodiku, cenu aprēķināšanas metodiku un aprēķinu kritērijus;

2) izstrādāt uz atvērtā tirgus principiem balstītu ortožu kompensācijas sistēmas noteikšanas metodiku individuāli izgatavojamajām ortozēm, iekļaujot ortožu kompensācijas sistēmas un klientu brīvās izvēles ieviešanas principu.

Veikt literatūras apskatu par grunšu sala pacēluma un sasaluma dziļuma noteikšanas metodēm, piedāvāt potenciālas sasaluma dziļuma ilgtermiņa novērojumu staciju ierīkošanas vietas un salīdzināt laboratorijas apstākļos Latvijā raksturīgāko grunšu īpašības sala ietekmē. Nepieciešams veikt pieejamo tehnoloģisko aprīkojumu salīdzinājumu, ilgtermiņa stacionāriem sasaluma dziļuma novērojumiem, šī pētījuma iespējamajām tālākajām kārtām, gan tehniskajā, gan finansiālajā, gan ģeogrāfiskās pieejamības ziņā.

Pētījums “Demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā” notiek Rīgas attīstības programmas 2021.−2027.gadam izstrādes ietvaros. Pirms izstrādāt jauno Rīgas attīstības programmu 2021.−2027.gadam, ir būtiski sagatavot Rīgas, tās apkaimju un Rīgas metropoles iekšējās telpas demogrāfijas prognozes, jo tās ir nepieciešams, lai plānotu mājokļu nodrošinājumu, pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanu (piemēram, bērnudārzi un skolas), darbavietas u.c. uzdevumus. Pētījuma uzdevums bija nodrošināt, lai Rīgas attīstības programmā 2021.−2027.gadam iekļaujamie uzstādījumi un sasniedzamie rādītāji tiktu balstīti atbilstoši esošajām un prognozētajām tendencēm. Tā kā iepriekšējais pētījums „Demogrāfiskās prognozes Rīgā un Pierīgā” tika veikts 2012.gadā, tad jaunākajā pētījumā bija iespējams izmantot jaunākās demogrāfiskās un migrācijas tendences.
Pētījuma mērķis – izstrādāt demogrāfiskās prognozes Rīgā, tās apkaimēs un Rīgas metropoles iekšējā telpā 2030. un 2050.gadam, kā arī veidot izpratni par potenciālo iedzīvotāju profilu Rīgā 2030. un 2050. gadā.